Paģiras ir mūsu laime un mediķu prieks! Anatolijs Danilāns atbild uz 8 jautājumiem par alkoholu
Šoreiz papētīsim dažādus tautā dzīvus teicienus un pieņēmumus par alkohola lietošanu. Uz sarunu aicinājām profesoru Anatoliju Danilānu, kurš jau sākumā strikti pateica vienu lietu: “No manas mutes šajā sarunā skanēs tikai zinātniski pierādītas lietas!”
1. “Kas dzer alu, dabū galu, kas dzer sīvo, ilgi dzīvo!”
Kā jūs šo komentētu?
Teiciens ir skanīgs! (Smejas.) Bet, ja nopietni runājam, pastāstīšu zinātniski pierādītas lietas. Vispirms – nevajag meklēt nevienā uztura produktā superlabu ietekmi uz veselību, tās lielākoties ir pasakas. Piemēram, tautā runā, ka aliņš neesot nemaz tik slikts, tur esot arī visādas veselībai noderīgas vielas iekšā… Jā, kaut kas jau varbūt ir, bet būtiska lieta – alus ir ļoti enerģētiski spēcīgs dzēriens, tas baro un veido zemādas taukus. Un alū esošās rūgtvielas turklāt apetīti vēl sekmē!
Sīvais dod veselību un garu mūžu? Te nu ir tāda lieta, ka zinātne patiešām pierādījusi – vīrieši drīkst lietot 40 gramus stiprā alkohola (attiecīgi vīnu vai alu proporcionāli mazliet vairāk, atbilstoši alkohola saturam dzērienā) un sievietes – 30 gramus katru dienu, un tas veselībai nāk par labu. Pētījumos tika salīdzināti cilvēki, kuri katru dienu lietoja alkoholu šādā devā (bet nepārsniedzot to!), un atturībnieki – secinājums, ka lietotāji ilgāk dzīvo, mazāk slimo ar sirds slimībām un vispār arī ar citām slimībām. Alkohols, izrādās, ir arī veselībai labvēlīgs! Taču – un tas te ir jāliek izcēlumā – alkohols ir viela, kas var izraisīt tieksmi, tāpēc, ja devu prasās palielināt, labāk tomēr nelietot itin nemaz. Ja rodas tieksme, cilvēks dzer arvien lielākas devas un var nodzerties.
Un vēl ir tāda lieta – nevajag iedomāties, ka viens alkohols ir “labāks” par citiem, nē, alkohols ir alkohols, vienalga, vai tas ir alus, vīns vai degvīns, svarīga ir deva. Tāpat arī visas tās runas, piemēram, par sarkanvīna veselīgumu… Nav tajā nekā īpašāka, un tas var kļūt kaitīgs, pārsniedzot devu!
2. “Kad dzer, tad neuzkož!” – kāpēc tā? Un vēl viens teiciens, pretējs – ka pirms alkohola lietošanas vajagot kārtīgi paēst.
Ēšana, īpaši kāds treknumiņš, nodrošinās vienu lietu – alkohols vājāk iedarbosies, mazāk reibs. Bet te rodas jautājums: kāpēc cilvēks vispār dzer? Ja tādēļ, lai sareibtu, tad kārtīga paēšana veicinās alkohola devas palielināšanu, nāksies izdzert vairāk, lai sasniegtu kāroto efektu.
Ir vēl kāds pieņēmums tautā – ka, dzerot tukšā dūšā, var sabeigt kuņģi. Nē, kuņģi – tukšu vai pilnu – sabeidz alkohola deva, pārmērīga lietošana! Tas pats ar diennakts laiku, kad lieto alkoholu, – nevis rīts vai vakars būs izšķirīgs, bet devas lielums.
3. Runā, ka nevajagot jaukt alkoholiskus dzērienus vienā reizē – alu, vīnu, šņabi, liķieri… Liķieri vispār esot briesmīgi kaitīgi.
Tas tomēr būs izrunāts. Varu tikai atkal pateikt – visu izšķir deva!
4. Šņabis ar pipariem palīdzot pret vēdera vīrusiem un caureju?
Ja tici un tiešām palīdz, tad ņem iekšā! Bet atkal – nepārsniedzot devu. Pipari ir labi, tajos ir kapsaicīns, zinātniski pierādīts, ka ārstējoša viela! Svilina un dedzina, bet stiprina kuņģa un zarnu traktu.
5. Ja cilvēks tomēr ir krietni sadzēries, vai pirms gulētiešanas vajadzētu izdzert daudz ūdens, lai vieglāk nākamajā dienā?
Paklau, tas ir ļoti labi, ka nākamajā rītā būs slikti! Paģiras ir mūsu laime un mediķu prieks! Tās palīdz pasargāt cilvēkus no alkoholisma. Iedomājieties, kas būtu, ja paģiru nebūtu?! Tāpēc – lai tās piemeklē, varbūt vairs negribēsies dzert.
Ja par padomiem, kā stāvokli atvieglot… Ir jau lietas un vielas, kas var palīdzēt, – kā nu kuram. Vienam palīdz daudz dzert ūdeni vai tēju, otram kādi pretsāpju medikamenti. Ar zālēm gan ir jāuzmanās, jo alkohols sekmē asinsriti un arī zāļu uzsūkšanos, var sanākt pārdozēt. Bet es varu ieteikt vienkāršāku līdzekli – pēc alkohola lietošanas kārtīgi izstaigāties, kaut izstreipuļot apļus pa pagalmu. Var arī izpeldēt kādu loku, protams, ne jau pamatīgā dzērumā. Izdejoties galu galā! Fiziskās aktivitātes vislabāk svīdina alkoholu.
6. Kāpēc paģirās slāpst, prasās sāļu, skābu, pikantu?
Jo organisms ir zaudējis šķidrumu. Redzat, te jau atkal vairs nav medicīna, bet pašsajūtas uzlabošana – alkohola ļauno ietekmi jau skābēts gurķis nesamazinās. Arī “uzlāpīties” nav gudrs pašārstēšanās paņēmiens, jo tas stipri “velk” uz alkoholisma pusi.
Ja organisms zaudējis šķidrumu, vienalga, alkohola, saules staru, svīšanas, smaga darba ietekmē, to vajag atjaunot, taču tā vēl nebūtu lielākā nelaime. Lielāka skāde ir, ka vienlaikus ar šķidrumu izskalojas sāļi, kas ir vitāli svarīgas vielas, – tu vari pēc tam dzert skaidru avota ūdeni litriem, bet sāļu tur nav. Tāpēc pareizākais būtu aiziet uz aptieku un nopirkt rehidratācijas pulverīti, kas satur minerālvielas un glikozi (to vajag, lai nātrijs uzsūcas, bez glikozes tas īsti negrib uzsūkties). To izšķīdina ūdenī un dzer. Šādu šķidrumu var pagatavot arī mājās, uz 1 litru ūdens liekot 1 tējkaroti sāls un 8 tējkarotes cukura. Tas būs ļoti vērtīgs padzēriens, bet! Ne ar domu, ka Danilāns teica – dzer droši šņabi, bet pēc tam padzer rehidratācijas šķīdumiņu…
Ja nu cilvēkam paģirās ir pavisam traki, tad joki mazi un jāsauc ātrā palīdzība, lai organismu glābtu ar sistēmas palīdzību, salaižot vēnās zaudēto šķidrumu un sāļus – nātriju, hloru, kāliju, visu, ko alkohols no ķermeņa izskalojis.
7. Saka, ka plostot esot “labāk”, nekā dzert katru dienu. Vai tiesa?
Ir divu veidu alkoholiķi – te vairs nav runas par parastu alkohola lietotāju – plostotāji, kas ilgu laiku turas un nedzer ne lāsītes, bet tad noraujas un dzer tā, ka “zāle neaug”, – kurš nedēļu, kurš mēnesi vai vairāk no vietas. Un tad ir tādi, kuri devu pārsniedz katru dienu, un bieži to pat nevar pamanīt! Cilvēks vienā mierā pa dienu izkampj degvīna pudeli vai vairāk – pa druskai, pa druskai, turklāt paralēli darot lietas, strādājot utt., turklāt nemaz neizskatoties piedzēries… Kuri ir “labāki”? Zinātnei ir skaidrs – tiešām plostotāji! Plostošana ir briesmīga, protams, bet nav tik kaitīga, kā devas pārsniegšanas katru dienu. Jo ikdienas dzērājam nākotnē noteikti gaidāmas veselības problēmas, arvien devas pieaugšana utt.
8. Ja cilvēks grib atkopties pēc dzeršanas vai pat atmest pavisam un grib kaut kā savu organismu atveseļot no alkohola kaitīgās ietekmes, vai var palīdzēt, piemēram, mārdadža sēklu eļļa un zāļu tējas aknu veselībai?
Ja tu tam tici, lieto! Visiem šiem tautas medicīnas preparātiem trūkst zinātnisku pierādījumu, bet, ja palīdz, lūdzu! Ticēšana reizēm labi palīdz, novēroju to savā ārsta praksē. Bet kopumā es gribētu, ka šajā rakstā cilvēki kā galveno nolasa svarīgo informāciju, ka nav tādu pretlīdzekļu, kas cilvēkam ļautu pļēgurot, cik daudz vien gribas. Labāk, lai cilvēki ir pesimisti šajā jomā, būs mums tad mazāk alkoholiķu Latvijā!
Alkohola kaitniecība
- Atkarības risks. Jo agrāk gados jauns cilvēks sāk lietot alkoholu, jo lielākas ir iespējas nonākt uz atkarības takas.
- Sirds bojājumi. Alkohols novājina sirds muskuli.
- Aknu un aizkuņģa dziedzera bojājumi. Daudz lietojot alkoholu, aknās sakrājas tauki. Pārtraucot dzeršanu, aknas var atveseļot, taču, ja turpina, tauki aknās rada hepatītu, aknu iekaisumu, kas vairs nav atgriezenisks, un pēc tam arī aknu cirozi. Tiem, kam ir slims aizkuņģa dziedzeris, šī slimība lielākoties ir alkohola radīta.
- Hipertensija. Pārmērīga alkohola lietošana paaugstina asinsspiedienu (mērena (sk. sākumā) drīzāk samazina).
- Nepilnvērtīga ēšana. Hroniskiem alkoholiķiem tiek nopietni traucēta B1 vitamīna un cinka uzsūkšanās organismā.
- Mainīts cukura līmenis asinīs. Nākamajā dienā pēc dzeršanas cukura līmenis asinīs krītas – ja veselam cilvēkam vēl nekas slikts nenotiek, tad diabēta slimniekam jāmaina insulīna devas.
- Un citas nelaimes. Tostarp traucēta seksuālā funkcija, dzērumā “sastrādātais”, ģimenes strīdi, kautiņi un izraisītie satiksmes negadījumi.