Kā pareizi izvēlēties sev vislabāko ārstu

“Kas Jauns Avīze” saņēmusi vairākas vēstules, kurās pausta neapmierinātība par rezultātiem pēc maksas vizītēm pie ārstiem. Vienā gadījumā pacients uzskata, ka ārsta secinājumi bijuši pārāk virspusēji. Citā – pēc izmeklējuma un diagnozes noteikšanas ārsts nav varējis izrakstīt stingrās uzskaites recepti, jo esot svešā kabinetā un neesot pieslēgts pie e-veselības sistēmas, bet recepšu veidlapas aizmirsušās mājās.

Uzdevās par ginekologu

Tāpat var pieminēt skandalozo gadījumu ar imunologu Jevgēņiju Ņikiforenko, kurš uzdevās par ginekologu un pacientēm veica savai specialitātei neatbilstošas un neraksturīgas manipulācijas.

Pret viņu izvirzīta apsūdzība par seksuāla rakstura darbībām nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušās ķermeni, ja tās izdarītas pret cietušās gribu, izmantojot uzticību, arī par dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu iekļūšanu cietušās ķermenī pret viņas gribu.

Par cietušajām atzītas piecas sievietes, bet medicīnu kontrolējošās institūcijas visai ilgu laiku sūdzības nopietni pat neizvērtēja, un Ņikiforenko mierīgi turpināja savu darbošanos.

Sertifikācija reizi piecos gados

Ko darīt, lai pirms pieteikšanās vizītē pie konkrēta ārsta iegūtu par viņu sākotnējo informāciju? Visiem ārstiem sertifikātus apstiprina Latvijas Ārstu biedrība, un tas notiek vienu reizi piecos gados.

Biedrības pārstāve Evija Ansonska “Kas Jauns  Avīzi” informē: “Ikviens pacients var pārliecināties par praktizējošo ārstu kvalifikāciju pirms pieteikšanās vizītei pie konkrētā speciālista. Veselības inspekcijas mājaslapā publiski ir pieejams ārstniecības personu reģistrs, taču arī klātienē pacients var lūgt ārstam uzrādīt viņa sertifikātu. Jārēķinās gan, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka ārstiem par pienākumu sertifikātu izlikt publiski redzamā vietā, un ārstam var būt arī vairākas darbavietas.”

Par ārsta kvalifikāciju var pārliecināties arī konkrētas specialitātes ārstniecības personu asociāciju mājaslapās. Lai ārsti ik pēc pieciem gadiem varētu pagarināt savu sertifikātu, viņiem par pienākumu noteikts apmeklēt dažādus kvalifikāciju paaugstinošus seminārus un apmācības, par ko piešķir konkrētu punktu skaitu. Ja tas ir pietiekams, kvalifikācija tiek pagarināta automātiski, ja nē, ārstam var nākties kārtot nopietnu eksāmenu. Lieki piebilst, ka no šādas iespējas mediķi maksimāli cenšas izvairīties.

Pieejami reģistri

Veselības inspekcijas mājaslapā itin vienkārši var pārbaudīt ārsta kvalifikāciju, vietu, kur ārstniecības persona praktizē, un ārstniecības iestādes reģistrāciju. Veselības inspekcija arī aicina pārbaudīt, vai izvēlētā iestāde ir reģistrēta Ārstniecības iestāžu reģistrā un mediķis, pie kura plānota vizīte, ir reģistrēts un sertificēts.

Tā kā dažādus ārstniecības pakalpojumos sniedz ne tikai valsts medicīnas iestādes, bet arī privātās klīnikas un veselības centri, šādu iestāžu reklāmu vēstījumos noteikti jāpievērš uzmanība, vai informācijā atrodams konkrētās ārstniecības iestādes reģistrācijas kods.

Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode skaidro: “Ne tikai dodoties pie ārsta, bet arī, piemēram, pie uztura speciālista, vecmātes vai masiera, ir jāpārliecinās, ka šī persona ir reģistrēta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kas apliecinās to, ka personai ir nepieciešamās prasmes un iemaņas, lai sniegtu attiecīgos ārstniecības pakalpojumus.”

Svarīgi, ka ārstniecības personas nepārtraukti veic profesionālo zināšanu un prasmju apguvi attiecīgajā profesijā, pilnveido neatliekamās palīdzības prasmes un iemaņas. Pārliecinoties, ka izvēlētā ārstniecības persona ir atrodama minētajā reģistrā, varat paļauties, ka saņemsiet kvalificēta speciālista pakalpojumus.

Kur atrast informāciju

Informācija par reģistrētām ārstniecības personām pieejama Veselības inspekcijas tīmekļvietnē, meklētājā ievadot ārstniecības personas uzvārdu: registri.vi.gov.lv/rap.

Informācija par reģistrētajām ārstniecības iestādēm un speciālistu praksēm pieejama inspekcijas tīmekļvietnē registri.vi.gov.lv/air.

Veselības inspekcijas mājaslapā esošos reģistrus no pagājušā gada septembra līdz šā gada septembrim apmeklējuši kopā vairāk nekā 53 000 lietotāju. Informatīvais tālrunis – 67081600.

Gandrīz puse neiet pie ārsta

Kaut arī ģimenes ārstu ieteicams apmeklēt katru gadu, 48% Latvijas iedzīvotāju to dara retāk, secināts “Benu aptiekas” veselības monitoringā. SKDS aptauja liecina, ka 4% apmeklē ģimenes ārstu reizi divos gados, 6% retāk, 36% ļoti reti, tikai tad, kad parādās veselības problēmas, 2% nekad, bet 3% nevarēja atbildēt vai sniedza citu atbildi. Vairākas reizes gadā ģimenes ārstu apmeklē 31% aptaujāto, un 18% to dara reizi gadā.

Aktīvāk ģimenes ārstu apmeklē sievietes – 34% vairākas reizes gadā, 19% reizi gadā, 3% reizi divos gados, 4% retāk, 37% ļoti reti vai tikai, kad parādās veselības problēmas, 1% nekad, tikpat sniedza citu atbildi, vēl 1% grūti pateikt. No aptaujātajiem vīriešiem 28% ģimenes ārstu apmeklē vairākas reizes gadā, 35% ļoti reti vai kad parādās veselības problēmas, 3% nekad. Visaktīvāk ģimenes ārstu apmeklē seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 43% vairākas reizes gadā, 22% reizi gadā, tikai 2% nekad.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Veselības akadēmijas" saturu atbild SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi".