Latvijas zinātnieki pēta, kā medicīnā izmantot zirnekļtīklus
Zirnekļus tautas medicīnā izmanto kopš aizvēsturiskiem laikiem, un dažām metodēm ir savs, nu jau zinātniski izpētīts pamats. Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki kopā ar Zviedrijas kolēģiem no Karolinska institūta un Lauksaimniecības zinātņu universitātes izstrādājuši metodi zirnekļu zīda proteīnu jeb olbaltumvielu gēla ieguvei.
Pētnieki atklājuši, ka, zirnekļu zīda proteīniem saistoties ar citām olbaltumvielām, var iegūt savienojumus, kas ķermeņa temperatūrā veido gēlu.
Liels potenciāls
Jaunatklājums ir apstāklī, ka gēla veidošanās notiek 37 grādu temperatūrā, neizmantojot ķīmiskos reaģentus. Šī īpašība iezīmē nākamo izpētes virzienu – injicējamu proteīnu šķīdumu izstrādi, kas ķermenī var veidot gēlu un, piemēram, nodrošināt pakāpenisku zāļu vielu izdalīšanos.
Šādi gēli būtu noderīgi ne tikai medicīnā, bet arī ķīmiskajā rūpniecībā, piemēram, bioloģisko katalizatoru pagatavošanai, lai paātrinātu specifiskas ķīmiskās reakcijas.
Viens no pētījuma līdzautoriem, Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks profesors Kristaps Jaudzems norāda, ka zirnekļu zīda proteīnu gēlam ir liels izmantošanas potenciāls medicīnā tādu slimību ārstēšanai, kam nepieciešama tieši lokāla zāļu iedarbība. Gēla veidošana notiek viegli desmit minūšu laikā, vēlāk tas pakāpeniski noārdās.
Pēta, kā ražot mākslīgi
Zirnekļu austais zīds ir viens no izturīgākajiem dabas materiāliem. Pateicoties unikālajām īpašībām, tā potenciālais izmantošanas loks ir ļoti plašs – no būvniecības līdz medicīnai un jaunu biomateriālu izveidei. Tas ir bioloģiski saderīgs un pēc implantēšanas dzīvajos organismos neizsauc imūnatbildes reakciju.
Materiāla iegūšana tiešā veidā no zirnekļiem nav iespējama, tāpēc pētniekiem vispirms ir jāizstrādā efektīvs veids tā ieguvei mākslīgā ceļā, kas pavērs iespējas uz šā proteīna bāzes radīt jauna veida biomateriālus. Arī šajā virzienā izdevies iegūt pozitīvus rezultātus – izstrādāta metode ķīmiski modificēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai.
Noder pret nelielu asiņošanu
Tautas medicīnā ir sen zināms, ka kapilārās asiņošanas gadījumā var izmantot zirnekļu tīklus. Tas, protams, nederēs, lai apturētu arteriālu vai venozu asiņošanu, bet tikai, piemēram, ja iegriezts pirkstā, turklāt zirnekļtīklam jābūt tīram, bez putekļiem un kukaiņu atliekām. Ir pat ārsti, kas šķūnītī pašu vajadzībām speciāli atstāj nenotrauktus zirnekļu tīklus – ja gadās savainoties, atliek ar pirkstu notraukt nedaudz tīmekļu.
Tīru zirnekļu tīklu vai lielākas brūces gadījumā kamolīti pieliek asiņojošajai brūcei, stingri piespiež un tur dažas minūtes, var pietīt ar sterilu marles saiti, raksta Tautas Veselības Avīze.
Zirnekļu tīkliem ir hemostatiskā sūkļa efekts – tie veicina asins recekļa veidošanos, un pēc tam paši sadalās. Par recēšanu atbildīgie asins ķermenīši trombocīti saņem signālu recēt, pieskaroties brūces malām vai šajā gadījumā zirnekļtīkla smalkajām šķiedrām.
No asins olbaltumvielas fibrinogēna veidojas fibrīna šķiedras, kurās aizķeras asins šūnas. Ar šī recekļa veidošanos sākas pušuma dzīšana. Pareizi ievāktiem un tīriem zirnekļu tīkliem piemīt maigas dezinficējošas īpašības, un tie sekmē ātrāku kreveles veidošanos un brūces dzīšanu.
Veiksmīgi ārstē apdegumus
Mūsdienās veikti zinātniski pētījumi pat apdeguma brūču ārstēšanā, kas to apliecina. Tīkla iegūšanai izmanto "Linothele megatheloides", dabā Dienvidamerikā dzīvojošu zirnekli. To tur nelielā mājiņā, baro ar mušām vai prusakiem un ļauj krātiņā ieklāto marli pārsegt ar tīklu. Pēc diviem mēnešiem zirneklis būs apstrādājis tik daudz marles, lai ar to varētu noklāt visu cilvēka ķermeni.
Šo pārsienamo materiālu vēl papildus piesūcina ar anestēzijas līdzekli un pantenolu, iepako un sterilizē. Bijuši labi panākumi pat ļoti plašu, līdz 60% no ķermeņa virsmas apdegumu ārstēšanai – dzīšana notiek straujāk, pat nedēļas laikā. Kad šie pārsēji ir piesūkušies ar limfu, marles daļu var noņemt, bet uz ādas paliek ļoti smalkais zirnekļa tīkls, kas netraucē audu elpošanu. Tīmeklis pats sadalās, neradot brūci kairinošas vielas. Tāds pats efekts, visticamāk, būtu arī Latvijā sastopamo zirnekļu tīkliem, taču tie ir grūtāk iegūstami.
Neparasta izturība
Ja zirnekļtīkla pavediens būtu vienu milimetru resns, tas varētu noturēt apmēram 200 kilogramu svaru. Tāda paša resnuma tērauda stieple spēj noturēt 30 līdz 100 kilogramu atkarībā no tērauda markas. Pavediena resnums ir no viena līdz desmit mikrometriem. Tas ļauj noturēt masu, kas ir sešas reizes lielāka par paša zirnekļa svaru.
