Pēc kritiena ar elektroskrejriteni pusaudzis iegūst kustību traucējumus uz mūžu
Neapdomīgi braucot ar elektroskrejriteni, iespējamas traumas, kuru sekas būs jūtamas visu turpmāko mūžu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas ārsta palīdze Elīna Lipska intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja, ka dažkārt traumu dēļ bērniem rodas nopietnas veselības problēmas un nākas aizmirst par kādreizējiem sapņiem nodarboties ar profesionālo sportu.
“Es strādāju Bērnu slimnīcas Uzņemšanas nodaļas traumu postenī. Ir loģiski, ka vasarā traumu ir vairāk, jo bērni pārvietojas ar riteņiem, skrejriteņiem un dara vairāk lietu ārpus mājām, nekā tas notiek ziemā.
Elektroskrejriteņi pēdējos gados ir kļuvuši par populāru pārvietošanās veidu. Kad mazie bērni (pirmsskolas vecuma bērni un pirmo klašu skolēni) brauc ar skrejriteņiem, vecāki vairāk seko līdzi, lai viņiem galvā būtu ķiveres. Daļa izmanto arī ceļu un elkoņu aizsargus.
Pusaudži brauc bez ķiverēm un ar maksimālo ātrumu
Bet ar pusaudžiem ir mazliet sarežģītāk. Lielākā daļa pusaudžu elektroskrejriteņus īrē. Kā jau zinām, ķiveres nav komplektā ar īres skrejriteņiem. Pusaudzis, izejot no mājām, nepadomā, ka šodien droši vien paņemšu elektroskrejriteni, aizbraukšu pie drauga, tāpēc jāpaņem līdzi ķivere. Tā tas nenotiek. Viņi vienkārši paņem skrejriteņus un brauc bez ķiveres!
Bieži vien viņi brauc ar elektroskrejriteņiem, izmantojot maksimālo ātrumu, kas pieļaujams ar šo braucamo. Nereti viņi neievēro luksoforu gaismas un nenovērtē ceļa segumu. Tad notiek kritieni. Protams, ir arī gadījumi, kad viņi uzbrauc virsū kādam citam cilvēkam.”
Iespējami kustību traucējumi uz mūžu
Lipska norādīja, ka bieži šie pusaudži ar traumām nonāk Bērnu slimnīcā. “Vieglāki gadījumi ir sasitumi, saišu sastiepumi vai lūzumi, kurus ārstē ar ģipsi. Bet daļa bērnu cieš diezgan smagi un nākotnē saskaras ar kustību traucējumiem, kas ne vienmēr pakļaujas kādai terapijai, bet gan paliek uz mūžu.
Pēdējās pāris nedēļās mums ir bijis diezgan daudz tādu pacientu, kuri ir visai nopietni traumējušies. Piemēram, ir galvaskausa pamatnes lūzumi, kakla skriemeļu lūzumi, kāju lūzumi, kad ir jāliek ārējās fiksācijas aparāti. Tas nozīmē, ka bērns visu laiku ir guļošs, un viņam no ārpuses pieskrūvē speciālu konstrukciju, lai kaulus varētu atvilkt vienu no otra un nolikt pareizā pozīcijā.
Statistika ir visai biedējoša. Traumas ir nopietnas. Gribētos pievērst vecāku uzmanību, ka ar bērniem ir jārunā, viņiem ir jāskaidro, lai izvairītos no šī visa.”
Sapnis par sportošanu pēc traumas ir jāaizmirst
Ārsta palīdze pastāstīja, ka dažkārt ar elektroskrejriteni gūto traumu sekas cilvēks jūt visu mūžu. “Piemēram mugurkaula lūzumu gadījumos ne vienmēr medicīna ir spējīga palīdzēt tik tālu, lai bērns nākotnē neizjustu sekas.
Es nerunāju par cilvēku, kurš ir piekalts invalīdu krēslam, bet vairāk par tādām lietām, ka cilvēka spējas ir ierobežotas. Piemēram, iepriekš viņš nodarbojās ar profesionālo sportu, bet pēc traumas viņam tas vairs nespīd nākotnē.
Skaidrs, ka viņš vairs nespēs to veikt tik labi. Iespējams, tas ir bijis bērna sapnis, kurš pēc traumas paliks neīstenots vienas mazas kļūdas dēļ, neapdomīgi braucot ar elektroskrejriteni.”
Var palikt piesaistīts invalīdu ratiņiem uz mūžu
Lipska atzina, ka pēc neveiksmīga kritiena ar elektroskrejriteni iespējams arī palikt piesaistītam invalīdu ratiņiem uz visu turpmāko mūžu. “Jā, viens neveiksmīgs kritiens, un viss!
Mēs jau nezinām, kā bērns krīt. Varbūt viņš ir iebraucis bedrē. Reizēm mašīnas notriec eleketroskrejriteņus. Traumas mehānisms var būt dažāds. Protams, iespējas [nokļūt ratiņkrēslā] pastāv, to neviens neizslēdz.
Šogad mums nav bijuši gadījumi, kad bērns paliek ratiņkrēslā elektroskrejriteņa dēļ, bet mēs nekad nezinām, ka tā nenotiks, kad pacientu atved uz slimnīcu. Tas tikai laika gaitā tiek noskaidrots. Bērns tiek apskatīts, izmeklēts, un tad speciālisti izvērtē visu un nozīmē nepieciešamo fizioterapiju, rehabilitāciju.”
Puiši rāda neapdomīgus trikus draugiem
Viņa norādīja, ka parasti pārgalvīgākie braucēji ir pusaudžu zēni vecumā no 13 līdz 18 gadiem. “Viņi ir pārgalvīgākie bērni. Viņi ir vecuma posmā, kad vecāki vairs nespēj tik ļoti kontrolēt bērnus. Mazus bērnus, izejot kopā pastaigā, vecāki biežāk pabrīdina: “Uzmanīgi, mašīna brauc!” vai “Bedres uz ceļa, nokāp nost, apej apkārt un tad turpini braukt!”
Ar pusaudžiem tā nenotiek. Viņi vienkārši pasaka vecākiem, ka ies pastaigāties ar draugiem. Nav iespējams viņiem izsekot. Protams, arī draugu kompānijā pusaudžiem gribas parādīt, ka viņi māk kaut ko vairāk, tāpēc mēģina veikt trikus ar elektroskrejriteņiem. Bieži vien tas rezultējas ar traumām. Gadīties var visādi, stāsti ir dažādi.”
Meitenīti notriec elektroskrejritenis
Pagājušajā svētdienā ārsta palīdze piedzīvoja situācija, kur kādu meiteni notrieca elektroskrejritenis. “Viņai viss bija kārtībā, izrakstīja uz mājām, nekas nopietns nebija. Bet tāpat galva un krūšu kurvis bija sasists.
Bērns vienkārši gāja pa ielu, bet kāds neapdomīgs elektroskrejriteņa lietotājs sabojāja ģimenei visu vakaru un turpmāko nedēļu, jo bērnam jāievēro miers, jāguļ mājās un jāatpūšas, lai viss pārietu.”
Kā mazināt elektroskrejriteņu traumu sērgu?
Noslēgumā Lipska pauda viedokli, kā varētu samazināt elektroskrejriteņu radītās traumas. “Domāju, ka noteikti vajadzētu ierobežot elektroskrejriteņu lietošanu. Pirmkārt, ar likumu vajadzētu samazināt atļauto ātrumu un ļaut pārvietoties tikai noteiktās vietās.”
Viņa atgādināja, ka ir paredzēts vecuma ierobežojumus: elektroskrejriteņus drīkst izmantot tikai no 14 gadu vecuma. “Bet to bērni apiet, arī mazāki bērni brauc ar elektroskrejriteņiem. Tāpat brauc 2-3 cilvēki uz elektroskrejriteņa. Tas netiek kontrolēts.
Protams, saprotu, ka katram elektroskrejritenim nevar nolikt blakus policistu, bet ir jādomā, kā valsts mērogā elektroskrejriteņu lietošanu maksimāli kontrolēt, lai no traumām izvairītos ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.”
