Saaukstēšanās, klepus, kuņģa slimības: kāpēc tik daudzi no mums šovasar saslimst ar "ziemas" slimībām?
Eiropā, un arī Latvijā, šī vasara ir ne vien tveicīga, bet arī pirmā vasara pēc stingro Covid-19 ierobežojumu atcelšanas. Taču daudzi cilvēki šo vasaru nav pavadījuši neskaitāmos mūzikas festivālos vai baudot ūdens priekus ar draugiem, bet gan mājās slimojot. Bet kāpēc tā? Vai mūsu imūnisistēma ir palikusi vājāka Covid-19 dēļ? Vai pie vainas ir ilgā mājsēde, kuras rezultātā esam atraduši no dažādām baktērijām? Vai tomēr sabiedrībā valda ļoti apšaubāmas higiēnas normas?
Apvienotajā Karalistē ģimenes ārstu kabinetos un slimnīcās ir vērojams pacientu pieplūdums ar tipiskām ziemas slimībām, tostarp klepu, saaukstēšanos, krustu sāpēm, vēdergraizēm un vējbakām.
Dr. Hanna Patela, Londonā praktizējoša ģimenes ārste un garīgās veselības trenere, laikrakstam “The Guardian” stāsta, ka Covid-19 pandēmijas mājsēdes laikā mēs nonācām saskarē ar mazāk baktēriju, un tāpēc imūnsistēmai nav bijusi iespēja attīstīties.
“Šī ir pirmā vasara, kad cilvēki atgriežas pie parastajām rutīnām un atkal ir saskarsmē viens ar otru. Bērni, kuri dodas uz bērnudārzu, mēdz uzņemt daudz baciņu pirmajā gadā, it īpaši ziemā. Mājsēdes dēļ, mēs šo procesu novērojam citā gadalaikā - vasarā,” piebilst ārste.
Patela arī novērojusi samērā lielu Covid-19 gadījumu skaitu, kuru nu jau grūti atšķirt no citiem elpceļu vīrusiem. Viņa saka, ka jaunie koronavīrusa paveidi izraisa nedaudz atšķirīgus simptomus, un cilvēki atkal un atkal saslimst ar jaunājamām Covid-19 versijām.
Lielbritānijs tiešsaistes aptieku piegādes pakalpojuma “PillSorted” dibinātājs Zeinabs Ardešīrs novērojis, ka cilvēki biežāk slimo ar saaukstēšanos un ilgāk atveseļojas.
“Es redzu, ka tiek izrakstītas daudz vairāk akūtu saslimšanu recepšu, nekā parasti šajā laikā,” viņš stāsta “The Guardian”. Ardešīrs stāsta, ka pēdējā laikā arvie vairāk cilvēkiem nepieciešami medikamenti pret galvas un kakla sāpēm, klepu un drudzi, kas neizzūd tik ātri, kā parasti. Šiem pacientiem esot negatīvs Covid-19 tests, taču viņi ilglaicīgi jūtas slikti.
19 gadus vecais Džordžs Aiks, kurš ir Stenfordas Universitātes studenrs, pēdējo mēnesi ir slimojis ar saaukstēšanos.
“Tas kļuva tik nogurdinoši, es visu laiku biju noguris. Man bija grūti strādāt un veikt parastās ikdienas darbības - pat mājas uzkopšana kļuva neiespējama,” viņš stāsta.
Saskaņā ar Dr. Marufu Hargandivalu (Dr. Maroof Harghandiwal), funkcionālās medicīnas un kovid eksperta teikto, cilvēka imūnsistēma ir spēcīgāka tad, ja to pastāvīgi ietekmē dažādi stimuli.
"Lielākā daļa no mums gadu nesaskārās ar parastajām baktērijām un vīrusiem, tāpēc tagad var paiet nedaudz ilgāks laiks līdz mūsu imūnsistēma sāk adekvāti darboties. Tas ir arī iemesls kāpēc infekciju slimības ilgt ilgāk, noteikti arī trauksme un stress novājina imūnsistēmu,” stāsta Hargandivals.
34 gadus vecās Sūzenas Samakas ģimeni vairākus mēnešus ir skārušas nebeidzamas kļūdas. "Es esmu saslimis ar visu, tostarp stipru saaukstēšanos. Ir sajūta, ka otrajā, kad es atbrīvojos no kaut kā, es iegūstu kaut ko citu,” viņa saka. Neskatoties uz to, ka viņa atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā no sava darba bankā un izvairās no ierastā sabiedriskā transporta maršruta, viņa ir piedzīvojusi ievērojamu vīrusu infekciju pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējām vasarām. Viņa to daļēji skaidro ar to, ka viņai nebija iespējas atgūties. "Tas ir bijis patiešām nogurdinošs laiks," viņa saka. “Kad man ir slikti, man joprojām ir jāpieskata bērni. Covid dēļ daudzi plāni un notikumi tika atlikti, un tagad mums ir notikušas daudzas lietas, tāpēc šķiet, ka nekad nav laika apstāties.
34 gadus vecā Sūzena arī novērojusi, ka viņa biežāk slimo kopš janvāra, kad pārslimoja Covid-19. Viņa brīnās par koronavīrusa ietekmi uz viņas imūnsistēmu.
Tā ir teorija, kas vēl ir jāpierāda, taču saskaņā ar Dr. Hargandivalu teikto, zinātnieki jau strādā pie pētījumi, kas mēģina noskaidrot vai kovids negatīvi ietekmē imūnsistēmu.
Sākotnējie pētījumi atklāja, ka imūno šūnu anomālijas var veicināt ilgstošu Covid slimību, kas, domājams, skar vairāk nekā 2 miljonus cilvēku Lilebritānijā.
"Pat vieglos slimības gadījumos var notikt imūnsistēmas izmaiņas. Mēs kādreiz redzējām, ka cilvēki ar hroniska noguruma sindromu uzņem atkārtotas infekcijas. Tagad tādus pašus simptomus izraisa kovids, kas ir daudz izplatītāks un lipīgāks, ”saka Hargandivals.
Sociālā mijiedarbošanās ir svarīga cilvēkiem, kuri atrodas izolācijā, taču ikviens var veikt nelielas darbības, lai samazinātu risku inficēties ar vīrusiem un tos nepārnēsāt. "Masku nēsāšana sabiedriskajā transportā un cilvēku pūļos patiešām palīdzēja samazināt elpceļu slimību izplatību," “The Guardian” stāsta Dr. Kriss Ričisons.
"Tikmēr roku mazgāšana ir svarīga norovīrusa, enterovīrusa profilaksei. Dažas kuņģa baktērijas ir izturīgas pret roku dezinfekcijas līdzekli, taču rūpīga mazgāšana ar ziepēm un siltu ūdeni ir ļoti efektīva, lai atbrīvotos no šīm baktērijām. Daudzi cilvēki nemazgā rokas pareizi, pirms viņi ēd vai pieskaras pārtikai,” viņš piebilst.
Aizvien nepiespiestāka attieksme pret higiēnu un izplatītajiem vīrusiem nav saistīta tikai ar pandēmijas nogurumu – tie ir veidojušies gadu desmitiem.
"Pirms kārtējās vakcinācijas bija augstāks baisāku slimību un mazāk ārstēšanas gadījumu skaits, tāpēc sabiedrība bija labāk informēta un, iespējams, uztvēra sabiedrības veselību nopietnāk. Tomēr mēs joprojām redzam nelielu, bet ievērojamu skaitu bērnu un neaizsargātu cilvēku, kuri tiek hospitalizēti ar elpceļu un vemšanas vīrusiem. Viņi noteikti joprojām rada bažas."
Cilvēki var neapzināti pārnēsāt nopietnas slimības.
"Garais klepus un RSV (Cilvēka respiratori sincitiālais vīruss), kas abi var būt ļoti bīstami zīdaiņiem, jau kādu laiku ir kļūst izplatītāki visā populācijā," viņš saka.
Tā kā tie bieži sākas ar viegliem simptomiem, viņi pieņem, ka tā ir saaukstēšanās, un turpina mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Ja cilvēkiem ir iespēja strādāt mājās, kad viņi jūtas nedaudz slikti, vai paņemt brīvu laiku, tas varētu palīdzēt samazināt slimību izplatību un risku jauniem un neaizsargātiem cilvēkiem, stāsta Ričisons.
