"Redz vairāk par simptomiem!" - ginekologs Juris Kociņš, pie kura brauc sievietes no visas Latvijas un pat ārzemēm

Jūsu privātpraksē ir ļoti daudz pacienšu kartīšu, un dzirdēts, ka pacientes brauc no visas Latvijas.

Ne tikai. Brauc arī no ārzemēm. Ir pacientes, kas ceļu pie manis mēro gan no Liepājas, gan Ventspils, gan Latgales, nemaz nerunājot par Rīgu. Ir pacienšu loks, kurām patīk mana pieeja ārstēšanai. Daudzas brauc, lai sakārtotu sevi bērniņa ieņemšanai.

Laikam reizēm iznāk likt lietā arī psiholoģiju un psihosomatikas zināšanas?

Nebūtu pareizi teikt reizēm – ar to nodarbojos pamatā. Jau tikai pacientei ienākot kabinetā, pēc gaitas, pēc pozas un citām pazīmēm aptuveni redzu problēmu saknes. Mūsu psihe un ķermenis ir ļoti saistīts. Tostarp sievišķie orgāni un it sevišķi auglība. Veselīgai, psiholoģiski harmoniskai sievietei orgāni ir kustīgi, dzīvi. Dažādi stresi ķermenī atstāj saspringumus. Ļoti bieži tie skar sievišķos orgānus. Saspringumi traucē skābekļa apgādi un audu barošanos, tas savukārt rada sāpes, stīvumu mugurā, locītavās. Ja sieviete atnāk ar izmeklējuma rezultātu, kurā redzams it kā nofotografēts iekšējai stāvoklis, šos saspringumus gandrīz neiespējami uzķert. Kaut ko vairāk var redzēt ultrasonogrāfiju veicot uz vietas un ieraugot orgānu kustīguma pakāpi. Tomēr daudz precīzāk to var novērtēt ar vecum veco metodi – palpēšanu, tas ir iztaustīšanu. Ja rūpīgi iztausta visus sievišķos orgānus, kā mums augstskolā ir mācīts, saspringumus var ne tikai sajust, bet arī ar palpēšanu mēdz būt pietiekami, lai tie izzustu.

Izmeklējot sievieti un sajūtot saspringumus, jautāju arī par stresiem, kas tos varētu būt radījuši. Varbūt saspringta situācija ir darbā, varbūt vēl kādi kreņķi, varbūt nav īstas saskaņas ar vīru. Sievietes ķermenis ir gudrāks, nekā pieņemts uzskatīt. Un, ja sievietes zemapziņa teiks, ka nevēlas bērnus ar šo vīrieti, vai nav īstais brīdis bērnu radīšanai, tad, par spīti sievietes centieniem, grūtniecība neiestāsies. Piemēram, stresa dēļ uztūks olvadi un kļūs gan spermatozoīdiem, gan apaugļotai olšūnai necaurejami. Vai arī saspringumu dēļ būs traucēta dzemdes apasiņošana, apaugļotā olšūna nevarēs tajā ieligzdoties.

Tām pacientēm, kuras vēlas dzirdēt manu ne visai tradicionālo psihosomatisko skatījumu, to pastāstu. Tad viņām ir, ko padomāt un saprast risinājumu iespējas. Tām, kuras nevēlas to dzirdēt, sniedzu palīdzību klasiskā veidā.

Mūsdienās medicīnā ārstiem jāstrādā pēc pieņemtām vadlīnijām – darbību algoritms katrā konkrētā gadījumā jau ir noteikts. Šķiet, ka jūsu psihosomatiskā pieeja un atbrīvošana no saspringumiem nav gluži tas, ko pēc vadlīnijām dara vairums ārstu.

Savā būtībā esmu nepiekritējs, kaut kādā ziņā likumpārkāpējs. Paklausīgie nav tie, kuri veicina attīstību. Sabiedrības attīstītāji ir nepaklausīgie. Es meklēju nišas, kur, apejot nejēdzīgus likumus, var izdarīt labāk.

Man patika Atmodas laiks, kad atļauts bija viss, kas nebija konkrēti aizliegts.

Jūs ne tikai izmeklējat pacientes un veicat ultrasonogrāfiju, bet arī operējat gan klasiskā, gan laparoskopiskā veidā, bet piederat pie ārstiem, kas labprātāk sievietei palīdz bez operācijas.

Ne vienmēr jāoperē, jo kas ir griezts, tas ir griezts, un vēl es mēdzu teikt: “Ķermenis nav televizors, viņš pats mēdz salaboties.” Ķermenim jādod stimuls un virziens, jāpastumj pareizā virzienā, lai lietas sāk kārtoties. Ja dakteris izraksta ļoti daudz medikamentu, tad visticamāk vainai nav atrasta galvenā sakne. Proti – viens iemesls var likt ķermenim reaģēt ar vairākiem, pietiekami dažādiem simptomiem. Ja katra simptoma mazināšanai dod zāles, bet nenovērš galveno iemeslu, kaut kādus uzlabojumus gan var panākt, taču tā būs nebeidzama cīņa ar vējdzirnavām. Jāatrod minimālākais medikamentu daudzums, lai efektīvāk palīdzētu cilvēkam. Varbūt reizēm pietiek ar antidepresantu, ja slimības pats pamats bijis trauksmainībā un stresā.

Ir svarīgi, lai cilvēks saprastu, kur ir problēma un virziens, kur ir jāiet. Svarīgi noformulēt savu veselības mērķi koncentrējoties uz labo un pamainītu savu uzvedību.

Tradicionāli pie ārsta vēršas pacienti ar problēmām, ko formulē negatīvā formā. Piemēram, “man nepatīk sāpes”, “es negribu šīs problēmas” un tamlīdzīgi. Nevajag par zemu novērtēt zemapziņu – tā ļoti labi sadzird to, ko cilvēks saka, un kārtīgi izpilda komandas. Tomēr zemapziņa nolieguma formas neuztver un cenšas izpildīt tikai to, kas seko aiz priedēkļa “ne”.

Piemēram, formulējumu “negribu sāpes”, zemapziņa uztver kā “gribu sāpes”. Zemapziņa kļūs par palīgu veselības atgūšanā, ja tai uzstādīs mērķi un virzienu, kurā iet.

Tāpēc mans klasiskais jautājums pacientēm skan: “Ko tu vēlies tavas problēmas vietā? Ko tu gribi?” Atbildes mēdz būt dažādas – gribu bērnus, gribu normālas mēnešreizes, gribu vieglumu kājās, brīvu vēderu.

Jūsu specialitāte ir saistīta ar intīmo sievietes veselību, auglību. Iemesli gan neauglībai, gan sievišķo orgānu slimībām var būt meklējami dzīvesveidā, citreiz nezināšanā par intīmām lietām, ko mātes kautrējušās ar meitām pārrunāt, varbūt pašas nav zinājušas.

Tā ir. Pie manis atnāk sievietes, kuras, nenojaušot sekas, uzkāpušas uz grābekļa un likumsakarīgi dabūjušas belzienu. Daudzas no šīm sievietēm dzīvo remdenu gultas dzīvi, nezin kādām izjūtām jābūt, nav piedzīvojušas, kas intīmajās attiecibās ir patiešām labi. Pat jaunas meitenes dzīvo dzimumdzīvi, bet nepazīst orgasmu, nesaprot par lubrikāciju, ka tā ir kā vīrietim erekcija – sākot aktu, pirms vēl sieviete tam ir gatava un mitra, sākas arī daudz problēmu, tostarp neauglība. Neuzbudināta, sausa stingra maksts vīrietim rada priekšlaicīgu ejakulāciju. Reizēm pievienojas bailes no sava ķermeņa, ka nekas labs nesanāk.

Valda uzskats, ka jaunam veselam pārim jālaiž pasaulē bērni. Ir radinieku un vīra spiediens, kas situāciju nepadara labāku.

Un kā to risināt?

Tad stāstu, ka ir jāiespringst uz labām sajūtām. Jāļauj partnerim zināt, kas rada prieku. Ja ir šīs labās sajūtas, nav svarīgi, cik reižu nedēļā vai mēnesī un kaut vai vienreiz gadā ir tuvība. Lielāko kaitējumu sieviete sev nodara, ja nav labi, un viņai sekss ar šo partneri nesagādā prieku. Ir sievietes bez dzimumdzīves, bet, ja viņas ir saskaņā ar sevi, nav viņas ķermenī ne saspringumu ne sāpju, visi sievišķie orgāni ir mierīgi, kustīgi.

Dažkārt pāros gadās, ka patiesībā kaut kādās situācijās un kaut kādu iemeslu dēļ šī vīrieša uzmācība traucē. Vīrietim vajag to sievieti, viņa apņemas vīrieti mīlēt, atdoties, ignorējot savas tā brīža vēlmes. Daļa problēmas ir tas, ka dziļi sirdī viņa jūtas izmantota un kā upuris. Otra daļa seku – problēmas ar auglību, veselību, jo smalkā hormonālā regulācija tiek izjaukta, neiestājas atbrīvojošā sajūta pēc orgasma un ķermenis paliek hroniskā saspringumā. Protams, sievietes ir ļoti dažādas un netrūkst tādu, kuras šīs smalkās lietas neietekmē, vai ietekmē minimāli.

Ja visiem pāriem seksā būtu pa īstam labi, pasaule būtu pārapdzīvota (smejas).

Nav reti tie gadījumi, kad vīrietis vesels, sieviete vesela, bet bērnu nav. Grūtākais sev atzīties, ka ir strupceļš. Ja sieviete par savu vīru var pateikt vien, ka viņš ir labs cilvēks, nevis viegli mulstot atzīt, ka viņš ir kaislīgs vīrietis, tas jau kaut ko liecina par seksuālo saderību. Tāpat arī, ja vīrs par sievu var teikt tikai to, ka viņa ir labs cilvēks, nevis Sieviete.

Sievietes ir tās, kas izvēlas vīrieti. Ja ir īstais, tad atliek viņam atvērties, būt valdzinošai. Grūtāk ir atzīties, ka ar šo vīrieti šajā laikā un apstākļos nesapas. Sievietei vieglāk ir regulāri tēlot orgasmu, nesaprotot, ka šādā veidā viņa dara pāri sev.

Man kā ginekologam nav problēmas to pajautāt. Un ne aiz ziņkārības, bet vispirms tāpēc, lai sieviete godīgi atbildētu sev un labāk saprastu problēmu saknes.

Līdz cik gadiem piedien nodarboties ar seksu un būt iekārojamai?

Mīlestība vajadzīga visos vecumos un nevienam nav par daudz. Vienalga, kādā līmenī. Diemžēl to pareizo vīriešu visām nepietiek. Jāatrod veids, kā labi sadzīvot ar to pašu veco kraķi un viņam ar savu kraķeni. Ja notiek mīlēšanās, jādomā, kā man būtu labi, tad pēc tam atkal var kašķēties, ja tīk. No prakses zinu, ka kundzes stipri cienījamos gados ar savu atbilstoša vecuma vīru regulāri ļaujas mīlas priekiem, un apskatēs redzu, ka viņu sievišķie orgāni ir labāk apsaiņoti un veselīgāki, kā daudzām krietni jaunākām dāmām.

Kā būt iekārojamai, neraugoties uz vecumu?

Lai saglabātu sievišķo veselību un būtu arī valdzinošai sava vīrieša acīs, sievietei svarīgi ir rūpēties par savu labsajūtu, ķermeni, sakopt, turēt tonusā ādu, nagus, matus, asinsriti, kaulus.

Ja vēl sieviete uzvelk pavedinošu skaistu veļu, viņa ne tikai būs iekārojama savam vīrietim. Pat esot viena un neiesaistoties seksuālās attiecībās, sieviete pati būs uz seksualitātes viļņa. Tas nāk par labi sievišķai pašapziņai, valdzinājumam, acu mirdzumam un seksuālajai veselībai.

Arī vecākām sievietēm ir svarīgi gan daudz kustēties, būt kompānijā, komunicēt gan ar draudzenēm, gan vīriešiem.

Kādi ir jūsu veselības un enerģijas saglabāšanas noslēpumi, un ko jūs varat ieteikt TVA lasītājiem un lasītājām, lai būtu veseli, laimīgi, enerģijas un auglīguma pilni?

Iespēju robežās, cik tik var, kustēties, kustināt smadzenes, izglītoties, radīt izaicinājumus ķermenim. Ja pēc savas muguras traumas es nedarbotos, būtu švaki, muskulatūra ir jāstiprina, jāizkustina cik var un cik nevar. Ja atstāj sevi pašplūsmā, tad ķermeņa iespējas iet mazumā. Manā gadījumā traumētie mugurkaulāja skriemeļi ir saskrūvēti ar titāna plāksni un tā vieta nelūzīs. Ir labi, ja šai vietai blakus ir stipri kaimiņi. Tāpēc jāstiprina visi muskuļi, ko var nostiprināt.

Tā ir ne tikai ārsta gudrība, bet visticamāk to intuitīvi jutu jau bērnībā. Kad man bērnu dienās bija lauzta roka, un uzlikts ģipsis, tas netraucēja visādām aktivitātēm. Beigās ģipsis bija pamatīgi cietis, bet roka sadzijusi bez problēmām.

Man patīk pacienti, kas ieklausās savās sajūtās ko var, nevis ko nedrīkst. Novērtēju tos cilvēkus, kas saņemas un ved savu ķermeni pie kārtības. Nevērība pret savu miesu rada nevajadzīgas problēmas.

Pilnu interviju, kurā dakteris atklāj, kā bērnībā piedzīvojis klīnisko nāvi, kā izvēlējies profesiju, kurā filmā un kāpēc pieminēts un vēl daudz ko interesantu lasiet augusta "Tautas Veselības Avīzē".