Kompensējamo medikamentu saraksta palielināšanai nākamgad būtu nepieciešami 99 miljoni eiro

Pēc viņas paustā, šogad līdz 1.maijam kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļautas desmit jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, piemēram, olnīcu vēža, prostatas vēža, aizkuņģa dziedzera vēža ārstēšanai.

Tāpat 17 jaunas aktīvas vielas ir iekļautas pie retajām diagnozēm, starp kurām ir, piemēram, klasiskā fenilketonūrija, cistiskā fibroze un primāra plaušu hipertensija, kā arī ir pārskatīti kompensācijas nosacījumi attiecībā pret reimatoīdo artrītu, psoriātiskām un enteropātiskām artropātijām, ankilozējošo spondilītu.

Bokta norādīja, ka nākamajā gadā ir plānots izvirzīt papildu prioritātes, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību.

"Viens no pasākumiem ir akūto, nenosegto vajadzību risināšana onkoloģijā un citās nozoloģijās, iekļaujot šeit jaunas zāles un arī paplašinot kompensācijas nosacījumus. Otra lieta ir jaunu diagnožu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, kas šobrīd vēl netiek apmaksātas - endokrinoloģijā, ginekoloģijā, kardioloģijā, neiroloģijā, psihoterapijā un oftalmoloģijā, kā arī turpināt reto slimību ārstēšanas paplašināšanu," stāstīja Bokta.

Starp prioritārajiem pasākumiem būšot arī pacientu līdzmaksājuma mazināšana, proti kompensējamo procentu atgriešana no 75% uz 100% vai 90%, ņemot vērā, ka ne visi pacienti konkrētajās diagnozēs var atļauties iemaksu 25% apmērā.

Paredzēts, ka plānu īstenošanai nākamajā gadā būtu nepieciešami apmēram 99 miljoni eiro. No nepieciešamā finansējuma 58% būtu nepieciešami jaunu zāļu iekļaušanai sarakstā, savukārt 15% medikamentu kompensācijas apmēra palielināšanai.

Savukārt reto slimību ārstēšana izmaksātu 8% no minētās summas, jauno diagnožu iekļaušana 5%, bet pacientu līdzmaksājuma samazināšana 2%.

Tikmēr Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika informēja, ka 2019.gadā kopējie pacientu maksājumi par medikamentiem sasniedza 40,44 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 10 miljoniem vairāk nekā pērn, kad izdevumi sasniedza 32,41 miljonu eiro. Pēc viņas paustā, divu gadu laikā 497 medikamentiem ir samazinātas cenas, tādējādi samazinot pacientu maksājuma pīķi.

Onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa norādīja, ka šogad ārstēšanai ir piešķirta tikai trešā daļa zāļu. Viņa pieļauj, ka patlaban NVD nav datu, cik pacientiem ar dažādām diagnozēm nebija pieejami medikamenti un cik pacienti tā iemesla dēļ nomira.

"Vai Veselības ministrija ir dzirdējusi kaut ko par kopīgajiem vēža zāļu iepirkumiem? Mēs pacientu grupās Eiropā esam runājuši, ka Covid-19 ir skaidri parādījis, ka vakcīnu iepirkumā Eiropa ir spējīga apvienoties un veikt kopīgus iepirkumus, tādējādi panākot zemāku cenu. Vai par to ir runāts un domāts, jo šis ir viens no veidiem, kā panākt zemāku cenu un plašāku pieejamību visiem?" vaicāja Valciņa.

Vienlaikus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja Sandra Lejniece uzsvēra, ka patlaban lielākas izmaksas prasa onkoloģijas ārstēšana, līdz ar to valstij primāri būtu jādomā par skrīninga stiprināšanu, lai iedzīvotāji nemaz nenonāktu līdz situācijai, ka slimība jāārstē.

Viņa atgādināja, ka patlaban Eiropa virzās uz vēža apkarošanas plānu, kura pamatā ir divi punkti. Viens no tiem ir veselīgas dzīves ieradumi un cīņa pret smēķēšanu, bet otrs - skrīninga uzlabošana.

"Nupat top jaunās vadlīnijas Eiropas skrīningam, un es domāju, ka, ja mēs runājam par onkoloģijas izmaksām, mums vajadzētu saprast - ja valstī būs labs skrīnings, mums būs primāri ļoti labi [diagnosticētas] agrīnas [vēža] stadijas, mēs samazināsim medikamentu kopējo patēriņu, kas attiecas uz krūts vēzi, kolorektālo un dzemdes kakla vēzi, kur šīs izmaksas ir lielas," skaidroja Lejniece.

"Kardioloģiskās un onkoloģiskās slimības ir tās, kuras visbiežāk noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Agrīni diagnosticējot šīs slimības, ir iespējams izvairīties no nopietnām sekām, kā arī ietaupīt pacientu un valsts līdzekļus. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids," sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP), rosinot stiprināt slimību profilakses pasākumus.

Klātesošie uzsvēra arī nepieciešamību aktualizēt Vēža reģistru, lai sniegtu atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Atbildīgo institūciju pārstāvji apliecināja, ka reģistrs tiks ieviests līdz gada beigām.

Deputāti pārsprieda arī medikamentu cenu mazināšanas iespējas, kā arī rosināja atbildīgās institūcijas apkopot datus par to, kuras sabiedrības grupas ekonomiski cieš visvairāk, iegādājoties ārstu izrakstītus medikamentus.

Tikmēr Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa aicināja iekļaut arī migrēnu kompensējamo diagnožu sarakstā, jo ar to sirgst vismaz 10% Latvijas iedzīvotāju. Tā ir hroniska diagnoze, ar kuru sirgst iedzīvotāji darbspējīgā vecumā, un tā ir norādīta arī Pasaules veselības organizācijas elektroniskajā datu bāzē, uzsvēra Alberliņa.