Hronisks nogurums - nevis izdomāta, bet nopietna slimība
Daudzi uzskata, ka nemitīgs nogurums – tā ir tikai atruna, ko sliņķi izdomā sevis attaisnošanai. Taču viņi maldās – tā patiesībā ir nopietna slimība, kuru vajadzīgs diagnosticēt. Pēc ārstu teiktā, šai kaitei pēc iespējas ātrāk jāprecizē nosaukums un jāatrod veidi, kā to atklāt.
Ar šādiem paziņojumiem klajā nācis prestižais ASV Medicīnas institūts, kas sniedz padomus ASV valdībai, raksta “Daily Mail”.
Medicīnas institūts no ASV valdības ir saņēmis lūgumu diagnosticēt hronisko nogurumu, par kuru sūdzas tik daudzi pacienti pēc tam, kad skeptiskie ārsti tos ir uzskatījuši par simulantiem vai vispār atteikušies pieņemt.
Tāpēc ASV Medicīnas institūts ir izdalījis 5 simptomus, kas ļautu ārstiem secināt, vai pacients patiešām sirgst ar hroniskā noguruma sindromu.
Šī slimība tikai ASV vien jau piemeklējusi 1-4 miljonus cilvēku. To skaits pasaulē kopumā ir vēl lielāks. Turklāt hroniskā noguruma sindroms var bojāt dzīvi cilvēkam pat 10 gadu garumā un arī ilgāk.
Kā tad atpazīt hronisko nogurumu? Tā galvenā pazīme – tu piepeši sajūties pārguris līdz nāvei. Var gadīties dienas, kad ļoti nogursti pat no tik šķietami vienkāršas nodarbes kā iepirkšanās.
Milzīgs pārgurums nebūt nav vienīgā pazīme. Cilvēkam pasliktinās arī atmiņa, parādās muskuļu, locītavu un galvas sāpes, pārtikas nepanesamība, sāpošs kakls, palielināti limfmezgli vai jutīga āda.
Pievērsts pārāk maz uzmanības
Tā kā šai slimībai pagaidām nav specifiskas ārstēšanas, Medicīnas institūta pētnieki noskaidrojuši, ka par šo kaiti māca salīdzinoši nelielā skaitā medicīnas skolu - pat mazāk nekā trešdaļa topošo mediķu savā mācību kursā uzzina par šāda sindroma eksistenci.
“Hronisks nogurums nav pacientu iztēles auglis,” saka Medicīnas institūta uzdevumā strādājošā Vanderbilta universitātes pētniece Elena Raita (Ellen Wright), “šo cilvēku sūdzības mums jāņem vērā, jo viņu norādītie simptomi ir īsti. Ārsts nedrīkst atgaiņāties un pacientam teikt, ka arī jūtas noguris. Cilvēkam nav jālien vai no ādas laukā, lai pierādītu, ka viņa slimība ir nopietna, un “izlūgtos” diagnozi.”
Hronisku nogurumu var atpazīt pēc trim simptomiem – vairāk nekā 6 mēnešus ilgs pārgurums un aktivitātes samazināšanās, noguruma palielināšanās pēc fiziskām aktivitātēm, kā arī pēc miega (pamostoties jau jūties noguris un nav sajūtas, ka esi atpūties).
Cilvēkam var tikt diagnosticēti arī kognitīvie traucējumi – veselības stāvokļa uzlabošanās guļot un pasliktināšanās, ja ilgāku laiku esi pavadījis stāvot.
“Cerēsim, ka šie diagnozes kritēriji nākotnē palīdzēs,” atzīst Noguruma konsultāciju klīnikas Soltleiksitijā pārstāve Lusinda Beitmane.
ASV valdība sola, ka pārskatīs jaunākās ārstu rekomendācijas.
Stenfordas universitātes zinātnieki jau pagājušajā gadā noskaidroja, ka to cilvēku smadzenes, kuriem ir hroniskā noguruma sindroms, atšķiras no veselu cilvēku smadzenēm – viņu smadzenēs ir mazāk baltās vielas nekā veseliem cilvēkiem, savukārt pieres daivā ir vairāk pelēkās vielas.
