Domās jau savā slimnīcā - Rīgā strādājošā ukrainiete Natālija stāsta par darbu un atklāj, kas pietrūkst, dzīvojot Latvijā
Natālija Timoščuka ir pirmā mediķe no Ukrainas, kura sākusi darbu Austrumu slimnīcā. Pārrunas un dokumentu saskaņošana turpinās ar 16 ārstiem un trim māsām. Slimnīca sola darbu ikvienam mediķim, kurš izteiks šādu vēlēšanos, vēsta LTV “Dienas ziņas”.
Slimnīcā Ukrainā Natālija pārbaudīja donoru asinis – vai tās ir drošas pacientiem pārliešanai. Rīgā viņa atradusi darbu sev pilnīgi citā nozarē – Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrā. Viņas uzdevums ir sagatavot audu paraugus analizēšanai – vai tajos ir atrodamas izmaiņas.
"Godīgi sakot, es savu diplomu nejauši paņēmu. Es pat neplānoju meklēt darbu. Bet mana radiniece interesējās par to un teica – mums mediķu trūkst!" stāsta sieviete.
Latvija Natālijai ir mīļa un pazīstama. Te dzīvo viņas māsa un brālēni. Jau kā skolniece Natālija pavadījusi šeit visus skolas brīvlaikus. Viņas māsa dzīvo Siguldā, un māsas vīrs Natāliju katru rītu atved uz darbu Gaiļezerā, jo arī pats tur strādā.
"Mēs esam sabiedriski un darbīgi. Es tā domāju. Mēs esam ļoti sabiedriski. Te viss ir tā mierīgāk, un tā man pietrūkst. Es mīlu parunāties, kafiju ar meitenēm kopā padzert. Bet man šeit ir māsa, un paldies Dievam, ka ir. Mums abām kopā ir tik labi!" stāstīja Natālija.
Notiekošajam dzimtenē viņa seko kanālā "Telegram". Dažas ziņas šķiet prātam neaptveramas.
"Tas ir genocīds. Bet Eiropā ne visas valstis tam tic. Lai gan daudzas palīdz. Tās ir šausmas, kas tur notiek. Tā nav bijis nevienā karā nevienā valstī. Ko viņi tur dara! Rīkot bērnu safari? Un šaut bērniem pa kājām. Nošaut mammu? Un neuztvert to kā genocīdu?" saka Natālija.
Izbēgt no domām par karu ārste spēj tad, kad dodas pastaigās.
"Dabā un vientulībā. Es mīlu pabūt viena, padomāt un iedzert kafiju. Un daba dziedē," viņa piebilst.
Natālijas 22 gadus vecā meita jau plāno atgriezties mājās. Lai gan ārste kolektīvā iejutusies labi, viņa domās jau ir savā slimnīcā Ukrainā.
