"Klusais orgāns" jeb nieres, tās nedos tev ziņu, ja kaut kas nebūs labi: 8 zelta likumi, lai nieres būtu veselas

Par biežāk sastopamajām nieru slimībām, par nierēm un aktīvu dzīvesveidu, kā arī citiem jautājumiem Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) podkāstā jeb raidierakstā "RSU Veselības ekspresis" stāsta RSU Iekšķīgo slimību katedras viesdocētāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Nieru slimību un nieru aizstājterpijas klīnikas ārste interniste Ināra Bušmane un RSU Rehabilitācijas katedras docētājs, ergoterapeits un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko.

"Nieres ir mūsu organisma filtrs, tās izvada šlakvielas, regulē sāļu un šķidruma daudzumu organismā, asinsspiedienu, gādā, lai asinīs ir pietiekami daudz sarkano asinsķermenīšu, kā arī nodrošina vēl citas būtiskas organisma funkcijas," par galvenajām nieru funkcijām stāsta ārste Ināra Bušmane.

"Nieres dēvē par kluso orgānu - to saslimšanas simptomi ir nespecifiski, tāpēc cilvēkam pašam ir grūti noteikt, kad sākas problēmas. Šie simptomi var būt nogurums, tūska, biežāka urinēšana. Cilvēks ir vienots veselums un nieru veselība ir cieši saistīta ar vispārējo organisma veselību, piemēram, ja ir sirds un asinsvadu sistēmas slimības, tad cieš arī nieres."

Ārste atgādina: "Lai nieres būtu veselas, svarīgi ievērot astoņus nieru zelta likumus" -

• būt aktīvam
• nepieļaut augstu cukura līmeni un asinsspiedienu
• veselīgi ēst
• kontrolēt svaru
• dzert pietiekami daudz šķidruma
• nepieļaut ilgstošu pretsāpju medikamentu lietošanu
• kā arī regulāri iet pie ārsta un pārbaudīt nieres, ja ir kādi riska faktori, piemēram, nieru slimības ģimenes locekļiem

Savukārt ergoterapeits Rūdolfs Cešeiko uzsver kustību nozīmi gan veselības profilaksē, gan slimību ārstēšanā un aicina visus cilvēkus uztvert fiziskās aktivitātes kā savu prioritāti. Tās ir būtiska ārstēšanas sastāvdaļa ne tikai nieru problēmu, bet arī citu slimību ārstēšanā, ko apliecina R. Cešeiko pētījumi disertācijas ietvaros par spēka vingrinājumu efektivitāti onkoloģiskajiem pacientiem.

"Ar fizisko vingrinājumu palīdzību var palielināt muskuļu spēku, stabilizēt asinsspiedienu un cukura līmeni, mazināt nogurumu. Vispārējs ieteikums ir veltīt 150 līdz 300 minūtes nedēļā mērenas intensitātes aerobai slodzei - tā var būt soļošana, lēns skrējiens, riteņbraukšana, peldēšana, nūjošana. Tāpat arī ieteicami ir spēka vingrinājumi, kas noslogo kāju, muguras un krūšu muskulatūru. Šis ir fizisko aktivitāšu minimums jebkuram cilvēkam. Dažādu slimību gadījumos šīs aktivitātes var pielāgot individuāli. Specifiski nieru saslimšanu ārstēšanā papildu minētajam būtiski ir arī elpošanas vingrinājumi, iesaistot diafragmu, vēdera muskuļus un iekustinot arī nieres."

Abi eksperti uzsver, ka pirmais padomdevējs par nieru veselību būs ģimenes ārsts, kurš kopā ar pacientu izlems ārstēšanas taktiku. Lai spēka un elpošanas vingrinājumi būtu efektīvi, tos vislabāk ir apgūt speciālista vadībā un pēc tam turpināt praktizēt individuāli.