Trīs populārākie mīti par augļiem un kam tos ēst labāk nevajadzētu
foto: LETA
Sagriezti kivi augļi un zemenes.
Diētas

Trīs populārākie mīti par augļiem un kam tos ēst labāk nevajadzētu

"100 Labi padomi Par veselību"

Noteikti ir dzirdēts, ka vakarā augļus nevajadzētu ēst, jo tajos ir cukurs. Vai ka augļi ir jāēd vieni paši, nevis ēdienreizes laikā un drīz pēc tās. Varbūt ir dzirdēts, ka augļus nevar ēst tukšā dūšā? Vai ka ar tiem būtu jāsāk diena? Kā lai saprot, vai ēst, kad ēst un kā vislabāk augļus iekļaut uzturā?

Kādos gadījumos par augļu ēšanu jāpiedomā

Ja ir prediabēts, diabēts vai cukura vielmaiņas traucējumi, augļus nevar ēst, kad vien iegribas, nepievēršot uzmanību apjomam, kombinācijām un diennakts laikam.

Diabēta gadījumā būtu jāsaprot, kā organisms reaģē uz uzņemtā cukura daudzumu un cik daudz konkrētos augļus vai ogas var atļauties ēst vienā reizē. Ļoti bieži noder augļu un ogu kombinēšana ar citiem produktiem, kas satur olbaltumvielas vai taukus, lai glikozes svārstības asinīs būtu mērenākas. Vēl būtu labi arī pēc augļus saturošas maltītes izkustēties, taču šis ieteikums būtu attiecināms arī uz citām maltītēm. Tātad minēto stāvokļu gadījumos nebūtu prātīgi apēst vīnogu ķekaru un doties pie miera.

Gestācijas diabēta gadījumā tiek rekomendēts neēst augļus no rīta, kad grūtniecēm hormonu līmenis ir visaugstākais un ogļhidrātu intolerance mēdz būt visizteiktākā, tāpēc sākt dienu ar augļu smūtiju būs nevietā.

Ja ir vēlme samazināt svaru, augļus noteikti drīkst ēst, bet nepārspīlējot ar apjomu. Un nebūs svarīgi, vai augļu kalni tiks apēsti dienas pirmajā pusē vai otrajā, jo uzņemto enerģijas apjomu tas nemainīs. Taisnības labad gan jāpiemin, ka pētījumi rāda, ka tiem cilvēkiem, kas augļus apēd vairāk, liekā svara problēmu ir mazāk. 7 Iespējams, viņiem palielināts svars nemaz nav bijis vai ir izdevies to normalizēt.

Pusdienu vietā plūmīti? Nē!

Vēl ir būtiski ar augļiem un ogām neaizvietot ēdienreizes. Ja nu galīgi no rīta negribas ēst, var apēst tikai ābolu vai banānu, bet, ja ir izteikts izsalkums, tad augļiem obligāti klāt jāpieliek kaut kas taukus vai olbaltumus saturošs, lai izsalkums tiktu apmierināts uz ilgāku laiku.

Ja ir kādi gremošanas traucējumi vai pastiprināti izdalās kuņģa skābe, noteikti nevajadzētu dienu sākt ar apelsīnu vai ābolu. Būtu vispirms jāsaprot, uz kuriem augļiem reakcija ir izteiktāka, un jāmēģina augļus iekļaut maltītes laikā, nevis ēst tukšā dūšā vai pašā vakarā pirms naktsmiera. Arī tad, ja ir novērota nepanesība pret FODMAP (fermentējamiem oligo-di-monosaharīdiem un polioliem), ar augļiem jābūt uzmanīgiem.

Vēl, ja jums ir nozīmēta diēta ar ļoti zemu ogļhidrātu daudzumu vai ketogēnā diēta, kad ogļhidrātu daudzumam ir jābūt zem 50 gramiem dienā (striktākos gadījumos 20–30 grami dienā), tad augļus ēst nevarēs, jo viens auglis vien var saturēt vairāk par 20 gramiem ogļhidrātu.

Mīti

1. Augļi vienmēr jāēd tukšā dūšā

Šis mīts parasti tiek pamatots ar apgalvojumu, ka, ēdot augļus maltītes laikā, tiek palēnināti gremošanas procesi, apēstais pavada ilgāku laiku kuņģī un sāk fermentēties vai pūt, tāpēc rodas gāzes, diskomforts un dažādi citi simptomi. Jāpiekrīt, ka augļos esošās šķiedrvielas nudien var palēnināt kuņģa iztukšošanos, jo tāda ir šķiedrvielu daba, bet gremošanas procesi netiek palēnināti un arī pūt nekas nesāk. Kādā pētījumā noskaidrots, ka veseliem cilvēkiem, apēdot maltīti ar šķiedrvielām, puse no kuņģa satura iztukšojās vidēji par 14 minūtēm vēlāk nekā tad, ja šķiedrvielas nebija pievienotas. 

Atšķirība ir vērā ņemama, bet nav tāda, lai kaut kas sāktu bojāties. Turklāt tas, ka kuņģis ilgāk ir pilns, var nākt par labu, jo tik ātri neradīsies vajadzība kaut ko uzkost, un ilgtermiņā var palīdzēt uzņemt mazāk kaloriju. 

Vēl jāsaprot, ka kuņģī vide ir tik skāba, ka vairums mikroorganismu tur nevar augt. Attiecīgi nekāda pūšana un rūgšana nesanāks. 

Diemžēl nav arī nekādu zinātnisku pierādījumu tam, ka augļu ēšana tukšā dūšā dotu kādu labumu attiecībā uz ilgmūžību, nogurumu vai ziliem lokiem zem acīm, ko tiem mēdz piedēvēt. Taču, ja veselība ir laba, augļus droši var ēst tukšā dūšā, jo enerģiju, mikroelementus un šķiedrvielas tie iedos, un tas ir daudz.

2. Vislabāk augļus ēst pēcpusdienā

Šim apgalvojumam pamatā ir doma, ka pēcpusdienā mūsu vielmaiņa kļūst gausāka, tāpēc, apēdot augļus, tiek pacelts cukura līmenis asinīs un vielmaiņa tiek iekustināta. Patiesībā jebkurš ogļhidrātus saturošs produkts pacels cukura līmeni asinīs neatkarīgi no diennakts laika. Kas attiecas uz vielmaiņas pamodināšanu, arī tā ir gatava darbam, tiklīdz mutē nonāk ēdiens (pat brīdi iepriekš). Nav svarīgi, vai tas ir desmitos no rīta vai desmitos vakarā. Savu darbu tā izdarīs. Vielmaiņas “ātrums” diemžēl nav atkarīgs no tā, vai ēdīsim ogļhidrātus vai ko citu, lai arī maltīte ar lielu ogļhidrātu saturu īslaicīgi var likt mūsu organismam izmantot ogļhidrātus kā degvielu. 

3. Augļus nedrīkst ēst pēc 14.00/16.00/…

Laiku, pēc kura it kā nedrīkst augļus ēst, varat izdomāt paši, jo ir dzirdēti visdažādākie varianti, bet biežāk – pēc pulksten14.00 un 16.00 Doma tāda, ka pēc šā laika augļi it kā izjauc cukura līmeni asinīs un organismam to ir grūti normalizēt. Taču nav pamata bažām, ka augļi cukura līmeni pacels augstāk pulksten 17, nekā tie paceltu pulksten 12, un ka jūsu aizkuņģa dziedzeris nespēs tikt ar šīm svārstībām galā. Lai arī ogļhidrātu tolerance dienas laikā var mainīties, izmaiņas ir niecīgas un kopējo metabolismu tās neietekmēs. 

Vēl ir jāsaprot, ka vakarpusē organisms tā vienkārši nepārslēdzas no kaloriju dedzināšanas uz tauku uzkrāšanu. Vielmaiņas ātrums palēninās, aizejot gulēt, taču mēs joprojām tērējam gana daudz kaloriju, lai organisms turpinātu funkcionēt. 

Jāteic, ka nav arī pierādījumu tam, ka augļu ēšana vakarpusē veicinātu svara pieaugumu.