Padomi, kas motivēs uzsākt regulāras fiziskās aktivitātes
Veselīgāks dzīvesveids ir viens no visbiežāk izvirzītajiem jaunā gada mērķiem, tomēr mainīt ieradumus nav viegli. Kā norāda psihologi un veselības aprūpes speciālisti, lai uzsāktu regulāri vingrot, ir nepieciešama disciplīna, plānošana un ieraduma izveidošana.
Uzsākot sportot, svarīgs ir vienmērīgs sākums
Kā stāsta sporta kluba „Lemon” sporta nodaļas vadītāja Ieva Rackevičiene, jaunajā gadā izvirzītais solījums uzsākt sportot parasti neīstenojas, jo pietrūkst motivācijas un neizdodas ātri sasniegt pirmos sportiskos panākumus. “No vingrošanas negūsi prieku, ja izvēlēsies nepareizu fizisko aktivitāti un nodarbosies ar to sporta veidu, kas nesagādā baudu. Neviens negrib un nevar sevi spīdzināt. Tāpēc es ieteiktu izmēģināt dažādus sporta veidus un izvēlēties to, kas patīk. Redzu, ka iesācējiem sportisko režīmu visvieglāk veidot tiešu grupu treniņos, kur treneri pievērš uzmanību vingrinājumu izpildei, sabalansē slodzi un pārrunā grūtības. Turklāt vieglāk un jautrāk ir sportot kompānijā, kurā saņem atbalstu no citiem,” stāsta Ieva Rackevičiene.
Izvirziet skaidrus mērķus
Ieva Rackevičiene min, ka pēdējos gados ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri sporto, taču liela daļa joprojām atrod dažādus attaisnojumus, kāpēc neturpināt sportot. Tādēļ ir ļoti svarīgi skaidri sev izskaidrot, kāpēc ir svarīgi sportot un kustēties.
Psiholoģe Evija Burkovska stāsta, ka svarīgi ir atcerēties, ka fiziskā un mentālā jeb emocionālā veselība ir aplūkojamas kā vienots veselums. Tas nozīmē, ka mērķim uzlabot savu fizisko veselību, tāpat kā jebkuram citam dzīves mērķim ir svarīgi būt reālam, sasniedzamam, balstītam personiskās labsajūtas veicināšanā. Izvirzot kādu konkrētu mērķi, nozīmīgi ir veltīt laiku konkrētā mērķa sasniegšanas soļu plānošanai, novērtēt ieguvumus un zaudējumus, kā arī iespējamos šķēršļus, kas sagaidāmi ceļā uz izvēlēto mērķi.
“Ceļā uz mērķa sasniegšanu ir nozīmīgi sniegt sev pozitīvos pastiprinājumus par ,,mazajām uzvarām’’ un sasniegumiem, kā arī dalīties ar citiem savā pieredzē – gan sasniegumos, gan neveiksmēs, ja tādas bijušas ceļā uz mērķi. Kopības un piederības izjūta, sadarbojoties ar citiem, iekļaujoties domubiedru grupās un daloties savā pieredzē ar draugiem ir motivējoša un resursu avots. Svarīgi ir atcerēties, ka pozitīvas emocijas un laimes izjūta bieži ir tverama tieši ceļā uz mērķi un grūtību pārvarēšanas procesā, nevis sasniedzot galamērķi,“ saka psiholoģe Evija Burkovska.
Plānošana palīdzēs izveidot paradumu
Psiholoģe Evija Burkovska iesaka, lai izveidotu un vēl svarīgāk – nostiprinātu jaunus paradumus, nepie-ciešams apzināties savas domas un jūtas, kas darbojas kā pozitīvs mudinājums jauna paraduma iekļau-šanai savā ikdienā. Domājiet par to, kā jauns paradums var jums palīdzēt un kā jūs varat to iekļaut savā ikdienas dzīvē. Daži pozitīvo pastiprinājumu piemēri un ieteikumi, kas veicina labsajūtu:
- Veiciet aktivitātes, kas jums patīk;
- Pavadiet laiku ar pozitīviem, atbalstošiem cilvēkiem;
- Uzstādiet sev sasniedzamu izaicinājumu;
- Esiet izpalīdzīgs un uzmanīgs pret citiem;
- Centieties nesalīdzināt sevi ar citiem cilvēkiem;
- Centieties regulāri vingrot, ēst veselīgi un pietiekami gulēt;
- Iemācieties apstrīdēt savus negatīvos uzskatus;
- Atzīstiet savas pozitīvās īpašības un lietas, kas jums padodas;
- Koncentrējieties uz pozitīvām lietām;
- Iemācieties domāt un teikt pozitīvas lietas par sevi.
Nevajag sevi sodīt par novirzīšanos no plāna
Neparedzēti gadījumi, kad pēkšņi jāmaina ikdienas plāni, gadās ikvienam, tāpēc psiholoģe iesaka jau laikus izvērtēt iespējamos šķēršļus un apsvērt, kā no tiem izvairīties.Rūpes par savu fizisko veselību noteikti palīdz justies laimīgākam un veselīgākam. Ir svarīgi justies, domāt un rīkoties pozitīvi arī situācijās, kad lietas nenotiek kā iecerēts. To sasniegt palīdz tādu domāšanas un uzvedības modeļu nostiprināšana, kas ietver rūpes par savu fizisko un psihoemocionālo veselību.
“Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir izveidot sarakstu ar īpašībām, kas jums patīk sevī un mērķiem, ko jums ir izdevies sasniegt. Saglabājiet šo sarakstu un katru dienu apskatiet to. Ja jūtaties noraizējies vai uztraucaties par kādu notikumu, piemēram, neparedzētu plānu maiņu, varat to izmantot, lai atgādinātu sev par to, kas ir izdevies līdz šim,” iesaka Evija Burkovska.
Apzināti pārskatot savas ikdienas aktivitātes, ir svarīgi saskatīt ne tikai problēmsituācijas, bet arī pozitīvu risinājumu un veidus, kā esat situāciju atrisinājuši, fokusējoties uz resursiem.