Kas liecina par cukurslimību? Ievēro - ne visiem diabēta pacientiem ir liekais svars

Kas ir otrā tipa cukura diabēts?

Otrā tipa cukura diabēts ir hroniski ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, kam raksturīga hiperglikēmija. Tas ir saistīts ar relatīvu vai absolūtu insulīna sekrēcijas pasliktināšanos, kā arī dažādu līmeņu perifēro rezistenci pret insulīna darbību. Šī slimība ir progresējoša, un bieži nevar pateikt, kad tā ir sākusies. Tāpēc, kad otrā tipa cukura diabēts tiek diagnosticēts, bieži jau ir attīstījušās tādas vēlīnās komplikācijas kā nieru (diabētiska nefropātija), acu (diabētiska retinopātija), nervu (diabētiska polineiropātija) un nopietni sirds un asinsvadu bojājumi, no kuriem mirst 60–80 % cukura diabēta pacientu. Vidējais laiks no slimības attīstības līdz diagnozes noteikšanai ir 5–6 gadi, tāpēc ļoti svarīgi ir to laikus pamanīt.

Kā atklāt laikus?

Tā kā sākotnēji diabēts noris bez izteiktām sūdzībām, svarīgi ir regulāri, vismaz reizi gadā, veikt asins analīzes, lai noteiktu cukura līmeni asinīs. Laikus atklājot slimību vai tās priekšstadiju jeb prediabētu, tā ir daudz vieglāk ārstējama. Daudzos gadījumos prediabēta stadijā, radikāli mainot dzīvesveidu un ikdienas ieradumus, tas ir pat novēršams.

Asins analīzes ir jānodod tukšā dūšā no rīta, kad kopš pēdējās maltītes pagājušas vismaz astoņas stundas. Glikozes līmenim asinīs jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un dzimuma jābūt no 3,3 līdz 5,5 mmol/l, savukārt jebkurā citā diennakts laikā, arī pēc sātīgas maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Ja tukšā dūšā cukura līmenis ir virs 11,1 mmol/l, pacientam uzreiz tiek noteikta diagnoze – cukura diabēts. Ja atkārtotās analīzēs tukšā dūšā glikozes līmenis pārsniedz 7 mmol/l, arī tiek apstiprināta cukura diabēta diagnoze.

Neskaidros gadījumos veic glikozes slodzes testu – ja cukura līmenis divas stundas pēc 75 g glikozes uzņemšanas ir augstāks par 11,1 mmol/l, tiek diagnosticēts cukura diabēts. Lai veiktu slodzes testu, pacientam laboratorijā jāierodas tukšā dūšā, rēķinoties ar to, ka uz vietas būs jāpavada divas stundas.

Vispirms pacientam paņem asins analīzes, pēc tam piecās minūtēs jāizdzer 250–300 ml ūdens, kurā izšķīdināti 75 g glikozes. Pēc stundas un pēc divām stundām, kuras pacients mierīgā gaisotnē – bez ēšanas un fiziskām aktivitātēm – pavadījis laboratorijas telpās, atkārto asins analīzes. Ja tajās glikozes līmenis ir virs 11,1 mmol/l, tiek diagnosticēts cukura diabēts – tad ir jāsāk ārstēšana.

Cukura diabēta raksturīgie simptomi:

• Slāpes;
• biežāka urinācija, īpaši naktī;
• straujš svara zudums;
• glikozes līmenis asinīs jebkurā laikā (ne tikai tukšā dūšā) ir 11,1 mmol/l un vairāk.

Kā nesaslimt?

Deviņiem no desmit otrā tipa cukura diabēta pacientiem ir palielināts svars. Ja cilvēkam ir aptaukošanās, bet viņam un viņa tuviniekiem līdz šim cukura diabēta nav bijis, vēlams noteikt tā saukto HOMA indeksu (ieteicams veikt ikvienam ar aptaukošanos). Arī šīs analīzes jānodod tukšā dūšā. HOMA indekss palīdz novērtēt insulīna rezistenci, tas ir, vai cilvēkam nav riska saslimt ar cukura diabētu.

Ja tiek konstatēta insulīna rezistence, tā faktiski ir prediabēta stadija. Tad nu ir pēdējais brīdis mainīt dzīvesveidu, atbrīvoties no liekā svara, sākt fiziskās aktivitātes. Daudzi pacienti patiešām veic korekcijas savā dzīvesveidā un nesaslimst ar cukura diabētu. Ar dzīvesveida un uztura korekcijām risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu var samazināt aptuveni uz pusi.

Jāatceras, ka mūsdienu uztura modelis, kas balstīts uz augstu gaļas, piesātināto tauku, rafinētu ogļhidrātu, cukura un sāls patēriņu, saistīts ar paaugstinātu diabēta risku, metabolo sindromu un hiperglikēmiju. Uzturs ir maināms riska faktors, un zinātnieki atklājuši, ka ar uztura kvalitāti un kvantitāti iespējams modulēt risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. Tāpēc droši varu ieteikt – ja negribi saslimt ar diabētu, noteikti pārskati savu ēdienkarti.

Ņem vērā!

Vismaz reizi gadā apmeklē ģimenes ārstu un nodod analīzes, lai noteiktu cukura līmeni asinīs. Ir pašam jāseko līdzi, vai nav cukura diabētam raksturīgo pazīmju. Ja tādas parādās, nekavējoties vērsies pie ārsta. Ja ģimenes ārstam radīsies aizdomas par diabētu vai glikozes tolerances traucējumiem, viņš nosūtīs pie endokrinologa, kurš ieteiks piemērotāko ārstēšanu.