Pēc kādiem kritērijiem izvērtē, vai Covid-19 pacients ir jāstacionē?
Pēc kādiem kritērijiem izvērtē, vai Covid-19 pacients ir jāstacionē? Uz šādu jautājumu Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" atbildēja Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.
"Pirmkārt, jālieto ir visi pamata medikamenti, kas cilvēkam ir, un, ja viņš vēl nav sācis lietot, tad ar steigu. Pirmkārt, statīnu grupas medikamenti, ja viņam jālieto, spiediena zāles, cukura diabēta medikamenti.
Tas viss arī nosargās, tā vienkārši sakot, organismu, lai cilvēkam slimība tālāk neaizietu smagā formā. Otrkārt, faktiski, lai pateiktu vai jāstacionē, vai nē, šeit nekas jauns nav.
Tas ir tipiskais algoritms, kas mums pasaka, kad mēs stacionējam pacientu pie pneimonijas. Tas neattiecas tikai uz Covid pneimoniju, uz jebkuru. Algoritms ir viens.
Ņemiet rokās telefonu un rakstiet katru dienu savam ģimenes ārstam. Numur viens – pulsu. Skaitiet divreiz dienā, cik jums ir pulss un sūtat šos datus ģimenes ārstam vai sazinieties. Ja tas ir vairāk kā 100, 110, tas sāk palikt bīstami.
Otra lieta, mēriet temperatūru. Ja temperatūra nekrītas no līdzekļiem, kas tam paredzēti, piemēram, paracetamols, ilgstoši ir 38,6 vai 39, vai ir pārāk zema, sūtat datus ģimenes ārstam.
Trešā lieta, paskaitat, cik bieži mājās elpo Covid pacients. Ja elpošanas frekvence ir lielāka kā 17 vai 18 (normāls elpošanas diapazons pieaugušajiem 12 – 17 elpas minūtē), sūtat daturs uzreiz ģimenes ārstam.
Ja mājās ir asinsspiediena mērākais, lūdzu, pamēram divreiz dienā asinsspiedienu un sūtam datus ģimenes ārstam. Un piektais, visvienkāršākais, mēram oksimetriju divreiz dienā. Ja mums nokrītas tas zem 92, 91, sūtam šos datus ģimenes ārstam.
Šie pieci dati tad arī ir tas, kas telefona vizītē ģimenes ārstas jautā pacientam, bet mēs jau varam sagatavoties. Tas ir tas, pēc kā tad arī tiks izlemts, vai pacients ir jāstacionē vai nav."
