Noslēpumaina viela Baltijas jūrā: zinātnieki atklāj ārkārtīgi negaidītu "piesārņojuma" vaininieku
2018. gada maijā pavadoņi iemūžināja gigantiskus rotējošus plankumus Gdaņskas līcī (Polijā), kas sniedzas vairāk nekā 210 kilometru attālumā no piekrastes. Sākotnēji zinātnieki domāja, ka tā ir aļģu ziedēšana, taču parādības laiks un izskats neatbilda parasto aļģu raksturojumiem. Tagad, pateicoties satelītattēliem, zinātniekiem izdevies izsekot šīs vielas izcelsmei, un rezultāts izrādījies satriecošs.
Jau 2000. gadā satelītuzņēmumi parādīja, ka agrāk nezināmi, gandrīz neredzami organiskā materiāla plankumi ik pa laikam parādījās Gdaņskas līcī un tā tuvumā Polijas ziemeļu piekrastē.
Pēc NASA Zemes observatorijas datiem, iespaidīgākais šīs intriģējošās parādības piemērs notika 2018. gada maijā, kad šādi virpuļplankumi pletās vairāk nekā 210 kilometru no piekrastes. Pievienotās šī notikuma fotogrāfijas tika apstrādātas, lai izceltu gaismas viļņu garumus, kas nāk no mīklainās vielas, tāpēc teritorija ap Gdaņsku arī izskatās sarkana.
Sākotnēji zinātnieki nebija pārliecināti, no kā šie plankumi sastāv. To veidotie raksti atgādināja ziedošas aļģes, ko vējš un straumes nes pa jūras virsmu. Tomēr šāda aļģu ziedēšana parasti ir labi redzama ar neapbruņotu aci lielākajā daļā satelītuzņēmumu un bieži parādās vairākus mēnešus agrāk nekā aplūkotie plankumi, liecina vietnē "livescience.com" publicētā informācija.
Daži zinātnieki vēlāk izteica pieņēmumu, ka tās varētu būt t. s. "jūras puņķi" - gluma viela, ko izstrādā dažas planktona sugas, kas var pielipt laivām un krastam. Tomēr vietējie iedzīvotāji nekad nav ziņojuši par "jūras puņķu" klātbūtni šajā rajonā.
2023. gadā pētnieks no Dienvidfloridas universitātes Čuanmins Hu veica komplekso pētījumu, izmantojot datus no NASA satelītiem "Terra" un "Aqua". Pētījumā noskaidrots, ka šie noslēpumainie plankumi sastāv no priedes ziedputekšņiem (Pinus sylvestris), kas vēja pārnesti jūrā un sakrājušies uz ūdens virsmas.
Poliju klāj plaši priežu meži, kas veido vairāk nekā 55% valsts mežu. Pavasarī, īpaši laikā no maija līdz jūnijam, priedes izdala lielu daudzumu ziedputekšņu, ko vējš var pārnest tālu jūrā.
Ziedputekšņi ir bagāti ar organisko oglekli, kas var kalpot par barību dažādiem jūras organismiem, ieskaitot planktonu un bentosa dzīvniekus. Šis atklājums liecina, ka sauszemes un jūras ekosistēmas ir saistītas ciešāk, nekā uzskatīts līdz šim.
Ziedputekšņu daudzums, kas nonāk pasaules okeānos, droši vien palielināsies arī antropogēno klimata izmaiņu rezultātā. Ziemeļamerikā 2021. gadā veiktais pētījums liecina, ka laikā no 1990. līdz 2018. gadam ziedputekšņu gada līmenis paaugstinājies par 21%, bet ziedputekšņu sezona vidēji palielinājusies par aptuveni 20 dienām.
Tas notiek, jo atmosfērā palielinās ogļskābās gāzes saturs, kas ļauj augiem ražot vairāk ziedputekšņu, un tā ir globāla parādība. Šis atklājums uzsver turpmāku pētījumu nepieciešamību, lai labāk izprastu sakarības starp sauszemes un jūras ekosistēmām un to ietekmi uz visas planētas veselību.
