Vīrietis nevar normāli pakustēties, cieš milzīgas sāpes, bet pie ārsta spītīgi neiet
Dzirdēti dažādi šausmu stāsti par Covid-19 pandēmijas laikā ielaistām slimām. Arī Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs sarunā ar portālu Jauns.lv atzina, ka daļa pacientu pandēmijas laikā nemeklēja mediķu palīdzību, bet gaidīja, kad veselības problēmas atrisināsies paša. Pat miokarda infarkts piedzīvots mājās.
Viņa prakses pacienti ar savām sūdzībām pie ārsta vērsās arī Covid-19 pandēmijas laikā. Saziņa notika gan telefoniski, gan attālināti. Pieraksti notika visu laiku.
Krūtīs sāp, bet pie ārsta neiet
Vienlaikus bija daļa cilvēku, kas atturējās nākt pandēmijas laikā, bet kas parastos apstākļos būtu devušies pie ārsta. Vasarā un īpaši tās otrajā pusē mediķi, uzrunājot seniorus un hroniskos pacientus vakcinācijai, satika šos pacientus un varēja ar viņiem parunāties.
"Parunājoties ar viņiem un veicot profilaktisko vakcināciju pret Covid-19, ir situācijas, kad atklājas, ka pacientam ir bijušas sāpes krūtīs jau no šī gada pavasara, tās progresējušas, bet pacients nav nācis pie ārsta," dakteris teica.
Iespējams, pacienti nevērsās pie ārsta pēc palīdzības nevis Covid-19 situācijas dēļ, bet gan tāpēc, ka jau ilgāku laiku nodzīvojuši pa mājām un pieraduši pie tā. "Es pieņemu, ka daļa šādu cilvēku ir."
Mājās pārcieš miokarda infarktu
Nesen ārsts sastapa kādu vīrieti, kurš stāstīja, ka viņam bija pietiekami izteiktas sāpes krūtīs, turklāt tās progresējušas. Sāpes bija tik izteiktas, ka ierobežoja viņa fiziskās slodzes toleranci. Neskatoties uz to, vīrietis palicis mājās un gaidījis, ka sāpes pāries, nevis meklējis mediķu palīdzību.
"Pēc izmeklējumiem var domāt, ka viņš mājās pārcietis miokarda infarktu," Dzalbs teica.
Arī bez sūdzībām laiku pa laikam jāaiziet pie ārsta
Vēl ir daļa pacientu, kuriem nav bijušas akūtas sūdzības un kuri arī pandēmijas laikā nav apmeklējuši ģimenes ārstu un citu speciālistus. "Visvairāk mēs satraucamies par onkoloģiskām slimībām."
Aptuveni trešo daļu no onkoloģiskām saslimšanām varētu diagnosticēt, ja pacienti laikus veiktu dažādus skrīningus-profilaktiskos izmeklējumus.
"Ja tie tiek atlikti un netiek veikti, tad, protams, varbūtība kaut ko atrast savlaicīgi samazinās arī tajos gadījumos, kad nav sūdzību."
Nejauši atklāts perēklītis
Vēl trešdaļu onkoloģisko saslimšanu atklāj dažādos izmeklējumos, ko veic citu iemeslu dēļ. Piemēram, sāpošas muguras gadījumā, urīnceļu iekaisuma gadījumos. Veicot sonogrāfiju, var atklāt, ka blakus esošajos orgānos ir kāds perēklītis.
"Tas parāda to, ka, apmeklējot ārstus klātienē un izmeklējoties, pastāv varbūtība kaut ko atrast laicīgāk," Dzalbs sacīja.
Bet, ja pacienti vairāk paliek attālinātā režīmā un ar ārstu sazinās tikai sūdzību gadījumos, tad kaut ko var palaist garām. Protams, attālināti var atrisināt ļoti daudz sūdzību, bet dažādas blakus slimības diemžēl var nepamanīt.
Ir pacienti, kas attālināti konsultēti un uzraudzīti un kuru veselības stāvoklis nedaudz pasliktinājies, piemēram, viņi paši nav pamanījuši, ka sākušies sirds ritma traucējumi, jo saistījuši to ar hroniskā bronhīta vai astmas saasināšanos. "Bet fonā jau ir radusies jauna slimība."
Tā ir visas pasaules globāla problēma: tikai attālināta apkalpošana un ierobežota pieejamība ikdienas veselības aprūpes pakalpojumiem atstāj negatīvas sekas.
Speciālisti stāsta par šausmām
Vienlaikus ārsta praksē nav bijuši gadījumi, kad Covid-19 dēļ sieviete baidījusies meklēt mediķu palīdzību, tāpēc tik ilgi dzīvojusies pa mājām un negājusi pie ārsta, ka krūtīs izveidojies acīm redzams veidojums.
Nav bijis tādu situāciju, ka sieviete tik ilgi neiet pie ārsta, ka nomirst mājās ar progresējošu krūts vēzi. "Tādu šausmu stāstu man nav, bet speciālisti saka, ka tā esot.
Protams, ja sieviete sēž mājas pusotru gadu un arī neizmanto uzaicinājumus izmeklēties profilaktiski, tad laika gaitā onkoloģiskās slimības attīstās. Agrīnā stadijā tās ir bez simptomiem. Nebūs tā, ka pacients pats kaut ko sajutīs un tad sāks darboties. Iespējams, vēl divus trīs gadus nesajutīs neko. Bet tad, kad sajūt, ir jau par vēlu.
Tāpēc klātienes pakalpojumiem un profilaktiskajiem pakalpojumiem ir nozīme."
Pēc 40 gadiem tomēr vajadzētu iepazīties ar savu ģimenes ārstu
Dzalbs aicināja vecākus pacientus regulāri apmeklēt ģimenes ārstu pat tad, ja nav nekādu akūtu sūdzību. Pasaulē pieņemts, ka 20-30 gadus veci cilvēki, ja viņi jūtas labi, reizi gadā var nedoties pie ģimenes ārsta, jo pie labas pašsajūtas varbūtība atrast kaut ko nozīmīgu ir visnotaļ niecīga.
Bet jau no 40 gadu vecuma varbūtība slimībām, tostarp onkoloģiskām saslimšanām, noteikti palielinās. Latvijā ir izveidotas dažādas profilakses programmas. Piemēram, pieejama sirds veselības programma. Tāpat pieejams prostatas vēža skrīnings.
Valsts piedāvā arī resnās zarnas vēža skrīningu. Jāatceras, ka šai slimībai raksturīgs, ka tai nav sūdzību, tāpēc analīzēs atklātais pacientiem var būt liels pārsteigums.
Satikties reizi gadā
"Tīri praktisks risinājums varētu būt tāds: ja jums ir 40 gadi, tad noteikti reizi gadā jāsatiek ģimenes ārsts un jāveic elementāras profilaktiskas lietas un vajadzības gadījumā jāizmanto vecumam atbilstošie skrīningi un diagnostikas pakalpojumi.
Protas, ja ir sūdzības, problēmas, tad vajag vērsties veikt papildus izmeklējumus," Dzalbs aicināja.
Ja ir hroniskas saslimšanas
Savukārt pacientus ar hroniskām slimībām, piemēram, cukura diabētu un asinsspiediena problēmām, dakteris mudināja doties pie ģimenes ārsta divas reizes gadā.
"Lielu daļu no tā var risināt arī attālināti, bet to nevajadzētu darīt arī tīri praktisku apsvērumu dēļ. Šiem pacientiem pie ģimenes ārsta noteikti jāatnāk divas reizes gadā. Veselības stāvoklis mainās un hroniskām slimībām mēdz būt tendence progresēt. Ir lietas, ko var atklāt klātienē.
Protams, nav jāskrien pēc katras receptes pagarināšanas uz vietas, bet divas reizes gadā šiem pacientiem būtu jāsatiekas ar ārstu. Tad vērtība konsultācijai ir lielāka un kaut ko atklāt var vairāk," ārsts rezumēja.
