Tipisks traumpunkta pacients jūlijā - vīrietis vecumā no 30 līdz 39 gadiem
Tiklīdz gaiss iesilst virs +20 grādiem, ārsti zina – sākusies traumu sezona. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā vasarā mēneša laikā ar pušumiem, lūzumiem, apdegumiem un citām nelaimēm vēršas līdz pat tūkstotim bērnu. Savukārt Rīgas 2. slimnīcā saskaitījuši, ka tieši jūlijā traumatisms sasniedz augstāko punktu.
Tipiskais Rīgas 2. slimnīcas pacients jūlijā ir vīrietis vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kurš satraumējies, braucot ar divriteni vai motociklu. Otrs izplatītākais traumu gūšanas veids ir neuzmanība dārza darbos. Īpašai viegli tikt pie savainojumiem, velkot kājās slīdīgus apavus un nepareizi lietojot pļaujmašīnu.
Traumatologs, ortopēds Sandris Petronis iesaka, kā rīkoties, lai apjaustu savainojuma nopietnību un izlemtu doties uz traumpunktu vai ārstēties mājās: “Pirmais ir apstāties vai apgulties, nomierināties, saprast, kas noticis, apskatīt bojāto vietu. Ja ir ārēja deformācija, kāja izskatās nedabīgi, nevar pakustināt, tad, visticamāk, ir vai nu mežģījums, vai lūzums ar nobīdi. Tādā gadījumā jāsauc neatliekamā palīdzība, lai atbilstoši standartam nogādātu attiecīgā klīnikā. Savukārt, ja ir sāpes, bet var paiet, es tomēr ieteiktu slodzi samazināt, pielikt klāt aukstumu. Piemēram, 20–30 minūtes paturēt aukstumu, tad pusstundu pārtraukums, un novērot. Ja tūska un sāpes pieaug, tad jāvēršas traumpunktā.”
Gan bērni, gan pieaugušie savainojas gandrīz vienmēr aiz pārgalvības, braucot ar elektroskūteriem un citiem braucamrīkiem, kā arī lēkājot pa batutu, neievērojot drošības nosacījumus. BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks uzsver: “Pirmais priekšnoteikums – jebkura ierīce ir jāizmanto tā, kā ražotājs to ir noteicis. Klasisks piemērs ir batuts. Mēs neesam par to, ka batuti jāaizliedz, bet batuts ir jānorobežo ar aizsargtīklu, uz batuta ir jālēkā vienam cilvēkam utt. Tieši tāpat ar skūteriem. Gribi braukt ar skūteri, iemācies un brauc, bet dari to pareizi. Ir jālieto ķivere, aizsargi. Pieaugušajiem arī jāparūpējas, lai vietā, kur bērns grib mācīties braukt ar skūteri, nebūtu nelīdzenumu, bedru vai citu objektu, ar ko viņš var sadurties.”
No plaši pieejamajiem peldēšanas palīglīdzekļiem Jānis Upenieks iesaka bērna augumam atbilstošu peldriņķi vai glābšanas vestes.
