Vai "sliktākā vakcīna" pret Covid-19 tiešām ir slikta?

Rudenī, kad parādījās ziņas par pirmo vakcīnu pret Covid-19 testiem, publiskajā telpā uzmanība tika pievērsta arī dažādu ražotāju sniegtajai informācijai par vakcīnu iedarbīgumiem, savukārt mazāk bija skaidrojumu, ko ražotāju uzrādītie procenti ataino un kā tie radušies, piemēram, iztrūka skaidrojumu, ka šie iedarbīguma un efektivitātes rādītāji būtu jāskata kontekstuāli, nevis kā pilnībā salīdzināmi skaitļi, pēc kuriem uzreiz var noteikt, kura no vakcīnām ir labāka vai sliktāka.

Kā skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, aplūkojot šos rādītājus, jāņem vērā, ka pētījumi, pēc kuriem šie rādītāji noteikti, primāri fokusējās uz to, cik cilvēki pēc vakcīnas saņemšanas un iziešanas “reālajā dzīvē” saslimuši ar simptomātisku Covid-19 iepretim cilvēku grupai, kam iedota placebo vakcīna.

Eksperte uzsvēra, lai arī cilvēki mēdz vakcīnas novērtēt pēc ražotāju pirmā uzrādītā efektivitātes procenta, patiesībā visas patlaban Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 pilnībā pasargā no nāves un smagas Covid-19 gaitas saslimšanas gadījumā. Nevienam no tiem, kam tika ievadīta jebkura apstiprinātā vakcīna un kuri vēlāk saslima ar Covid-19, pēc ekspertes paustā, nebija nepieciešama hospitalizācija.

Tas, kāpēc starp dažādu ražotāju vakcīnu iedarbīguma procentiem pastāv būtiskas atšķirības, pēc Zavadskas vārdiem, skaidrojamas ne tikai ar vakcīnas izgatavošanas bāzi, bet arī to, kurā brīdī un kurā valstī tika veikti klīniskie pētījumi un kāda bija to dalībnieku daudzveidība. Līdz ar to, savstarpēji salīdzinot vakcīnu iedarbīguma un efektivitātes rādītājus, būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā pētījumā veikšanas laiks un vieta, tobrīd tur esošā epidemioloģiskā situācija un cirkulējošie SARS-CoV-2 paveidi.

"Piemēram, Latvijā, kur mums ir mazs iedzīvotāju skaits un kur pētījumu veikšanas laikā faktiski vispār nebija Covid-19, nebija jēgas veikt vakcīnu pētījumus," atzīmēja profesore.

Pēc viņas sacītā, izvēloties valsti, kurā tiks veikti vakcīnu iedarbīguma pētījumi, to veicēji ne tikai centās nodrošināt dažādu etnisko grupu dalību, bet arī ņēma vērā epidemioloģiskos apstākļus - kāda tajā brīdī bija Covid-19 izplatība konkrētajā valstī un kādi paveidi cirkulēja. Piemēram, Lielbritānijā, kur noritēja daļa vakcīnu pētījumu, to laikā izplatījās jauns, daudz lipīgāks koronavīrusa paveids un būtiski pasliktinājās epidemioloģiskā situācija, attiecīgi inficēties bija daudz lielāka varbūtība nekā valstī ar zemāku Covid-19 izplatību.

Ekspertes skatījumā, vēl viens būtisks aspekts, kas iztrūcis publiskajā diskusijā par vakcīnām, ir atšķirība starp vakcīnu iedarbīgumu un efektivitāti. Pēc Zavadskas paustā, vakcīnu iedarbīgums ataino to, cik no preparāta saņēmējiem pētījuma apstākļos pirms reģistrācijas saslimuši ar simptomātisku Covid-19, savukārt vakcīnu efektivitāte ataino šo aspektu reālās dzīves apstākļos - pēc reģistrācijas.

Vakcīnas aizsardzību saņēmušie slimnīcās nenonāk

Arī ikdienā ar Covid-19 pacientiem strādājošie praktiķi uzsver - tam, ar kuru vakcīnu cilvēks ir sapotēts, šobrīd nav nozīmes, jo palīdz tās visas. Kā uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Covid-19 nodaļas virsārste, pneimonoloģe Zaiga Kravale, pacienti ar pilnvērtīgu imunitāti, kas ir izgājuši pilnu vakcinācijas kursu, stacionāros nenokļūst neatkarīgi no tā, kāda vakcīna saņemta.

Mediķe atklāj, ka sarežģījumi gan var rasties tiem vakcinētajiem pacientiem, kuriem ir imūnsupresija, proti, veselības stāvoklis, kas ierobežo imūnās sistēmas spēju, neatkarīgi no vakcinācijas fakta, aizsargāties pret infekcijām. Taču šajā gadījumā veselības problēmas nav saistītas ar vakcīnu, bet gan pacienta veselības stāvokli.

"Šobrīd no klīniskās pieredzes nevaram teikt, ka vakcīnas izvēlei būtu nozīme," akcentē mediķe, piebilstot, ka pamatā stacionāros nonāk nevakcinēti pacienti vai tie, kuri nesen ieguvuši pirmo devu un kuriem vakcīnas aizsardzība vēl nav nostiprinājusies.

Tomēr arī pacientu vidū, kuri ar Covid-19 saslimuši pirms vakcīnas aizsardzības nostiprināšanās, neiezīmējas tendences, kas liecinātu, ka kāda konkrēta vakcīna šajā aspektā būtu sliktāka. Kā norādīja mediķe, nereti šo pacientu vidū ir personas, kas ir riska grupā hronisko slimību vai citu faktoru dēļ. Tas joprojām nemainot faktu, ka arī šie pacienti pēc vakcinēšanās ierasti slimo vieglākā formā.

Mediķe vērsa uzmanību uz pēdējā laikā novērotu tendenci - ar Covid-19 saslimst un stacionāros nonāk tieši nesen vakcinētie, kas vedina domāt, ka cilvēki neizprot, kad iestājas imunitāte – viņi pēc vakcīnas saņemšanas, pirms nostiprinājusies aizsardzība, atslābst un mazāk ievēro drošības pasākumus.

Slimnīcā arī izcēla vakcinācijas efektu saslimstības mazināšanā personāla vidū - ja janvārī ārstniecības iestādē aptuveni 200 darbinieki slimoja ar Covid-19, tad maija sākumā, kad vakcinācijas aptvere slimnīcā sasniedza ap 70%, tikai 16 darbiniekiem bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī mediķi Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Ārstniecības iestādes Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs maija vidū valdības sēdē atzīmēja, ka līdz šim ārstniecības iestādē ar Covid-19 tikuši stacionēti vien pacienti, kuri saslimuši pirms vakcinācijas cikla noslēgšanas, savukārt no pilnībā vakcinētām personām neviena slimnīcā ar Covid-19 nav nonākusi.

SAC “Rūja”: Aprūpes nama iemītnieki paglābti no nāves

Valsts sociālās aprūpes centrā (SAC) "Rūja" pēc “AstraZeneca” vakcīnas pirmās devas Covid-19 pozitīvs tests marta beigās tika konstatēts 33 klientiem. Tobrīd centrā ar šo vakcīnu jau bija vakcinēti gan klienti, gan darbinieki, turklāt iemītnieku vidū vakcinācijas aptvere bija sasniegusi 95%. Vaicāts, kādi secinājumi izdarāmi, salīdzinot šo aprūpes centru ar citiem, kur ar Covid-19 saslimušie nebija vakcinēti, SAC "Zemgale" direktors Kristaps Keišs, kura pakļautībā ir arī "Rūjas" filiāle,  sacīja, ka vakcīna noteikti aplecinājusi savu iedarbību.

Vakcinētajiem, kuri saslima ar Covid-19, slimība pamatā norisinājusies bez simptomiem, lai gan atsevišķos gadījumos sasirgušajiem bija nedaudz paaugstināta temperatūra. Tomēr, kā uzsver Keišs, vakcīna pasargāja centra iemītniekus gan no hospitalizācijas, gan no nāves.

Salīdzinot situāciju ar citiem aprūpes centriem, kur Covid-19 uzliesmojumi notikuši vēl laikā, kad nedz iemītnieki, nedz darbinieki nebija vakcinēti, Keišs īpaši izcēla faktu, ka "Rūjā" uzliesmojums neprasīja upurus.

"Mums sākotnēji bija bažas par to, ka pozitīvi testi atklāti daudziem iemītniekiem. Es kopā ar "E.Gulbja laboratoriju", epidemiologu un ģimenes ārstu cieši sekojām līdzi notiekošajam, bet mēs tiešām izslimojām tikai statistiski - bez smagām slimības gaitām vai nāves gadījumiem," notikušo atminas Keišs.

Vakcīnas pozitīvi ietekmē epidemioloģisko situāciju

Valstis ar lielāko vakcinācijas aptveri ir pieredzējušas ievērojamu sarukumu saslimstībā ar Covid-19. Šī tendence īpaši vērojama tādās valstīs kā Lielbritānija, Izraēla un ASV. Lai gan dramatisks kritums saslimstībā nav panākts tikai vakcinācijas rezultātā, šobrīd šajās valstīs var vērot pakāpenisku atgriešanos “normālajā dzīvē”.

Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā vakcinācijas aptvere vēl atpaliek no šo valstu rādītājiem, jau patlaban, pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova paustā, saslimstības samazināšanās arī Latvijā daļēji skaidrojama ar vakcinācijas pozitīvo efektu.

Perevoščikovs aprīļa izskaņā valdības sēdē prezentēja datus, kas liecina, ka vakcinētām personām saslimšanu ar Covid-19 atklāj kopumā 7,3 reizes retāk nekā nevakcinētām. Pie šāda secinājuma SPKC nonācis, apkopojot datus par laboratoriski apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem un dalot tos divās grupās – vakcinētajos un nevakcinētajos.

Apkopojot jaunākos datus līdz maija sākumam, SPKC  pavēstīja, ka vakcinēto personu vidū ir atklāts pat par 13 reizēm mazāk Covid-19 gadījumu. Ar šiem datiem, centra ieskatā, var pamatot, ka nevakcinētām personām iespēja inficēties ar Covid-19 varētu būt aptuveni 13 reizes lielāka.

Vai vakcinētajiem jābaidās no jaunajiem SARS-CoV-2 paveidiem?

SPKC regulāri ziņo par jauniem Covid-19 paveidiem, kas tiek atklāti. Vispirms ar bažām tika gaidīts britu paveids, kas tagad kļuvis par valstī dominējošo. Kā par pēdējo jaunatklāto izskanējušas ziņas par Indijas SARS-CoV-2 koronavīrusa variantu. Šo vēsti pavadīja Nacionālās references laboratorijas vadītāja Sergeja Ņikišina sacītais, ka šim vīrusa variantam ir paaugstināta izplatīšanās spēja, turklāt iepriekš iegūtas imunitātes ietekme pret to ir zemāka.

Tomēr šobrīd, pēc zinātniekiem pieejamās informācijas, lai gan pētījumu par šo paveidu ir maz, nav pamata atmest ar roku esošajām vakcīnām un strauji mesties iekšā jaunu pošu izgatavošanā. Arī Pasaules Veselības organizācija ir paziņojusi, ka visas apstiprinātās vakcīnas ir efektīvas pret jebkuru vīrusa celmu.

Kā uzsver Zavadska, šobrīd ir četras vakcīnas, kas ir reģistrētas lietošanai Eiropas Savienībā, un tās sniedz aizsardzību pret smagu Covid-19 slimības gaitu vai nāvi visu vīrusa paveidu gadījumā.

To apliecina arī vakcīnu pēcreģistrācijas pētījumi. Piemēram, saskaņā ar medicīnas žurnālā "The New England Journal of Medicine" publicētu pētījumu, Izraēlā no 24.janvāra līdz 3.aprīlim veiktā pētījumā “Pfizer”/”BioNTech” vakcīna pēc abu devu saņemšanas uzrādīja aptuveni 92% efektivitāti, novēršot simptomātisku saslimšanu ar Covid-19 apstākļos, kur Lielbritānijas koronavīrusa paveids veidoja vismaz 80% no kopējiem vīrusa gadījumiem.

Vakcīnu efektivitāte laika periodā no 2020.gada 8.decembra līdz 2021.gada 15.februārim tika analizēta arī žurnālā “Journal of Medical Internet Research” publicētā Lielbritānijas pētījumā. Šajā laika periodā Lielbritānijā jau plaši cirkulēja Kentas koronavīusa paveids, un saslimstības rādītāji bija visai augsti.

Kā norādīja profesore Zavadska, abu vakcīnu tehnoloģiju gadījumā, ja tas būtu nepieciešams, vakcīnā esošā pīķa proteīna kodu jeb secību var visai viegli izmainīt atbilstoši kādam jaunam vīrusa variantam. Tomēr adaptēšanās ātrums dažādiem vīrusa celmiem atšķiras arī starp vakcīnu tehnoloģijām, proti, mRNS vakcīnām (“Pfizer”, “Moderna”) pielāgot savu preparātu jauniem paveidiem esot vieglāk, un, pēc profesores sacītā, tas prasītu aptuveni divas nedēļas. Savukārt vektora vakcīnām (“AstraZeneca”, “Johnson&Johnson” šis process esot nedaudz ilgāks, jo jaunais paveids ir jāiestrādā iekšā adenovīrusa ģenētiskajā kodā, kas ir sarežģītāk nekā mRNS gadījumā.