Pastiprinātas atraugas pēc ēšanas - vai vērts satraukties? Skaidro profesors Danilāns
Lasītāja jautā: "Ir daži veselīgi produkti, kurus nevaru ēst, jo pēc tam jāmokās ar atraugām. Piemēram, ja apēdu kaut vai nedaudz svaigas vai termiski apstrādātas paprikas, pēc tam visu atlikušo dienu jācieš no paprikas atraugām. Līdzīgi ir ar rutkiem un redīsiem. Par ko tas liecina, un vai to ir iespējams novērst? Negribētos izslēgt šos veselīgos produktus no ēdienkartes."
Skaidro gastroenterologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Anatolijs Danilāns.
Atraugas ir paņēmiens, kā izvadīt gāzes no kuņģa, tātad, atraugas ir kuņģa atgaisošanas paņēmiens. Atraugāties prot jebkurš cilvēks, un, ja šis process nav pārmērīgi stiprs un nerada diskomfortu, atraugas ir normāla fizioloģiska lieta un neliecina par kaut kādu kuņģa un zarnu trakta slimību.
Sarežģītāk ir tad, ja atraugāšanās notiek pārlieku bieži vai arī tas notiek ar izteiktu skaņas efektu, proti, atraugas rada diskomfortu sev un apkārtējiem. Mediķi teic, ka šādos gadījumos iespējami divi varianti.
Pirmais variants – par spīti tam, ka atraugas dzīvi traucē, cilvēks ir pilnīgi vesels. Padziļināti zinātniski pētījumi rāda, ka aptuvenu 4–5% pilnīgi veselu cilvēku atraugājas skaļi un sirsnīgi. Tas nav maz, jo, piemēram, ja jūs pirms Covid-19 epidēmijas sākšanās bijāt futbola spēles skatītājs un jums apkārt bija vairāki tūkstoši spēles līdzjutēju, tad, pārlaidis apkārt vērtējošu skatienu, varējāt droši secināt, ka skatītāju vidū atrodas vairāk nekā 100 (pilnīgi veselu!) cilvēku, kas atraugājas ar pastiprinātu sparu.
Otrais variants – atraugas ir pazīme, ka cilvēkam ir kādi kuņģa un zarnu trakta darbības (visbiežāk motoriskas darbības) traucējumi.
Laimīgā kārtā šiem cilvēkiem atraugas nav vientuļa pazīme – šo novirzi pavada citas sūdzības: vēdera uzpūšanās, vēdersāpes vai diskomforts vēderā, zarnu trakta iztukšošanās traucējumi. Šajos gadījumos silti rekomendēju pakonsultēties ar savu ģimenes ārstu un izšķirties par padziļinātu gremošanas orgānu izmeklēšanu. Izmeklējumi bieži vien ļauj atrast pastiprinātu gastroezofageālo refluksu (kuņģa satura atvilni) vai – pretēji – konstatēt gļēvu kuņģa motorisko aktivitāti. Piebildīšu, ka visu šo vainu ārstēšanai mūsdienās ir atrastas efektīvas metodes un šie traucējumi nerada palielinātu risku kāda citas bīstamas slimības (čūlas, ļaundabīga audzēja utt.) attīstībai.
Bet ko lai dara veseli cilvēki, kuriem atraugas traucē, un ārsti nekādu vērā ņemamu kuņģa un zarnu trakta kaiti neatrod? Šie cilvēki bieži vien ir paši ievērojuši, ka atraugas parādās (kļūst izteiktākas) pēc ēšanas, turklāt ļoti bieži tas notiek pēc veselīgu produktu, piemēram, pēc redīsu, rutku, piparu, ēšanas.
Vai šie produkti jāizslēdz no ēdienkartes? Atbildē: nē un vēlreiz nē! Mūsdienu dietoloģijas pamata postulāts ir – ēdienam jābūt daudzveidīgam.
Bet ko lai pasāk ar traucējošām atraugām?
Mana atbilde cieša – jāsaprot, ka pastiprinātas, traucējošas atraugas visbiežāk izraisa nevis veselīgi produkti, bet aplama šo produktu ēšana.
Tas tāpēc, ka Latvijā cilvēkiem “nav laika” paēst. Laika taupīšanas nolūkā ēdiens tiek aprīts steigā. Kategoriski iebilstu pret šādu “laika taupīšanas” paņēmienu. Visiem cilvēkiem pietiek laika, lai katru kumosu rūpīgi sakošļātu un tikai pēc tam to norītu. Īstenībā steidzīgiem ēdājiem laika ēšanai pietiek; viņiem nepietiek kaut kā cita, proti, nepietiek uzņēmības šā pamatlikuma ievērošanai.
Lieta tāda, ka ātru, steidzīgu ēšanu pavada pastiprināta gaisa rīšana (aerofagia). Dažreiz pastiprināta gaisa rīšana notiek tad, ja cilvēks ir sasprindzis. Patiešām, kāpēc vainot savu kuņģa un zarnu traktu, ja pats esi sarijies gaisu? Ēdiet lēnām un rijiet gaisu nelielos daudzumos. Protams, ja kāds pārtikas produkts (visbiežāk tie ir veselību stiprinošie pipari) nav lietots gadiem ilgi un pēkšņi (piemēram, pēc mana raksta izlasīšanas) cilvēks apēdīs lielu daudzumu šā produkta, tad nepieradušajam kuņģim un zarnām radīsies pilnīgi pamatots jautājums: “Kas te notiek?”, kā dēļ, brīnīdamies par pipariem (vai citiem ilgi nelietotiem produktiem), kuņģis piepūtīs ar gāzēm zarnas un grūdīs gāzes atpakaļ. Tātad – uztura sastāvs jāmaina pakāpeniski.
Un beidzot, ja nav citu sūdzību vai kuņģa un zarnu trakts ir rūpīgi izmeklēts, tad mans padoms ir šāds: atraugājieties bez saskrullētām bailēm, dariet to ar prieku un patiku!
Pēc zināma laika jūs pamanīsiet, ka atraugu problēma ir pazudusi, vēl vairāk – pēc atraugām jušana zarnu traktā uzlabojas.
Noslēgumā visu zināšanai atklāšu prieka vēsti. Proti, vārds kuņģis skan lepni, jo šinī vārdā nosaukts ļoti gudrs orgāns. Jau minēju, ka kuņģis māk sevi atbrīvot no gāzēm, izdalot tās pa abiem galiem. Lielāko gāzu daudzumu kuņģis ievada zarnās, no kurienes daļa gāzu uzsūcas (tieši tā!), bet atlikušās izkļūst no organisma pa zarnu trakta otru galu, šķērsojot anālo atveri (mediķi to sauc par flatulenci).
Atraugas ir tad, ja kuņģis sevi atbrīvo no gāzēm, izmantojot atpakaļceļu, t. i., atgrūž gāzes barības vadā un tās atstāj organismu atraugu ceļā. Nav šaubu, ka atraugas kļūst mazākas, ja kuņģis gāzes jaudīgi noplūdina zarnās. Kā panākt šādu efektu? Te der zināt gandrīz neticamu un prātam grūti aptveramu vēsti.
Proti, zinātnieki apgalvo, ka kuņģis ir labs ķīmiķis un labs matemātiķis. Tas tāpēc, ka kuņģis māk precīzi izskaitļot kaloriju daudzumu norītajā barībā un ievadīt zarnās stingri nosacītu kaloriju daudzumu (1,43 cal/min). Tas nozīmē, ka visātrāk kuņģis sevi atbrīvo no iedzertā ūdens (kaloriju nav), bet vislēnāk – no kalorijām bagātīga ēdiena.
Tātad, visstiprāk kuņģa iztukšošanos un atbrīvošanos no gāzēm aizkavē trekns (kalorijām bagātīgs) ēdiens.
Ja atraugas rodas pēc redīsiem, tad pavērojiet, vai redīsi nav izmantoti kā uzkoda treknam vai saldam (t. i., ar kalorijām bagātīgam) ēdienam, un šajos gadījumos īstais vainīgais nav vis nabaga redīss (kurā kaloriju maz), bet treknumiņš vai saldumiņš.
