Kas notika ar britu ārstu, kurš mēnesi pārtika no našķiem

Aprēķināts, ka vairāk nekā pusi kaloriju briti uzņem ar šādu pārtiku. Dietologi izsaka bažas, ka tā veicina lieko svaru, no kā Lielbritānijā cieš ceturtā daļa pieaugušo un ap 20% bērnu vecumā no 10 līdz 11 gadiem.

Sagurums un teju septiņi kilogrami

“Es gribēju uzzināt, kādu ietekmi uz mani atstās diēta ar augstu pasterizētas pārtikas saturu,” teic van Talekens, kurš vada BBC televīzijas programmas “Ar ko mēs barojam mūsu bērnus un Uzticies man, es esmu ārsts”.

Van Talekens savu parasto konservu un līdzīgu produktu īpatsvaru ēdienkartē palielināja no 30% līdz 80%: “Izskatās ekstrēmi, bet tāda ir katra piektā Lielbritānijas iedzīvotāja diēta.”
Pēc mēneša problēmas bija nepārprotamas – Kriss cieta no miega traucējumiem, sliktas omas, dedzināšanas kuņģī, radās nemiera sajūta un sagurums, pazeminājās dzimumtieksme. Vēl ātrāk attīstījās hemoroīdi no aizcietējumiem. “Es jutos par desmit gadiem vecāks, bet neapzinājos, ka tas viss ir ēdiena dēļ, kamēr nepārstāju pieturēties pie šīs diētas,” BBC saka van Talekens.

Četrās nedēļās viņš pieņēmās svarā par teju septiņiem kilogramiem un rēķina, ka, tā turpinot pusgadu, būtu iedzīvojies gandrīz 40 papildu kilogramos.

Smadzenes liek ēst vēl un vēl

Un tas nav viss. Smadzeņu aktivitātes skenējumi uzrādīja, ka par apbalvojuma sajūtu atbildīgie apgabali nodibinājuši saikni ar tiem apgabaliem, kas atbild par automātiski atkārtotu uzvedību. Proti, lai gūtu prieku, jāēd vēl un vēl. “Manas smadzenes man vienkārši pavēl ēst ultraapstrādātu pārtiku, pat ja es to negribu,” teic Kriss.

Līdzīgi smadzenes reaģē uz atkarības vielu uzņemšanu – cigaretēm, alkoholu, narkotikām. Laimīgā kārtā šīs bioķīmiskās izmaiņas pētnieka organismā neiesakņojās neglābjami uz visiem laikiem, taču viņš vaicā: “Bet ja tas četrās nedēļās notiek ar manām 42 gadus vecajām smadzenēm, tad kas notiek ar mūsu bērnu trauslajām smadzenēm, kas vēl attīstās?”

Sabojāta bioķīmija

Lielbritānijas Nacionālā veselības institūta vadošā pētnieka, doktora Kevila Hola eksperimentā brīvprātīgajiem piedāvāja divas diētas, līdzīgas pēc tauku, cukura, sāls un šķiedrvielu daudzuma, taču vienu veidoja svaigi produkti, otru par 80% ultraapstrādāti. Ēst varēja cik, vien tīk.

Pārstrādātās pārtikas ēdāju grupā vidējais patēriņš bija par vairāk nekā 500 kaloriju lielāks un divu nedēļu laikā svara pieaugums gandrīz kilograms. Asins analīzes uzrādīja paaugstinātu grelīna saturu – šis hormons atbild par bada sajūtu, jo tā vairāk, jo grūtāk remdēt izsalkumu.

Turpretim pietrūka leptīna, kas normāli liek mums justies paēdušiem. Šie rezultāti atbilst van Talekena pieredzei – bada hormonu līmenis viņa organismā pieauga par 30 procentiem.

Ne viss ir slikti, tikai jāpadomā

Hols arī atklāja, ka čipsēdāji maltīti ieturēja daudz ātrāk nekā otra grupa, uzņemot vairāk kaloriju. Citos pētījumos jau agrāk secināts, ka lēna maltīte mazina bada sajūtu.

Van Talekens atzīst, ka daudzus sliktos produktus “ir tik viegli sakošļāt un norīt”. Skaidrs, ka čipsus var būt patīkamāk skramšķināt nekā burkānu. Turklāt, jo biežāk gūstat baudījumu no ēdiena, jo vairāk smadzenes to pieprasa. Kriss nedomā, ka ražotāji tīši vēlas mūs padarīt resnus: “Bet tiešām garšīgam ēdienam ir blakne: to patiešām ir grūti pārstāt ēst.”

Tas gan nenozīmē, ka maltītei jābūt nebaudāmai, jo arī dārzeņus var pagatavot garšīgi, un ne visa pārstrādātā pārtika ir inde, piemēram, konservēti tomāti. Pat ultrapārstrādes sortimentā ir atrodami gluži pieņemami produkti, piemēram, maize no pilngraudu miltiem, konservētas ceptas pupiņas, pilngraudu kukurūzas pārslas, sojas dzērieni bez cukura. Arī veikalos nopērkamie gatavie ēdieni var būt itin veselīgi. Svarīgi ir pievērst uzmanību, vai produkts nepeld taukos un cukurā, un kādu reizi jau var, ja tas nepārvēršas ikdienas uzturā.