Kā pazīt un kāpēc rodas mirdzaritmija
Viens no pēdējā laikā sastopamajiem iemesliem, kāpēc rodas mirdzaritmija, – pēc Covid-19 vīrusa pārslimotas pneimonijas. Bet vispār mirdzaritmija ir novērojama arvien biežāk, stāsta Latvijas Jūras Medicīnas centra kardioloģe Ilga Lūse.
Kāpēc rodas izmaiņas sirds priekškambaros?
Pēdējā laikā arvien biežāk nākas sastapties ar tādiem pacientiem, kuriem konstatēta mirdzaritmija. Šai aritmijai ir pandēmiska rakstura tendence visā pasaulē. Tai raksturīga nekoordinēta sirds priekškambaru saraušanās un neregulārs kambaru ritms. Visbiežāk tā saistās ar nozīmīgām strukturālām pārmaiņām sirds priekškambaros un priekškambaru iestiepumu.
Biežs iemesls ir alkohola toksiskie efekti, ko pēdējā laikā novēroju pacientiem, kuri vairāk sākuši lietot alkoholu Covid-19 pandēmijas laikā. Mirdzaritmiju var izraisīt arī vairogdziedzera pastiprināta funkcija. Minēšu kādu raksturīgu piemēru – pirms vairākiem gadiem pie manis vērsās gados jauna paciente ar sūdzībām par ļoti strauju sirdsdarbību, neritmisku pulsu, izteiktu trauksmes sajūtu. Viņa pat baidījās viena iziet no mājas. Vizuāli nekas neliecināja par palielinātu vairogdziedzeri. Elektrokardiogramma uzrādīja mirdzaritmiju, kas jauniem cilvēkiem parasti nav raksturīga. Veicot asins analīzes, tika konstatēta vairogdziedzera hiperaktivitāte (pastiprināta darbība). Turpmāk ārstēšanā tika iesaistīts endokrinologs, un, uzsākot tireotoksikozes ārstēšanu, drīz vien pacientei atjaunojās sīnusa ritms, izzuda trauksme, uzlabojās dzīves kvalitāte.
Ar ko vēl var būt saistīta mirdzaritmija?
Tā, piemēram, var būt saistīta arī ar paaugstinātu asinsspiedienu, sirds mazspēju, išēmisku miokarda bojājumu, kādu hronisku nieru slimību, aptaukošanos, smēķēšanu, HOPS (hroniski obstruktīva plaušu slimība, jo īpaši raksturīga kaislīgiem smēķētājiem), cukura diabētu, hiperholesterinēmiju (no vecākiem pārmantots paaugstināts holesterīns, jo ir ģenētisks defekts kādā no gēniem, kas atbild par holesterīna vielmaiņu).
Var būt arī saistība ar akūtu patoloģiju: miokarda infarktu, akūtu alkohola lietošanu, sirds operāciju, miokardītu, perikardītu, pneimoniju – starp citu, kā esmu novērojusi, arī pēc Covid-19 vīrusa pārslimotas pneimonijas –, plaušu artēriju trombemboliju. Bieži vien, ja akūtā situācija atrisinās, šai aritmijai nav tendence atkārtoties.
Ņem vērā!
● Visbiežākie mirdzaritmijas simptomi: sirdsklauves, elpas trūkums, sāpes krūtīs, nogurums, reibonis un trauksme.
● Mirdzaritmija paaugstina insulta un kopējās mirstības risku, tā veicina sirds mazspēju, pasliktinās cilvēka kognitīvās funkcijas, var attīstīties depresija. Mirdzaritmijas norise var būt arī bez simptomiem, tomēr aptuveni divām trešdaļām pacientu tā ir traucējoša.
● Mirdzaritmijas diagnozi nosaka, veicot standarta 12 novadījumu elektrokardiogrammu (EKG) vai viennovadījuma EKG, ja mirdzaritmiju fiksē 30 un vairāk sekundes.
