Uztura eksperte apgāž piecus mītus par pārtiku

Vai sarkanā gaļa ir kaitīga?

Sarkano gaļu būtu ieteicams nevis pilnībā izslēgt no uztura, bet gan lietot mērenos daudzumos. Veselību visvairāk negatīvi ietekmē nevis tieši sarkanā gaļa, bet gan no tās rūpnieciski ražoti žāvējumi, kūpinājumi un citi līdzīgi izstrādājumi, kurus tiešām būtu ieteicams lietot mazās devās.

Liellopa, cūkas, kazas, aitas gaļu nedēļā iesaka lietot līdz trīs porcijām jeb kopā līdz 500 gramiem (vislabāk – liesu) jau pagatavotā veidā. Tā ir būtisks neaizstājamo aminoskābju, minerālvielu, īpaši augstvērtīgās dzelzs un cinka, arī vitamīnu avots.

Pārmērīgu sarkanās gaļas lietošanu uzturā vairāki pētījumi saista ar paaugstinātu resnās zarnas ļaundabīgu audzēju risku, arī sirds un asinsvadu, hroniska iekaisuma slimībām. Taču ieteicamajā daudzumā gaļu katru nedēļu var baudīt droši, vislabāk kopā ar svaigiem dārzeņiem.

Ar svaigiem augļiem un dārzeņiem nav iespējams uzņemt nepieciešamo C vitamīna devu?

Dienā nepieciešamo C vitamīna devu – 75 miligramus – var uzņemt, apēdot pusi svaigas paprikas (100 gramu), vienu lielu apelsīnu vai pāris kivi. Daudz C vitamīna ir zaļumos – pētersīļos, dillēs, no dārzeņiem arī kāpostos. Šo vitamīnu viegli var uzņemt, ja uzturā lieto dažādus augļus un dārzeņus. Turklāt tajos ir vēl daudz citu noderīgu vielu. Svarīgi atcerēties, ka C vitamīnu var uzņemt, augļus un dārzeņus lietojot svaigā veidā. Karsējot liela daļa no vērtīgajām uzturvielām iet bojā. Daļēji C vitamīns saglabājas arī saldētās ogās, īpaši labas ir upenes un smiltsērkšķi

Vai saldēti dārzeņi ir ļoti mazvērtīgi?

Svaigi dārzeņi, augļi un ogas, protams, ir visaromātiskākie un piešķir maltītei krāsu, smaržu, garšu un pavisam citu tekstūru. Taču arī saldētus dārzeņus un ogas droši var pirkt un baudīt. Tos novāc vislabākajā gatavības pakāpē, kad ir visaugstākā bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Pēc ražas novākšanas tos uzreiz sasaldē dažu stundu laikā, lai palīdzētu saglabāt vitamīnus. Vienīgi dārzeņus pirms saldēšanas blanšē, un tas tomēr nozīmē nestabilo jeb ūdenī šķīstošo B grupas un C vitamīna daļēju zudumu. Taču, pareizi sasaldējot, zudumi nav lieli.

Lai notievētu, jāatsakās no kartupeļiem?

Kartupeļi ir labs produkts, ja vien gatavojot tos nesabojā. Ja fritējam vai cepam lielā eļļas daudzumā, būs daudz kaloriju un maz vērtīgu vielu, tas būs pavisam cits produkts nekā vārīti vai krāsnī gatavoti kartupeļi. Kartupeļi ne tikai satur mazāk kaloriju nekā, piemēram, rīsi, bet tajos ir arī vairāk šķiedrvielu, kālija un magnija.

Par īpaši veselīgiem uzskata vārītus un atdzesētus kartupeļus – šādā veidā uzņemam rezistento cieti, kas labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiomu (tajās mītošos derīgos mikroorganismus) un imunitāti, veicina sārņu izdali, uzlabo holesterīna un cukura līmeni asinīs, arī vielmaiņu. Tādējādi, rūpējoties par svaru, noteikti nav jāatsakās no pareizi gatavotiem kartupeļiem. Turklāt tie ir liess produkts – 100 gramu vārītu kartupeļu bez sāls satur tikai 75 kalorijas.

Konservētas zivis nav vērtīgas?

Arī konservētas zivis ir vērtīgs produkts. Treknajās konservētajās zivīs – lasī, sardīnēs, Atlantijas makrelēs jeb mazajās skumbrijās, siļķēs un reņģēs – būs saglabājušās nozīmīgās omega 3 taukskābes. Uzmanība jāpievērš sāls daudzumam – konservētām zivīm nevajadzētu saturēt vairāk par vienu gramu sāls 100 gramos. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai konserviem nav pievienotas citas nevajadzīgas piedevas.

Konservu vājais punkts ir iepakojums – metāla kārbas. To pārklājuma sastāvā var būt vielas, kas tiešām raisa diskusijas. Tāpēc, ja pēc atvēršanas visu konservu saturu neapēd, to ieteicams pārlikt stikla burkā vai citā traukā. Metāla kārbu pārklājumā esošie savienojumi var reaģēt ar gaisu un daļa no tiem pāriet produktā.