Sāp un nepāriet. Ko darīt?
Sāpes ir problēma, ar kuru sastopas aptuveni trešā daļa pasaules iedzīvotājus. Visizplatītākās ir sūdzības par muguras sāpēm.
Sāpes, kas ilgst vismaz trīs mēnešus, medicīnā dēvē par hroniskām. Tās var būt kā priekšnoteikums vispārējai trauksmei un nemieram, ilgstošam nogurumam, garastāvokļa svārstībām un pat depresijai, miegam, kā arī citu orgānu funkciju traucējumiem, negatīvi ietekmējot vispārējo pašsajūtu un dzīves kvalitāti kopumā.
Ko darīt šādā situācijā? Kur meklēt palīdzību? Atbilde ir pavisam vienkārša – izšķirties par algologa konsultāciju.
Kādos gadījumos vērsties pie algologa?
„Pie algologa var vērsties ar jebkāda veida sāpēm,” uzsver „Jūrmalas slimnīcas” algoloģe Samanta Mārtiņa. „Visbiežāk pie mums uz konsultācijām nāk pacienti, kuriem sāpes ir ilgstoši – mēnešiem un gadiem.”
Algologs jeb sāpju ārsts izdibina sāpju veidošanās un attīstības mehānismus, nodrošina katram slimniekam individuāla ārstēšanas plāna izveidi, ņemot vērā blakusslimības, fiziskas un sociālas iespējas. Nepieciešamības gadījumā veic blokādes, ar kurām panāk pretsāpju un pretiekaisuma darbību bojājuma vietās. Izvērtējot sūdzības, var nozīmēt papildu izmeklēšanas metodes vai speciālistu konsultācijas, ja sāpes ir vairākās ķermeņa daļās, ja tām ir netipiska gaita vai nozīmētā ārstēšana nesniedz vēlamo efektu.
Nereti sāpju ārstēšana var būt laikietilpīgs process, kas ietver vairāku speciālistu veiksmīgu sadarbību.
Pirmās vizītes laikā kopā ar pacientu plaši apspriež, kur un cik ilgi sāp, cenšas noskaidrot sāpju raksturu – vai tās ir velkošas, asas, durošas, dedzinošas vai citādas, vai tiek novērotas arī cita veida sajūtas – tirpšana, salšana, „skudriņu skriešana”. Noskaidro sāpju biežumu – pastāvīgas vai epizodiskas. Tāpat provocējošos faktorus – vai sāpes saistītas ar ķermeņa kustībām, pozām, stresu, diennakts laiku, sievietēm – ar menstruālo ciklu vai citiem faktoriem. Tāpat arī jautā par to, kas atvieglo sāpes, – miera stāvokli, medikamentiem, svaigu gaisu, relaksācijas vingrinājumiem vai ko citu.
Sāpju sajūtu rada ne tikai audu bojājums, bet arī sāpju emocionālā komponente, ko medicīnā dēvē par limbikoretikulāro sistēmu (nervu struktūru kopums galvas smadzenēs). Tā nosaka sāpju individuālu uztveri un sāpju raksturu. Tieši tālab algologs vizītes laikā uzdod jautājumus arī par pacienta garastāvokli, noskaņojumu, par miega kvalitāti un komunikāciju ar cilvēkiem. Kad slimnieks sūdzas par grūtībām veidot attiecības un saprasties ar ģimenes locekļiem vai kolēģiem, gaužas par sliktu miegu, garastāvokļa maiņu un pastāvīgu nogurumu, izsīkumu, sāpju ārstiem tas liek domāt par „nepareizu” je „patoloģisku” sāpju sajūtas veidošanos galvas smadzenēs.
Šādas sāpes parasti ir ieilgušas, mokošas un nepāriet pat pēc sāpju cēloņa sadzīšanas, un tās medicīnā sauc par nociplastiskām. Ārstēšana šādās situācijās bieži vien ir izaicinājums pašiem speciālistiem, jo tā ir ilgstoša un multidisciplināra, ietverot psihoterapiju, fizioterapiju un nereti netradicionālās medicīnas metodes.
Svarīga ir iepriekšējā sāpju pieredze – izjautā, vai tās ir pirmo reizi dzīvē. Mūsu organismā pastāv tā sauktā sāpju atmiņa, kas nosaka veiksmīgas izārstēšanās pamatus. Ja esam iepriekš guvuši kādu ievainojumu un sāpes bijušas ilgāk par fizioloģiski nepieciešamo laiku sadzīšanai, ir liela iespēja, ka arī šoreiz sāpju ārstēšana nebūs vienkārša, tā var būt ilgstoša, un ir nepieciešama multimodāla pieeja jeb vairāku pretsāpju ārstēšanās metožu apvienojums!
Sāpes novērtēt palīdz speciālas skalas
„Katram cilvēkam ir individuāls sāpju uztveršanas mehānisms – viens var izturēt ļoti stipras, cits ģībst pie mazākā ievainojuma, piemēram, nododot asins analīzes,” saka daktere Samanta Mārtiņa. „Tāpēc mēs, algologi, vispirms ievācam detalizētu informāciju jeb anamnēzi (fakti par iepriekš pieredzēto) attiecībā uz bijušo. Piedāvājam sāpes noteikt, izmantojot mums pieejamās sāpju vērtēšanas skalas. Pieaugušajiem visbiežāk tiek izmantota numeriskā reitinga skala jeb sāpju vizuālā analogu skala, izsakot sāpes milimetros (no 0 līdz 100) vai ballēs (no 1 līdz 10). Nulles vērtība nosaka sāpju neesamību, bet 10 balles jeb 100 mm norāda uz visspēcīgākajām sāpēm, kādas ir piedzīvotas. Šādā veidā varam saprast ne tikai tā brīža sāpju intensitāti, bet atkārtotas konsultācijas laikā tās ļauj novērtēt nozīmētās ārstēšanas efektivitāti un sāpju intensitātes dinamiku.
No savas pieredzes varu teikt, ka pacienti labi prot novērtēt savas sāpes. Reizēm novērojam situāciju, kad konstatētais orgāna bojājums īsti nekorelē ar sāpju izpausmēm, proti, neliels bojājums slimniekam rada sāpes, kuras novērtē ar 10 ballēm. Taču mēs ticam saviem pacientiem un viņu sūdzībām. Dokumentējam attiecīgo faktu un mēģinām izprast mehānismu, kas ir pamatā šādai „pārspīlētai” jeb patoloģiskai sāpju intensitātes izpausmei.”
Izmeklē no galvas līdz papēžiem
Ir būtiski noskaidrot sāpju iespējamos cēloņus. Tā kā muguras sāpes ir vienas no biežākajām sāpju izpausmēm, sabiedrības un arī ārstu vidū sāpju iemesls nereti tiek skaidrots ar mugurkaula deformatīvajām izmaiņām, piemēram, deformējošu spondilozi. Tomēr šīs izmaiņas vecāka gadu gājuma cilvēkiem tiek uzskatītas par normālas novecošanās pazīmi. Jāpiebilst, ka ne visiem, kuriem diagnosticētas šīs deformējošās izmaiņas, ir sāpju sindroms. Kāpēc tā?
Konsultācijas laikā slimnieks tiek izmeklēts ar holistisku jeb visaptverošu pieeju – pacients tiek vērtēts kā „viens vesels”, nevis izmeklētas tikai sāpošās vietas. Pacientu aicina izģērbties līdz apakšveļai, lai varētu novērtēt stāju, gaitu, muskuļu – skeleta sistēmu, mugurkaulāju un locītavas. To dara vizuāli, proti, vai ir saskatāmas kādas deformācijas, asimetrijas, kustību ierobežojumi. Izmeklējot slimniekam liek veikt dažādas kustības, novērtējot to apjomu, tausta ķermeņa struktūras, pārbauda jušanu un muskuļu spēku, refleksus. Tālākā izmeklēšana ietver pārējo orgānu sistēmu rādītāju iegūšanu, piemēram, ķermeņa temperatūras, elpošanas, asinsspiediena, pulsa utt.
Nereti sāpes mugurā var būt saistītas ar citu orgānu vai orgānu sistēmas bojājumu, bet izpausme izskaidrojama ar to, ko medicīnā dēvē par atstarojošām sāpēm. Muguras sāpju gadījumā svarīgi izslēgt mazā iegurņa iekaisīgās slimības, asinsvadu, zarnu, nieru un urīna izvadsistēmas slimības, sievietēm nereti ginekoloģisku patoloģiju.
Tā kā iemesli var būt daudz un dažādi, viens no algologa uzdevumiem ir arī noskaidrot pacienta blakusslimības, pārciestās operācijas, traumas un citu dzīves laikā pieredzēto, kas varētu būt par iemeslu sāpju sindromam.
Nākot uz pirmo konsultāciju, ir vēlams ņemt līdzi iepriekš veiktos izmeklējumus, analīzes, ja ir bijušas vizītes pie speciālistiem, arī viņu slēdzienus. Turpmāko vizīšu biežums un ilgums ir atkarīgs no ārstēšanās plāna, kas tiek saskaņots pirmās konsultācijas laikā.
Kā notiek ārstēšana?
Algoloģijas pacients saņem individuāli pielāgotu ārstēšanās plānu, ņemot vērā viņa blakusslimības, sāpju pieredzi, fiziskas un sociālas, arī sadarbības iespējas. Algologi strādā komandā ar citiem speciālistiem, piemēram, ar rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārstiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, neirologiem, neiroķirurgiem, traumatologiem, ķirurgiem, psihiatriem un psihoterapeitiem.
Nozīmējot medikamentu terapiju, visbiežāk iesaka pretiekaisuma līdzekļus, muskuļu relaksantus, pretkrampju preparātus, hronisku sāpju gadījumā – arī antidepresantus.
Starp pretsāpju ārstēšanas papildmetodēm iecienītas ir blokādes, kas noņem sāpes un nepieļauj iekaisuma procesus.
Ja audu bojājums ir saistīts ar muskuloskeletālo sistēmu – muskuļu, locītavu un mīksto audu (saišu, cīpslu, gļotsomiņu) patoloģiju, labu pretsāpju efektu iespējams panākt, izmantojot rehabilitācijas metodes un fizikālās procedūras. Tā ir viena no medicīnas nozarēm, un tieši profesionāļu komanda mērķtiecīgi mazina slimības vai bojājuma radītus funkcionālos traucējumus un visu it kā pielāgo ikdienas dzīves apstākļiem.
Nociplastisku sāpju ārstēšanā efektīvi palīdz netradicionālas medicīnas metodes un psihoterapija.
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Jūrmalas slimnīcu
