Veselības aprūpes sistēma pārkarst mediķu trūkuma dēļ

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) ir vislielākā daudzprofilu slimnīca Latvijā. Tās sastāvā ir pieci stacionāri, un četros no tiem ir atvēlētas vietas Covid-19 pacientiem.

Šobrīd aizņemto gultu skaits pašlaik ir 180. It kā maz, salīdzinot ar 2000 gultām, kas kopā ir Austrumu slimnīcas stacionāros. Taču, kad Covid-19 vēl nebija, gada laikā šīs 2000 gultas izmantoja vairāk nekā 70 000 pacientu. Un apmēram tikpat lielam skaitam tas būtu nepieciešams arī šogad. 

Gaiļezera stacionārā ik dienu ierodas daudz tādu pacientu, kuri nav Covid-19 slimnieki, bet kam palīdzība ir vajadzīga ne mazākā mērā. 

Un tā ir būtiska atšķirība no pavasara, kad ambulatorie pacienti netika apkalpoti vispār, jo slimnīcai nācās pielāgoties darbam Covid-19 apstākļos tā, lai nepieļautu, ka ar vīrusu vēl papildus inficējas tie, kas jau tā cieš no citām kaitēm.

Par to domājot, tika noteiktas sarkanās līnijas, cik gultu slimnīcas var atļauties atdot Covid-19 slimniekiem. To skaits tagad tiek lēsts jau ap 700.

“Ik pa brīdim izskan dažādi gultu skaitļi, tad tie bija 250, tad 400, tad 525.

Un tas, ko es noteikti gribu pateikt sabiedrībai, ka, protams, mēs varam arī visas Latvijas slimnīcas pārvērst par Covid-19 slimnīcām un visas gultas pārdēvēt par Covid-19 gultām, bet, protams, ir jāsaprot, ka katra jauna atvērtā Covid-19 gulta faktiski nozīmē to, ka mums gan personāls ir jāpārdislocē no citu ārstniecības pakalpojumu sniegšanas, gan arī jāsamazina to gultu skaits, kurās atrastos un ārstētos, un saņemtu palīdzību pacienti, kuriem nav Covid-19 infekcija. Tā ka šis ir savienoto trauku princips,” skaidroja RAKUS ārstniecības direktors, ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.

Lai arī citviet pasaulē Covid-19 pacienti izvietoti, piemēram, sporta stadionos izveidotās pagaidu slimnīcās, taču Latvijā tas nav risinājums, uzskata Veselības ministrijā. Jo slimnieku izvietošana nebūtu problēma. Problēma ir tā, ka trūkst mediķu.

“Tiem cilvēkiem arī papildus ierīkotajās vietās ir nepieciešams skābekļa nodrošinājums, ir nepieciešama medicīniska uzraudzība. Un mums nav tā personāla!

Mēs varam atvērt kaut vai katrā lielās pilsētas stadionā slimnīcas. Bet kurš strādās ar tiem pacientiem?

Tātad tas jau nav risinājums nekādā veidā. Ne risinājums, ko kāds vēlētos savam tuvam cilvēkam,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele.

“Protams, šī problēma ir personāls. Bet šī problēma nav radusies ar Covid-19. Tas arī ir jāsaprot, ka medicīnas sistēma ir gadiem ilgstoši plicināta un badināta, ja tā var teikt. Un gan ārsti strādā vairākās darbavietās, gan arī māsas strādā vairākās darbavietās. Un, protams, ja mums personāls vai māsa izkrīt inficēšanās vai karantīnas dēļ, tas varbūt attiecas uz trim vai četrām. Tā kā patiesībā tas personāls ir atslēgas vārds šobrīd neapšaubāmi," teic RAKUS ārstniecības direktors Plaudis.

Tādēļ tieši mediķu trūkums, nevis gultu neesamība, ir iemesls, kāpēc augošais Covid-19 pacientu skaits tagad spiež atlikt palīdzības sniegšanu pārējiem.

"Cilvēkiem, kuriem ir akūtas palīdzības vajadzības, tās tiks sniegtas, protams. Bet nav garantēts, ka Rēzeknes iedzīvotājam tas noteikti būs Rēzeknes slimnīcā. Iespējams, Rēzeknes slimnīca ir pilna ar Covid-19 pacientiem un inficētiem mediķiem, un ir jāved tālāk cilvēki uz Daugavpili.

Vai Pārdaugavā dzīvojošajiem šobrīd nav garantijas, ka viņš patiesi "Stradiņos" varēs saņemt šo palīdzību, varbūt būs jāved uz Jūrmalu.

Vēlreiz uzsveru, ka šī ir situācija, kuru katrs ar savu attieksmi varam padarīt par mazāku problēmu. Vienkārši nu tādās kategorijās ir jāpadomā. Un tas var skart mūsu tuvos, mūsu draugus, mūs pašus galu galā," skaidroja Viņķele. 

Cik patlaban no Covid-19 pacientiem paredzētajām gultām katrā no slimnīcām vēl ir brīvas, Veselības ministrija neizpauž. Tā esot ierobežotas pieejamības informācija. Zināms ir, ka aptuveni 68% no Covid-19 gultām visā valstī ir jau aizpildītas.