Tas nav tikai necils vīrieša dzimumlocekļa homologs. Kā patiesībā izskatās klitors, un kāpēc anatomijas grāmatas to ignorē
Medicīnas grāmatās nav problēmu atrast vīriešu dzimumorgānu anatomiskus attēlus un aprakstus ar to reproduktīvo nozīmi, bet viens no sieviešu intīmākajiem orgāniem – klitors - nereti paliek kaut kur otrajā plānā, neizpelnoties plašu ievērību. Kāpēc tā? Pēta “The Guardian”.
Ar savu pieredzi dalījusies austrāliešu profesore Karolīna de Kosta, kura ir arī akadēmiskā žurnāla “Journal of Obstetrics and Gynecology” redaktore. Strādājot pie sava jaunākā pētījuma par zināšanu un pētījumu trūkumu par būtisku sieviešu reproduktīvās sistēmas sastāvdaļu, viņa vērsās pēc viedokļa pie uroloģes profesores Helēnas O’Konelas. Uroloģe piekritusi, bet nedēļu pēc raksta publicēšanas de Kostas e-pasta pastkastītē valda klusums. Pētniecei ir aizdomas, ka citi kolēģi jūtas neērti diskutēt par sieviešu ģenitālijām un sniegt atsauksmi par rakstu.
Rakstā bija paredzēts apspriest klitoru – sieviešu dzimumorgānu, kura vienīgā funkcija ir sniegt baudu. Ir satraucoši, ka tik daudz medicīnas speciālistiem to ir neērti apspriest, uzskata de Kosta. Profesore ir gājusi uz neskaitāmām lekcijām, semināriem, lasījusi pētījumus, akadēmiskos žurnālus, bet nekur neatrod klitora plašāku pieminēšanu.
Labākajā gadījumā klitors ir mazsvarīgs, sliktākajā - apkaunojošs
Pie uroloģes O’Konelas profesore vērsusies tāpēc, ka tieši viņa 1998.gadā vadījusi pirmo visaptverošo anatomisko pētījumu par klitoru. Nākamajā pētījumā 2005.gadā klitors pārbaudīts ar magnētiskās rezonanses tomogrāfijas palīdzību. Atklājies, ka tas nav vis necils sievišķais vīrieša dzimumlocekļa homologs. Izpētīts, ka klitors patiesībā izskatās gluži kā orhidejas zieds.
20 gadu laikā kopš šī revolucionārā pētījuma iznākšanas klitora anatomija joprojām nav iekļauta medicīnas mācību programmā un medicīniskajos pētījumos. Kopš 1947. gada visā pasaulē ir publicēti tikai 11 zinātniski raksti par klitora anatomisko uzbūvi. "Mēs redzam literatūru, kas apšauba sieviešu orgasma nozīmi, apspēlējot apgalvojumu, ka no evolucionārā viedokļa sieviešu orgasms varētu būt tikai vīriešu orgasma atlases blakusprodukts," savā pētījumā secina O'Konela.
Runājot ar “The Guardian”, O'Konela saka, ka uzskats, ka klitors labākajā gadījumā nav svarīgs un sliktākajā gadījumā ir apkaunojošs, joprojām ir ļoti izplatīts. Kā piemēru viņa min kādu gadījumu ar savu studenti, kura saņēmusi balvu par pētījumu, kurā aprakstījusi suspensorās saites, kas notur klitoru.
“Kāds vecāka gada gājuma cilvēks, kurš sēdēja tieši man pretī, un viņš, es domāju, nezināja, ka biju studentes darba vadītāja, pateica, ka uzskata, ka tas ir vuajerisms. Viņa veica zinātnisku pētījumu par anatomiju, bet viņa pasaulē…” neizpratnē ir profesore. “Viņš redz jaunu sievieti, kura veic šādu projektu, bet saskata tajā seksuālas novirzes. Man tas ir neaptverami, jo manas smadzenes šādi nestrādā.”
Par klitora “patieso izskatu” brīnās pat ārsti
Kad O'Konela astoņdesmitajos gados bija medicīnas studente, viņa bija sašutusi par anatomijas mācību grāmatām, kurās bija plaši dzimumlocekļa anatomiski zīmējumi, bet klitors pieminēts vien zemsvītras piezīmēs.
Kad viņa specializējās uroloģijā, viņa pamanīja, ka, prostatas izņemšanas operācijās uzmanība tika pievērsta tam, lai nekaitētu nerviem, kas saistīti ar dzimumlocekļa erektilajiem audiem. Pētījumi par to pirmo reizi veikti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Savukāt līdzīgu pētījumu par klitora nervu izsekošanu nebija. “Bija skaidrs, ka tas, ko mēs redzējām, bija dzimumorgāna ēna, nevis orgāns kā tāds,” runājot par klitoru, saka O'Konela.
Tad O'Konela iestājusies doktorantūrā, lai turpinātu studēt klitora anatomiju. “Man šķita, ka izredzes, ka vīrieši ieraudzīs šo pētījumu deficītu, ir ļoti mazas, jo pat lielākā daļa manu sieviešu kolēģu to neredzēja,” saka profesore. “Man šķiet esmu izaudzināta par dumpinieci.”
Tagad viņa spēj aprakstīt klitora formu, izmantojot 3D drukātu modeli, kas tika izstrādāts kopā ar Adelaidas ārsti Ea Muliganu, kura tūkstošiem anatomiski precīzu klitoru izgatavošanu un izplatīšanu padarījusi par savu pensijas laika hobiju. Muligana tos izplata konferencēs un sabiedrības veselības semināros.
"Daudzi medicīnas studenti un ārsti, kuriem esmu šo trīsdimensiālo modeli pasniegusi, ir teikuši: "Ak, es nezināju, ka tas ir tik liels!". Jo medicīnas literatūrā tas tiek attēlots ļoti samazinātā formā," saka Muligana.
Kad Muligana septiņdesmitajos gados studēja medicīnu, viņa mācījās no anatomijas grāmatas, kurā viena lappuse tika atvēlēta vulvas jeb sievietes ārējo dzimumorgānu uzbūvei, bet “piecas lappuses ar vīrieša peņiem no visiem iespējamajiem leņķiem”.
Šobrīd situācija ir tikai nedaudz uzlabojusies. Džeimsa Kuka universitātē, kur pasniedz arī profesore de Kosta, piecu studiju gadu ietvaros viena stundu gara lekcija atvēlēta klitora seksuālajām funkcijām. Austrālijas un Jaunzēlandes Karaliskās dzemdību speciālistu un ginekologu koledžas mācību programma ietver studijas par seksuālajām funkcijām un ar tām saistītiem traucējumiem, bet īpaši neapskata klitora funkciju. Koledža skaidro, ka tā veicina “pašmācību” un ir pamanījusi “vāju sieviešu anatomijas un sieviešu seksualitātes izpratnes vēsturi”.
Holivudā kultivētais G-punkta mīts klitoru paslēpj ēnā
Ar savām glītajām brillēm un sauso, tehnisko valodu profesore O'Konela nerada dumpinieces iespaidu, novēro “The Guardian”. Tomēr, kad viņa mierīgā garā sāk runāt par tēmām, kas daudziem viņas vecumā liek sarkt, izlaužas dumpinieciskuma pazīmes.
Par piemēru var ņemt pētījumu par orgasmiem. 2016. gadā O'Konela bija līdzautore pētījumam, kurā tika konstatēts, ka maksts sieniņā nav saskatāmi erektilie audi - citiem vārdiem sakot, plaši apspriestais G-punkts neeksistē (O'Konela gan ir uzsvērusi, ka šajā jautājumā ir jāturpina darbs, tostarp jāizpēta urīnizvadkanāls). Līdz šim vienīgie zināmie sieviešu erektilie audi atrodami klitorā, kas pētījumā noved pie secinājuma, ka G-punkts ir uzbudinātā klitorā ar asinīm pildīti dobumi, kurus var sajust caur maksts sienu.
Svarīgi, ka šis atklājums nozīmēja to, ka klitors ir jāstimulē, lai izjustu orgasmu. Cilvēkiem ar vagīnu šis fakts nav jaunatklājums, bet dalīšanās ar to ir svarīga, lai tiktu nodrošināta veselīga un apmierinoša dzimumdzīve.
O'Konela norāda, ka gadsimtu ilgais seksisms, kas sabiedrībai tiek iebarots ar Holivudā radītām nereālām seksa ainām, ir palīdzējis veidot G-punkta mītu un mazināt klitora lomu. Un tas mudina cilvēkus "rīkoties tādā veidā, kas, iespējams, ir neproduktīvs", skaidro profesore. “Cilvēki vēlas, lai notiek burvestība, un dzimumlocekļa ievadīšana makstī un tieši tas, kas rada prieku vīrietim, priecē arī sievieti,” viņa stāsta. “Teju neviens šādi nesasniegs mērķi, jo orgāni vienkārši nav tā uzbūvēti.”
Mākslinieki izglīto vairāk, nekā karaliskā koledža
O'Konelas revolucionārie pētījumi ir apbrīnoti ne tikai medicīnā, bet arī mākslā. Piemēram, ASV māksliniece Sofija Volesa radīja kampaņu par “kliteratūru”, izglītojot sievietes par viņu pašu anatomisko uzbūvi. Pētnieci šī feministiskā mākslas kustība ļoti iepriecina. “Tas ir forši, ne tā?” viņa saka. “Tas ir fantastiski! Kurš vispār būtu iedomājies, ka kas tāds var notikt?”
Mākslinieki, saka de Kosta, "nenoliedzami" ir paveikuši daudz vairāk, iekļaujot klitora anatomiju savā darbā, nekā Austrālijas un Jaunzēlandes Karaliskā dzemdību speciālistu un ginekologu koledža.
Sidnejā dzīvojošā māksliniece Alī Sebastiana Volfa 2017. gadā izveidoja anatomiski precīzu zelta klitoru “Glitors” 100:1 mērogā. "Man bija aptuveni 20 gadu, kad es pirmo reizi ieraudzīju, cik savdabīgi klitors patiesībā izskatās. Pirmkārt, es biju pārsteigta, cik brīnišķīgs tas ir, bet otrkārt, es domāju, kāpēc pie velna mums tas nekad nav parādīts vai mācīts. Vēl pirms pubertātes saniegšanas es labi pārzināju, kāda ir olvadu un dzemdes forma. Zināt, tie manā ikdienā ir daudz mazsvarīgāki,” saka māksliniece.
“Glitors” plašāku slavu iemantoja tad, kad māksliniece to paņēma līdzi uz sieviešu gājienu un citiem publiskiem pasākumiem. “Daudzi cilvēki domāja, ka tas ir kalmārs, plaušas, spāre vai sēklinieki,” atceras Volfa.
“Es satiku pat vairākus dzemdību speciālistus un ginekologus, kuri nezināja, kas tas ir. Tas ir šausminoši.”
VIDEO: cilvēki uz ielas min, kas ir viņiem pasniegtais 3D modelis:
Volfa saka, ka dažiem cilvēkiem par seksu un dzimumorgāniem ir vieglāk sarunāties ar sievieti festivālā, nekā ar savu ārstu. Viņa šobrīd strādā pie milzu piepūšamā klitora izveides, taču saka, ka cer, ka zināšanas par klitoru drīz kļūs tik ierastas, ka to attēlošana mākslā kļūs tikpat pasīva kā dzimumlocekļu atainošana.
Profesores O'Konelas mērķis ir līdzīgi pieticīgs: sieviešu anatomija tiek uzskatīta par vienlīdzīgu ar vīriešu anatomiju. Un tas noteikti nozīmē sabiedrības aizspriedumu pret sievietēm, kas bauda savu seksualitāti, pārvarēšanu. Tas nozīmē klitora izpēti.
