To rādīs laiks. Kā Covid-19 Latvijā ietekmēs slimību ielaišanu, pacientiem baidoties doties pie ārstiem
Rīgas Stradiņa universitātes un "Kantar" pētījumā 12,9% aptaujāto apgalvo, ka Covid-19 krīzes dēļ nav saņēmuši veselības aprūpi. Tomēr ir jautājums, cik tajā vainojami ierobežojumi, un cik – pašu bailes un nezināšana.
Poliklīnikās patiešām atceļ vai ierobežo klātienes apmeklējumus, pārceļ plānveida operācijas, pacienti uz ārstniecības iestādēm dodas ar piesardzību vai pat nenāk nemaz. Tomēr tas nenozīmē, ka palīdzību liedz.
Tas nebija ultimāts
Pacients Ervīns Jauns.lv stāsta: "Man ir nopietna hroniska slimība, un reizi trijos mēnešos jādodas pie ārsta uz Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Nav jau tā, ka mirstu nost, bet man pie daktera jāiet pēc receptēm, uz analīzēm, regulārām veselības pārbaudēm un konsultācijām. Paldies dievam, nekādu sarežģījumu nav."
Nesen Ervīns atkal posies uz kārtējo vizīti pie ārsta, uz kuru bija pierakstījies mēnesi iepriekš. "Dienu pirms tam piezvanīja māsiņa un apjautājās, vai man nav iebildumu, ja šoreiz izrakstīs tikai recepti e-veselības sistēmā un konsultācija tiek atcelta. Tas nebija ultimāts: ja es nepiekristu, mani noteikti pieņemtu klātienē. Bet šoreiz man tas nebija nepieciešams," teic Ervīns.
Redzēs pēc laika
Bet – vai ir situācijas, kad pacients neiet pie ārsta un ielaiž slimību? Kuldīgas slimnīcas pārstāve Signeta Lapiņa Jauns.lv teic, ka Covid-19 dēļ slimnīcas darbā nekas nav mainījies – operācijas notiek, palīdzību sniedz. To, vai būs pacienti ar pandēmijas laikā ielaistām slimībām, varēšot pateikt tikai pēc kāda laika. Pagaidām nevienam koronavīrusa prioritātes dēļ palīdzība nav atteikta un nav arī konstatēts, ka tāpēc kāds būtu ielaidis citu kaiti un nebūtu ārstēts.
Grupas "RePharm", kurā ietilpst gan vairāki veselības centri visā valstī, gan "Mēness aptieku" tīkls, gan Centrālā laboratorija, komunikācijas direktore Līga Ribkinska Jauns.lv stāsta: "Nopietnāk izvērtēt situāciju par hronisko vai citu slimību pacientu veselības stāvokli ārsti varēs tikai pēc ilgāka laika. Šobrīd ir svarīgi, lai laikā, kad stacionāros palīdzības sniegšana, strādājot īpašā režīmā, varētu būt arī apgrūtināta, pacienti novērtē situāciju un iespēju robežās pietiekami izmanto ambulatorās aprūpes iespējas."
Jāievēro drošība
Pacientiem, apmeklējot medicīnas iestādi, noteikti jāievēro drošības pasākumi, nēsājot sejas masku un ievērojot divu metru distanci. Lai neradītu drūzmu reģistratūrās, Veselības centru apvienība aicina izmantot pierakstam uz pakalpojumiem vietni "epoliklinika.lv".
"Nozīmīgi, lai gadījumā, ja pacients tomēr izvēlējies nenākt uz ambulatoro iestādi, ikviens vizīti laikus atceļ un tādējādi rada iespēju šo laiku izmatot citam. Ja tas nav darīts, vēl vairāk tiek pagarinātas rindas uz izmeklējumiem un ārstu konsultācijām," atgādina Ribkinska.
Grūtāk ar akūtām situācijām
"Veselības centrs 4" pieņem līdzšinējā kārtībā, taču paaugstinātos epidemioloģiskās drošības apstākļos, proti, pacienti ar akūtām elpceļu slimības izpausmēm aicināti apmeklēt nevis klātienes konsultācijas, bet gan sazināties ar ārstu telefoniski vai tiešsaistē, piemēram, platformā piearsta.lv vai "doconline.lv".
Protams, ir daļa pacientu, kuri pierakstu atsaka vai pat neierodas, iepriekš nebrīdinot, bet tādas situācijas ir bijušas vienmēr, neatkarīgi no Covid-19 ietekmes, saka centra medicīnas direktore Santa Biseniece un ģimenes ārste Karīna Vernere.
Pacientiem ar hroniskām kaitēm, kas prasa novērošanu un ārstēšanu ambulatori pie ģimenes ārsta, situācija esot laba un tiek kontrolēta, jo viņi zina savas slimības, lieto zāles un ir iemācījušies ar to sadzīvot, var izmantot arī attālinātas konsultācijas.
Situācijai pasliktinoties, var pieteikties uz vizīti klātienē, jo ārsti turpina strādāt, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, tāpat tas jādara pacientiem.
Grūtāk ir ar akūtām situācijām, kad veselības stāvokļa precizēšanai nepieciešama stacionāra palīdzība. Tad gan var gadīties, ka bez Covid-19 analīzes nemaz tik ātri pacients palīdzību nesaņems.
Valsts piedāvā, bet pacientes neizmanto
Šogad valsts apmaksātajam krūts vēža skrīningam atsaukušies tikai 28% sieviešu, un tas ir nepieredzēti zems skaits. Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe ķīmijterapeite Alinta Hegmane LTV raidījumā "Rīta panorāma" paudusi, ka iemeslus šādai zemai atsaucībai var nosaukt tikai pašas sievietes, kas saņem uzaicinājumu, bet uz pārbaudi neaiziet.
Vienlaikus, viņasprāt, arī pandēmija ietekmējusi atsaucību, jo, sākoties ārkārtējam stāvoklim un apturot ambulatoros pakalpojumus, nebija pietiekami labi izskaidrots, ka skrīnings, onkoloģiskā diagnostika un onkoloģiskā ārstēšana nevienā brīdī netiek pārtraukta.
Hegmane atgādina, ka krūts vēža ārstēšana pirmajās stadijās ir relatīvi ātra, viegla un ar ļoti labiem rezultātiem, izdzīvotība ir tuvu 100 procentiem.
Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības "Vita" vadītāja Irina Januma mudina negaidīt uzaicinājumu, bet visas sievietes no 25 līdz 40 gadu vecumam ar ģimenes ārsta nosūtījumu doties uz krūšu ultrasonogrāfiju, bet no 40 gadiem – uz mamogrāfiju. Šogad krūts vēzis atklāts vismaz 1300 sievietēm.
