Miris vēsturiskais "Berlīnes pacients" jeb pasaulē pirmais no HIV izārstētais cilvēks. Viņu uzveikusi cita slimība
54 gadu vecumā Kalifornijā miris par "Berlīnes pacientu" sauktais amerikānis Timotijs Rejs Brauns, kurš savulaik kļuva par pirmo cilvēku, kuru izdevies izārstēt no HIV infekcijas.
Braunam HIV tika atklāts 1995.gadā. Tolaik viņš strādājis par tulku Berlīnē. Vēl pēc dažiem gadiem vīrietis atklājis, ka sirgst ar vēl vienu biedējošu slimību - asins vēzi jeb akūtu mieloīdu leikēmiju.
Ārsti pieņēmuši lēmumu divos etapos izārstēt gan HIV, gan vēzi, kas šķietami arī izdevies. Braunam 2007. un 2008.gadā tika veikta kaulu smadzeņu un cilmes šūnu transplantācija no donora, kurš retas gēnu mutācijas rezultātā bija dabiski imūns pret HIV un AIDS.
Procedūra bija veiksmīga un tas nozīmēja, ka Braunam vairs nebija jālieto pretvīrusa zāles un jābaidās no HIV gala stadijas - neārstējamā AIDS. "Es pārtraucu lietot medikamentus dienā, kad man tika veikta transplantācija, un pēc trim mēnešiem manā ķermenī vairs nebija HIV," 2012. gadā BBC stāstīja Brauns.
Lai gan Brauna ārstēšanas laikā 2008.gadā tika iznīcinātas kaula smadzenes, kas ražoja vēža šūnas, un tolaik šķita, ka uzveikta arī leikēmija, neprognozējamais audzējs atgriezies šī gada sākumā un izplatījies vīrieša galvas un muguras smadzenēs.
"Ar lielām skumjām es paziņoju, ka pēc piecu mēnešu ilgas cīņas ar leikēmiju Timotijs ir devies mūžībā," sociālajā vietnē "Facebook" 30.septembrī paziņoja viņa dzīvesbiedrs Tims. "Tims veltīja savu dzīvi, lai pastāstītu savu HIV izārstēšanas stāstu un kļūtu par cerības vēstnesi."
"Timotijs parādīja, ka īpašos apstākļos ir iespējams paveikt to, par ko daudzi zinātnieki šaubījās - atbrīvot pacientu no HIV," stāsta Berlīnes ārsts, tagadējais Drēzdenes cilmes šūnu uzņēmuma medicīniskais direktors Gero Heters, kurš piedalījās vēsturiskajā Brauna ārstēšanā. "Ir ļoti skumji, ka vēzis atgriezās un atņēma viņam dzīvību, jo viņš joprojām šķita brīvs no HIV."
Brauna ārstēšanas metodes tolaik šķita pārāk riskantas, lai tās atkārtotu uz citiem HIV pacientiem, jo šādu ārstēšanu izmanto galvenokārt vēža pacientiem. Turklāt šī pieeja ir pārāk dārga, lai to varētu pielietot lielākā daļa HIV infekcijas skarto, kuri dzīvo mazattīstītākās valstīs.
Tomēr Brauna stāsts iedvesmoja zinātniekus, pacientus un visu pasauli, ka HIV galu galā var tikt izārstēts.
Un tiešām - šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļos tika ziņots par jau otro no HIV izārstēto pacientu. Medicīnas žurnālā "The Lancet" tika publiskots raksts par 40 gadu veco "Londonas pacientu" Adamu Kastilejo, kurš izārstēts ar līdzīgu cilmes šūnu pārstādīšanas metodi, kāda savulaik izmantota Brauna ārstēšanai. Kopš Kastilejo ārstēšanas pagājuši jau vairāk nekā 2 gadi, un vīrietis joprojām esot brīvs no HIV infekcijas.
Ārsti norāda, ka šādām HIV ārstēšanas metodēm nevajadzētu kļūt par normu, jo tās ir ļoti riskantas un tiek izmēģinātas vien gadījumos, ja pacientu skāruši arī dzīvībai bīstami audzēji. Mūsdienās ir izstrādātas ļoti efektīvas HIV zāles, kas nozīmē, ka šīs infekcijas pacienti var dzīvot pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi arī ar šo infekciju, nenonākot līdz nāvējošajai AIDS stadijai.
Tomēr šādi medicīniskie brīnumi vieš cerību nākotnē veiksmīgi pielietot gēnu terapiju.