Vācu kūrortpilsētiņas ikdienas rāmo dzīvi satricina vīrusa "superizplatītāja" no ASV

Vācu prese vēstī, ka ASV pilsone strādā kūrorta viesnīcā, kas paredzēta ASV militāro spēku vajadzībām. Augustā viņa atgriezās no brīvdienām Grieķijā un pēc augšējo elpceļu saslimšanas simptomu parādīšanās viņai nozīmēja veikt Covid-19 testu, kā arī stingri noteica palikt mājās, kamēr nav atnākusi atbilde.

Tā vietā 26 gadus vecā sieviete testa veikšanas dienas vakarā devusies uz vietējiem Garmišas-Partenkirhenes bāriem un krogiem. Vietējās amatpersonas tagad stāsta, ka 8. septembrī viņa nodeva Covid-19 analīzes, bet jau nākamajā rītā saņēma atbildi, ka ir inficēta.

Šobrīd ar Covid-19 saslimuši 22 ASV pilsoņi no šīs pašas viesnīcas, bet vēl daudzi cilvēki, ar kuru viņai bija saskarsme, aizsūtīti karantīnā. Zināms arī, ka šajā viesnīcā vēl pagājušajā nedēļā notika konference, kas bija veltīta tam, kā novērst jaunā koronavīrusa izplatību ASV armijā. Tagad tā ir slēgta.

“Es esmu tik ļoti dusmīgs uz šo jauno sievieti,” paziņoja apgabala domnieks Antons Spērs. “Neraugoties uz to, ka viņai bija simptomi un bija dota norāde ievērot karantīnu, viņa metās naktsdzīvē. Viņa inficēja vismaz 22 amerikāņus,” sūkstās amatpersona, norādot, ka tagad priekšā ir prātam neatpverams darbs – apzināt visas inficēto kontaktpersonas un informēt tās par tālākajiem pasākumiem.

Bavārijas federālās zemes iekšlietu ministrs Joahims Hermans, komentējot notikušo, pavēstīja, ka amerikāniete var rēķināties ar juridiskām sekām, ja apstiprināsies, ka viņa ignorējusi norādījumus būt karantīnā.

“Ja tiks apstiprināts, ka sieviete, neraugoties uz nepārprotamiem Covid-19 simptomiem, atteicās doties karantīnā, viņai draud pamatīgs sods. Šāda pārgalvība nav pieļaujama,” viņš sacīja.

Šajā pilsētā kopā dzīvo 27 000 iedzīvotāju, un septiņu dienu kumulatīvais rādītājs tur tagad ir sasniedzis 59 gadījumus uz 100 000 tūkstošiem, pārkāpjot Vācijā lietoto 50 gadījumu rādītāju.

Naktsdzīve šajā pilsētā tagad ir aizliegta, lai izvairītos no vīrusa tālākās izplatības. 

Vīrusu “superizplatītāji”

Aptuveni viens no pieciem inficētajiem infekcijas izplata krietni ātrāk, nekā lielākā daļa citu. Kāpēc tā?

Britu medijs “The Guardian” vēstī, ka vīrusu izplatības ziņā ne visi ir vienlīdzīgi. Tas zinātniekiem jau sen neesot noslēpums, ka pastāv 20/80 likums, proti, aptuveni piektdaļa cilvēku ir spējīgi vīrusu izplatīt vairāk, nekā lielākā daļa.

Lai arī ir daudz minējumu par iemesliem, skaidras atbildes nav. Daži pētnieki prāto, ka tam varētu būt kāda saistība ar “superizplatītāju” imūnsistēmas īpatnībām – vai nu tā ir pārāk zema, lai apspiestu vīrusu, vai arī tieši pretēji – pārāk augsta, palīdzot cilvēkam nejust simptomus un ļaut turpināt aktīvi kustēties, izplatot vīrusu apkārt. Tomēr visdrīzāk šajā ziņā darbojas vairāku faktoru kopums. Viens gan ir skaidrs pavisam – nav iespējams noteikt to, kurš būs “superizplatītājs” un kurš nē.

Vai tas notiek arī ar citām infekcijām?

Jā. Par “superizplatītājiem” runāts arī pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad viena sieviete inficēja ar vēdertīfu 51 cilvēku, lai gan pašai nebija nekādu simptomu. Savukārt 1998. gadā kāds vidusskolēns no Somijas inficēja ar masalām 22 citus skolēnus, no kuriem astoņi bija vakcinēti. Arī SARS uzliesmojuma laikā šī 2002. un 2003. gadā Singapūrā bija daži “superizplatītāji”, kuri nodeva vīrusu tālāk vismaz desmit cilvēkiem, lai gan SARS nebija tik lipīgs kā jaunais koronavīruss.