Jaunām aptiekām būs jāievēro distance

Šie kritēriji būs spēkā tikai attiecībā uz jaunatvērtām vai savu atrašanās vietu mainošām aptiekām, esošo izvietojumu neietekmējot. Atšķirībā no lielo tīklu aptiekām arī individuāliem farmaceitiem minētais nosacījums nebūs jāievēro. Izņēmums būtu arī aptiekas slimnīcās un lielajos tirdzniecības centros – tās varēs atvērt arī tad, ja ārpusē tuvāk par 500 metriem ir cita aptieka.

Viena aptieka uz 4000 iedzīvotāju

Saskaņā ar 2006. gadā ieviesto regulējumu šāds distances ierobežojums patlaban attiecas uz visu diennakti strādājošām aptiekām un tām, kas pašas ražo medikamentus.

Plānots arī noteikt, ka apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, varēs izvietot tikai vienu aptieku pašreizējo divu vietā.

Tāpat vienam aptieku īpašniekam varēs piederēt tikai viena aptieka. Šajā gadījumā, kā skaidro veselības ministre Ilze Viņķele, vērtējot, vai kādam īpašniekam jau pieder aptieka minētajā teritorijā, ņems vērā patiesos labuma guvējus.

Cenas tikai pieaug

Ministrijas mērķis ir veicināt kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju skaitam, veicināt efektīvu aptieku darbību un nodrošināt vienmērīgu un racionālāku izvietojumu.

Iecerēts arī mazināt risku, ka strādātgribošas individuālās aptiekas tiek iekļautas lielajos tīklos, novērst to, ka tirgus dalībnieki, veicot manipulatīvas darbības, iegūst priekšrocības savu komercinterešu īstenošanai.

Viņķele ir pārliecināta, ka “brīvais tirgus farmācijā un aptieku biznesā diemžēl nedod rezultātu, kas, iespējams, ir, tirgojot pienu, proti – lielāku pieejamību un zemāku cenu”. “Atstājot regulāciju tikai un vienīgi tirgus ziņā, mēs faktiski piedzīvojam situāciju, kur cenas gluži pretēji – nevis samazinās, bet pieaug,” argumentē ministre.

Par 37% mazāk

Vienlaikus paredzēts ieviest kritērijus aptieku vietu maiņai. Šobrīd ir doma, ka aptieka varēs pārvietoties 100 metru teritorijā atkarībā no tā, kur atrodas. Šāds regulējums rosināts, lai novērstu situācijas, kad, piemēram, atveroties jaunam tirdzniecības centram, aptiekas pārceļas uz izdevīgāku vietu, bet vietējie iedzīvotāji paliek bez farmaceitiskās aprūpes.

Izrietot no nozares aplēsēm, ministre norādīja, ka pirmajā vilnī – noņemot kairinājumus, kas īpaši attiecas uz ķēžu aptiekām, un atbrīvojoties no aptiekām, kas potenciāli ir nerentablas – to kopskaits valstī varētu sarukt par 70 līdz 80 aptiekām. Tomēr primārais mērķis nav mazināt aptieku skaitu, piebilst ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā pērn bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai, pēc ministrijas aprēķiniem, būtu jābūt 480 aptiekām – par 37% mazāk.

Aptieku vairāk, bet farmaceitu mazāk

Var šķist dīvaini, kā mazāk var būt labāk. Izskaidrojums gan ir – zāļu piecenojums. To aptiekas nedrīkst likt brīvi, bet ir valsts noteikti ierobežojumi. Šajā gadījumā konkurence iegūst kroplāku formu, jo daudzās aptiekas, lai nopelnītu, visas izvēlas noteikt maksimāli atļauto uzcenojumu.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā atbilst vidējam OECD rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks.

No tā izriet, ka Latvijas lielais aptieku skaits ar relatīvi mazāku farmaceitu skaitu rada risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, jo aptiekāru daudzums kopumā ir nepietiekams, skaidro Kaupere.

Aptieku skaits palielinās lieltirgotavu ķēdēs, individuālo vai mazāko aptieku tīklu skaitam krītot. Tāpēc konkurence samazinās, aptieku skaitam kopumā nemainoties, bet uz 100 000 iedzīvotāju katru gadu pat palielinoties.