Aizsardzība pret sauli nepieciešama vienmēr - pat, ja nesauļojamies
Pēdējam vasaras mēnesim esot jau vidū, cilvēki, nereti pārgalvīgi, steidz noķert pēdējos saules starus, aizmirstot par visvienkāršāko piesardzību. Sauļošanās ir jābūt strikti kontrolētai, jo tā var būt bīstama ne tikai bērniem vai izteikti gaišas ādas tipa cilvēkiem, bet arī tiem, kas raduši saulē uzturēties regulāri. Cilvēki sauļojoties bieži neapzinās ar to saistītos riskus vai uzskata, ka potenciālie ieguvumi veselībai sauļojoties atsver tos.
Aicinot iedzīvotājus karstajās dienās izturēties pret savu veselību atbildīgi, Gjensidige Latvija atgādina par saules izraisītajiem riskiem.
Lai gan saules ietekmei uz ādu ir vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, tā spēj nomākt iekaisuma procesus, kas tiek pielietots psoriāzes un citu ādas slimību ārstniecībā, lielākoties saule ir veselībai bīstama. 2017. gadā tika konstatēti 230 melanomas gadījumi un 1463 cita veida ādas ļaundabīgi audzēji. Ārsts un apdrošināšanas eksperts Artis Lapsiņš vērš uzmanību uz to, kādas sekas izraisa uzturēšanās saulēs bez aizsarglīdzekļiem un skaidro, kas ir saules aizsardzības faktors (SPF) un kā pareizi lietot saules aizsargkrēmus.
Saule un D vitamīns
Bieži tiek uzskatīts, ka saules stari ir vienīgais veids kā organisms var pilnvērtīgi papildināt savas D vitamīna rezerves. “Saules stari nodrošina līdz pat 80% no D vitamīna, ko iegūstam, kā arī D vitamīns ādā veidojas tieši UVB staru ietekmē no holesterola, bet lai uzņemtu organismam nepieciešamo dienas devu, saulē ir jāpavada vien 10-15 minūtes,” saka A. Lapsiņš. Pēc eksperta vārdiem, D vitamīnu ir iespējams uzņemt ar uztura palīdzību – ēdot zivis (siļķes, sardīnes, lasi un citas), olas, sviestu un sēnes, piemēram, gailenes. Līdzīgi kā cilvēka ādā, sēnēs D vitamīns veidojas tikai UV staru ietekmē, tādēļ mākslīgi audzētas sēnes to var nesaturēt. D vitamīns ir taukos šķīstošs savienojums, tādēļ tas labi absorbējas zarnu traktā. D vitamīnu iespējams uzņemt arī ar uztura bagātinātājiem un koncentrācijas D vitamīna preparātiem lielāku deficītu gadījumos, kas pieejami tikai ar ārsta izrakstītu recepti.
Saules starojuma ietekme
Cilvēks nonāk ultravioleto (UV) staru ietekmē arī tad, ja ārā ir mākoņains un āda neizjūt saules staru karstumu. Īstermiņā, saules staru iedarbībā, cilvēks var gūt nopietnu ādas apdegumu. Tas notiek brīdī, kad UV starojums sasniedz ādu un tā rezultātā bojājas ādas virsslāņa šūnas. “Pastāv trīs UV staru iedalījumi – UVA, UVB un UVC stari. Ozona slānis aiztur līdz 100% UVC starus un ap 90% UVB starus. UVA un UVB tiek uzskatīti par ādai kaitīgiem un saules apdegumus izraisošiem,” skaidro ārsts-ekspers Artis Lapsiņš. UV staru radītais ādas kairinājums var novest kā līdz ādas apdeguma un bojājumam, tā pat līdz ādas audzēju attīstībai - UV staru ietekme ir spējīga izraisīt melanomu parādīšanos, kas ir visbīstamākā ādas vēža forma. Melanoma attīstās no melanocītu šūnām, kurās veidojas pigments melanīns, veidojot dzimumzīmei līdzīgu plankumu.
Ādas aizsardzība
SPF (sunprotectionfactor) jeb saules aizsardzības faktors ir rādītājs tam, cik labi attiecīgais sauļošanās krēms aizsargā ādu no UV staru kaitējuma. Visi saules aizsarglīdzekļi ir marķēti ar šo mērvienību, kas norāda konkrētā krēma aizsardzības līmeni. Tā, piemēram, SPF 15 sauļošanās līdzekli ļaus uzturēties saulē, nenokļūstot tās staru negatīvā ietekmē, aptuveni 150 minūtes (10 minūtes x SPF 15 koeficients). Efektīvākai aizsardzībai eksperti iesaka lietot vismaz 15-30 SPF spēcīgu saules aizsarglīdzekli, uzklājot aptuveni 2 mg uz vienu ādas cm2 visos ķermeņa reģionos, kurus sasniedz saule, kā arī atkārtojot uzklāšanu ik pēc 2 stundām. Svīšana, smiltis un ūdens var aiznest no ādas uzklāto aizsarglīdzekli, tādēļ to vēlams papildināt regulāri.
Lai noklātu visu ķermeni nepieciešamajā daudzumā, noderīga ir tējas karotes mērvienība. Vienā tējas karotē ietilpst aptuveni 5 ml krēma – uz katras atklātās rokas un galvas reģiona ir rekomendējams lietot aptuveni ½ tējas karotes, uz priekšējās un mugurējās rumpja daļas un kājām, katrā reģionā aptuveni 6 ml, kas ir nedaudz vairāk par tējkaroti. Rekomendējams pirmo krēma kārtu uzklāt 15 minūtes pirms iziešanas saulē. Gjensidige Latvija atgādina, ka rekomendācijas ir tikai aptuvenas, un ir atkarīgas arī no tādiem specifiskiem faktoriem, kā ādas tips, saules staru intensitāte un citiem.
“Bieži vien ir gadījumi, kad cilvēki gūst apdegumu neapzināti, neuzturoties saulē mērķtiecīgi. Ir svarīgi, lai aizsargkrēms vai cits aizsardzības līdzeklis, kas satur SPF komponentus būtu uzklāts uz visiem ķermeņa reģioniem arī tad, ja nav sauļošanās nodoma,” izceļ A. Lapsiņš. Ārsts-eksperts min, ka ir būtiski ievērot arī citus piesardzības pasākumus – saulē valkāt galvassegu un saulesbrilles, lai UV starojums nenonāktu acīs.
Veselības, Ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas ārsts-eksperts Artis Lapsiņš iesaka regulāri veikt savas ādas pašizmeklēšanu un aizdomīgu pigmentētu veidojumu fiksēšanu ar fotoaparātu, lai novērotu to pārmaiņas. Strauji augoši veidojumi, asimetriski veidojumi un “neglītais pīlēns” – veidojums, kas ļoti atšķiras no citiem ādas pigmentētiem veidojumiem ir pamats vērsties pie ārsta. Lai izvērtētu ādas veidojumus, ārsts-eksperts aicina apmeklēt dermatologu un veikt dermatoskopa izmeklējumu vismaz reizi, savukārt, cilvēkiem ar gaišu ādas tipu, daudz dzimumzīmēm un tiem, kas dzīves laikā daudz apdedzinājuši ādu saulē, ir nepieciešama pastiprināta ārsta uzraudzība.
