Paņēmieni, kā ar dabiskām metodēm atvieglot astmu

Naturopāte Alisone Vēringa aicina pārvarēt astmu ar dabiskāku metodi. To mēs darām nepārtraukti, bez liekas domāšanas, proti, elpojam.

Alisone pati ir astmas slimniece, un viņa meistarīgi pārvalda Buteiko elpošanas tehniku. Ar to viņa gan nomāc pati savus simptomus, gan palīdz citiem cilvēkiem, kas cieš no astmas vai citām hroniskām slimībām.

Buteiko metodi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izveidoja krievu ārsts Konstantīns Buteiko, bet mūsdienās visā pasaulē tā ir populāra nemedikamentoza astmas terapija. Lielbritānijā kā papildu terapija tā pat ir iekļauta astmas kontroles oficiālajās vadlīnijās, kas nozīmē, ka to iesaka arī ārsti un medicīnas māsas.

Metode būtībā paredz labāk apzināties, kā elpojam, un jo īpaši iemācīties palēnināt elpošanu, elpot caur degunu, nevis caur muti un ieelpā “virzīt” gaisu uz vēderu, nevis uz krūtīm (t. i., elpot ar diafragmu).

Kā teicis Buteiko, ieradums nepareizi elpot, piemēram, ātri un sekli vai caur muti, var novest pie saslimšanas, jo samazinās ogļskābās gāzes daudzums ķermenī un tādējādi audi netiek pietiekami apgādāti ar skābekli.

Buteiko metode izveidota tā, lai ar elpošanas vingrinājumiem un citiem paņēmieniem ķermenim no jauna iemācītu pareizi elpot, kas ļauj uzlabot veselību un samazināt specifisku slimību simptomus, tostarp astmas, rinīta, miega apnojas un trauksmes.

Vajadzīga holistiska pieeja

Alisone savā praksē Jorkā, Ziemeļjorkšīrā, piedāvā galvenokārt Buteiko elpošanas tehniku, taču viņa izmanto elementus arī no dažādām citām dabiskām terapijām, kuras pati ir apguvusi, tostarp no elpošanas bioloģiskās atgriezeniskās saites, hipnoterapijas, emocionālās atbrīvošanās tehnikas un metodes, ko pati izveidojusi, lai pirmām kārtām bez medikamentiem ātri apturētu savas astmas lēkmes, – dinamisko elpas atbrīvošanas tehniku.

Alisone ņem vērā arī citus apstākļus, kas ietekmē cilvēka stāvokli, piemēram, viņa uzturu un stresa avotus. “Tā ir patiesi holistiska pieeja,” viņa saka. “Tikai ar elpošanas vingrinājumu izpildīšanu vien noteikti sasniegsiet rezultātus, taču vēl lielāku efektu var iegūt, ja stāvoklim pievēršas no visiem aspektiem.”

Soli pa solim līdz vieglākai elpošanai

Pilnas slimības vēstures izzināšana ir pirmais darbs, ko Alisone veic, kad pie viņas vēršas cilvēks ar astmu. “Ir svarīgi zināt, cik ilgi viņš jau cieš no slimības, kā elpošanas problēmas varētu būt sākušās, kas izraisa lēkmi un vai viņš lieto kādus medikamentus,” stāsta Alisone.

Tad viņa ar vairākiem vienkāršiem vingrinājumiem novērtē klienta elpošanu, piemēram, cik reizes minūtē viņš, mierīgi sēžot, ieelpo, vai, liekot viņam novietot vienu roku uz krūškurvja, bet otru uz vēdera, vēro, kura roka elpojot kustas vairāk.

“Vidējais elpošanas ritms miera stāvoklī ir 12–15 ieelpas minūtē,” stāsta Alisone.

Alisone izmanto arī īpašu bioloģiskās atgriezeniskās saites ierīci, ar ko mēra ogļskābās gāzes (CO2) daudzumu izelpā, kad cilvēks izelpo caur degunu. Tas viņam ļauj datora ekrānā vērot, kā, mainoties elpošanai, mainās arī CO2 daudzumā izelpā.

“Astmas slimniekiem parasti ir samazināts CO2 daudzums izelpā,” skaidro Alisone. “Kad cilvēks sāk elpot lēnāk, CO2 daudzums mazliet palielinās, ļaujot audus labāk apgādāt ar skābekli. Tas palīdz atslābināt elpceļus un asinsvadus.”

Vēl viens aspekts, ko Alisone pārbauda un lūko uzlabot, ir elpošanas pauze – laiks starp izelpu un nākamo ieelpu, ko cilvēks var mierīgi izturēt neelpojot un pēc tam spēj uzreiz atkal sākt normāli, lēni, atslābināti elpot. Vēlamais mērķis ir 45 sekundes, lai gan mēdz būt stāvokļi, kad tik ilgs starplaiks nav ieteicams.

Liela nozīme ir arī elpošanai caur degunu, kas palīdz “sasildīt un izfiltrēt gaisu un ļauj tam vienmērīgi ieplūst plaušās”, saka Alisone. Taču tam būtu jānotiek klusi – nevajadzētu savu elpu sadzirdēt vai, paliekot pirkstu zem deguna, izteikti sajust.

“Stresa situācijās astmas slimniekiem bieži ir grūti turpināt elpot caur degunu,” skaidro Alisone. “Taču, elpojot caur muti, nevis degunu, viņi ieelpo vairāk gaisa, nekā ķermenim nepieciešams, un izelpo vairāk ogļskābās gāzes, nekā miera stāvoklī būtu vēlams.”

Mierīgāka elpa, mazāk zāļu

Lai apgūtu Buteiko elpošanu – klusu, lēnu diafragmālu elpošanu, ieelpojot un izelpojot caur degunu un pirms katras nākamās ieelpas ieturot pauzi –, Alisone aicina savus klientus iemācīties vairākus elpošanas vingrinājumus, kuri viņiem pēc tam jāpraktizē 20 minūtes trīs reizes dienā.

“Kopumā ķermenis pie jaunās elpošanas tehnikas pierod četru nedēļu laikā,” stāsta Alisone, “taču veselības stabilizēšanās var aizņemt 6–12 mēnešus atkarībā no tā, cik smags ir stāvoklis.”

Tam vajadzētu palīdzēt kontrolēt astmas simptomus un samazināt nepieciešamību pēc medikamentu lietošanas (vienmēr, ja kaut ko maināt, konsultējieties ar ārstu). Ir pat veikti vairāki klīniskie pētījumi par Buteiko metodi, kuri to apliecina. Piemēram, vienā pētījumā cilvēki, kas praktizēja Buteiko tmetodi, samazināja nepieciešamību pēc steroīdiem uz pusi, bet pēc bēta-2 agonistiem pat par 85 % – šādi rezultāti būtiski pārspēja placebo grupas rezultātus.

Alisone pasniedz arī dinamisko elpas atbrīvošanas tehniku, ko var izmantot, ja astmas lēkme tomēr parādās. Viņa aplūko arī citus faktorus, kas varētu radīt neveselīgu elpošanas ritmu, piemēram, trauksme un bailes, kas saistītas ar tādiem astmas ierosinātājiem kā ēdiens un mājdzīvnieki (kā tās novērst ar atslābināšanās un elpošanas paņēmieniem). Dažkārt Alisone var ieteikt arī mainīt diētu, piemēram, izvairīties no produktiem, kas vairo gļotas, teiksim, no piena.

“Ir jāapzina viss, kas ķermenī var radīt stresa izpausmes – to “cīnies un bēdz” reakciju, kas var ietekmēt elpošanu –, un jānoskaidro, ko no tā iespējams mainīt,” secinājusi Alisone. “Nav viena ātra risinājuma,” viņa saka. “Es palīdzu cilvēkam kopumā un koncentrējos uz veselības uzlabošanu, nevis slimības ārstēšanu.”

Ar šādu pieeju Alisone daudziem klientiem veiksmīgi palīdzējusi sākt kontrolēt astmu, vienalga, vai to ierosinājuši alergēni vai fiziskā slodze.

Alisone pati tagad var samīļot kaķus, iepriekš viņa neko tādu nebūtu varējusi darīt, ja nebūtu mainījusi savu elpošanas tehniku. “Varu mierīgi elpot gandrīz visu laiku,” stāsta Alisone. “Medikamentus nelietoju. Taču tāpat kā ar daudzām lietām, lai rezultāti saglabātos, ir jāturpina iesāktais.”

Elpošanas treniņš

Alisone saka – ikvienam var nākt par labu, ja viņš uzlabo elpošanas tehniku. Lai palīdzētu cilvēkiem ar astmu vai citām slimībām, viņa izmanto vairākus elpošanas vingrinājumus. Lūk, divas tehnikas, ko katrs var izmēģināt.

Aizspiediet un pamājiet

Šo metodi izmanto, lai atbrīvotu degunu un uzlabotu elpošanu caur degunu.

1. Aizspiediet pēc kārtas katru nāsi un viegli izelpojiet, lai pārbaudītu, vai tās ir vaļā.

2. Ja kāda nāss ir ciet, ievelciet elpu un izelpojiet caur degunu, cik labi vien spējat. Izelpas beigās aizspiediet degunu un četras reizes pamājiet ar galvu uz augšu un leju.

3. Dažas reizes ieelpojiet caur degunu, lai atgūtos, un atkārtojiet deguna aizspiešanu un pamāšanu.

4. Atkārtojiet visu četras reizes vai tik ilgi, līdz deguns ir iztīrījies.

5. Ja deguns ir ļoti aizlikts, iespējams, vajadzētu izelpot, aizspiest degunu un piepūst vaigus, kā dara, kad aizkritušas ausis un tās ir jāatbrīvo. Šī metode palīdz iztīrīt arī degunu.

Dinamiskā elpas atbrīvošana

Šo metodi Alisone izveidoja, lai nomierinātu astmatisko elpošanu un palīdzētu pārciest astmas lēkmi.

1. Sāciet uz Ujjayi elpošanu – jogas tehniku, kurā elpo ar aizvērtu muti, bet tā, it kā izdvestu skaņu “haaa”. Visvienkāršāk to iedomāties, it kā ar aizvērtu muti gribētu uzpūst stiklam elpu (rīkles aizmugurējā daļa mazliet sažņaudzas). Elpojiet tā, lai izplestos vēders, nevis krūškurvis.

2. Atkārtojiet vienu minūti, tad izelpā uz pāris sekundēm (vai tik ilgi, cik uzskatāt par nepieciešamu) aizturiet elpu. Tad atkal elpojiet Ujjayi tehnikā.

3. Atkārtojiet trīs minūtes. Trešajā pauzē, aizturot elpu, ļaujiet, lai krūškurvis saplok, un iztēlojieties, ka tajā aizplūst visa jūsu spriedze. Domājiet par siltumu, kas pārņem krūtis un izplešas viscaur ķermenī. 

4. Atkārtojiet, līdz atkal varat normāli elpot.

5 līdzekļi pret fiziskās slodzes izraisītu astmu

Šķiet, šo visnotaļ izplatīto problēmu var atvieglot ar uztura bagātinātājiem un dzīvesveida pārmaiņām. Vismaz pētījumi tā liecina

1. Joga

Jogas nodarbības ir piemērotas ikvienam astmas slimniekam, un tās varētu palīdzēt arī fiziskās slodzes izraisītas astmas gadījumos – samazināt vajadzību lietot ārkārtas medikamentus, vairot fizisko izturību un uzlabot plaušu funkcijas. Kādā pētījumā, kurā piedalījās astmatiski bērni, visiem, kam bija diagnosticēta fiziskās slodzes ierosināta astma, pēc jogas nodarbībām divas reizes nedēļā, ko viņi apmeklēja trīs mēnešus, fiziskās aktivitātes astmas lēkmes vairs neizraisīja.

2. Mazāk sāls

Daudz sāls uzturā uzskata par faktoru, kas veicina fiziskās slodzes ierosinātu astmu, tāpēc sāls ierobežošana varētu atvieglot simptomus. Kādā nelielā pētījumā konstatēts, ka, samazinot sāls daudzumu uzturā, fiziskās slodzes izraisītas astmas slimnieku plaušu funkcijas pēc slodzes uzlabojās, savukārt liels sāls patēriņš tās pasliktināja. Tie paši pētnieki secināja, ka ierobežots sāls daudzums uzturā uzlabo astmas slimnieku plaušu funkcijas arī fiziskās slodzes laikā.

3. Zivju eļļa

Kādā pētījumā iespaidīgus rezultātus fiziskās slodzes ierosinātas astmas novēršanā uzrādīja no Jaunzēlandes zaļlūpu gliemenēm iegūts uztura bagātinātājs ar Omega 3 taukskābēm. Tas samazināja elpceļu iekaisumu un uzlaboja plaušu funkcijas, kā arī samazināja astmas simptomus. Labvēlīgi, šķiet, iedarbojas arī zivju eļļa, kas ir vēl viens Omega 3 taukskābju avots. Kādā pētījumā, kurā piedalījās astmas slimnieki ar fiziskās slodzes ierosinātu astmu, secināts, ka, lietojot zivju eļļas kapsulas, kas saturēja 3,2 g eikozapentaēnskabes (EPA) un 2 g dokozaheksaēnskābes (DHA), būtiski uzlabojās pētījuma dalībnieku plaušu funkcijas un pilnībā tika novērsti fiziskās slodzes ierosinātās astmas simptomi. Ieteicams gan sākt ar mazāku devu, lai noskaidrotu, vai ir kāds pozitīvs efekts.

4. C vitamīns

Pēc dažu pētnieku domām, fiziskās slodzes inducētu astmu var izraisīt pārmērīga brīvo radikāļu veidošanās organismā, tāpēc simptomus varētu palīdzēt samazināt antioksidanti, kas apkaro brīvos radikāļus, piemēram, C vitamīns. Kādā pētījumu metaanalīzē secināts, ka C vitamīns būtiski samazina fiziskās slodzes ierosinātas astmas izpausmes, ja to lieto pirms fiziskajām aktivitātēm.

Ieteicamā dienas deva: 1–2 g C vitamīna stundu pirms fiziskajām aktivitātēm.

 5. Karotinoīdi

Pētījumos iegūtas cerīgas norādes uz to, ka fiziskās slodzes izraisītas astmas simptomus samērā efektīvi samazina karotinoīdi bēta karotīns (satur tumšie dārzeņi, piemēram, spināti un brokoļi, kā arī oranžie dārzeņi, piemēram, burkāni un batātes) un likopēns (satur sarkanie/rozā augļi, piemēram, tomāti, arbūzi un greipfrūti). Pētījumā, kurā piedalījās 38 cilvēki, konstatēts, ka vairāk nekā pusei dalībnieku simptomi tika novērsti pēc tam, kad viņi nedēļu katru dienu bija lietojuši 64 mg no Dunaliella aļģēm iegūtu bēta karotīnu. Tie paši zinātnieki atklāja, 55 % cilvēku simptomus samazināja 30 mg likopēna dienā.

Ieteicamā dienas deva: 5000 SV dažādu karotinoīdu.