Kā pasargāt bērnu no traumām un citām ķibelēm Covid-19 krīzes laikā
Covid-19 dēļ visiem iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot bērnus vienus. Tāpēc ir svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās, un jāievēro vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi ne tikai tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās traumas un negadījumus – atgādina apdrošināšanas kompānija BTA.
“Bērniem atkarībā no viņu vecuma un spējām ir būtiski izprast situāciju. Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāpēc pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem, nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš,” skaidro BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.
Vecākiem jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat jāatgādina vienkārši drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam, nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. Bieži bērni traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, bērnu traumatisms pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem pieaug pat par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar karstu dzērienu.
Atrodoties mājās, bērnam jābūt drošam, ka viņš visu varēs paveikt pats un gadījumā, ja notiek kas negaidīts, viņš zinās, kur zvanīt vai kur meklēt palīdzību.
“Mana pieredze ir tāda, ka bērnam prieku un lepnumu sagādā tas, ka viņš jūtas patstāvīgs. Parasti vecāki cenšas atvieglot bērna dzīvi, daudz izdarot viņa vietā, tādējādi liedzot savai atvasei iegūt nepieciešamās patstāvīguma prasmes. Bērnu traumatisms taču rodas tikai no neprasmes, no praktisko iemaņu trūkuma, no nezināšanas,” piebilst psiholoģe Brigita Veitnere. Vispirms vajadzīgās iemaņas kopā ar bērnu ir jāizveido, jāatkārto, jāpatrenē, un pēc tam noteikti bērns ir jāpaslavē par paveikto.
Savukārt psihologs Ansis Jurģis Stabingis min, ka svarīgs vecāku pienākums ir bērniem iemācīt darba drošības pamatus – apiešanos ar asiem priekšmetiem, uguni, elektrību un citām bīstamām lietām. Tas jādara pamazām – pieskatot un mācot, piemēram, kā aizdedzināt sērkociņu, sagriezt gurķi vai noregulēt pietiekami karstu ūdeni krānā.
Pamazām šie uzdevumi ir jāpadara sarežģītāki, attīstot bērna patstāvību. Mācoties ir būtiski saprast, ka ļoti nozīmīga mācību daļa ir vingrināšanās (atkārtošana) – ir normāli nezināt, nemācēt, mēģināt izdarīt, kļūdīties, mēģināt vēlreiz un vēlreiz. Kļūdīties ir normāli. Mācības notiek, mēģinot, kļūdoties, mēģinot vēlreiz, kamēr izdodas,” skaidro psihologs.
Ja bērns visu laiku tiek pārāk pasargāts no bīstamiem priekšmetiem un situācijām, viņš kļūst bezpalīdzīgs un atkarīgs no citiem. Var censties nodrošināt drošu vidi, un zināmā mērā, protams, to var izdarīt, bet būtiskāk ir iemācīt bērnam izvērtēt riskus un ievērot piesardzību.
