Kā rīkoties, ja bērns bieži izrāda bailes? Runājiet un mīļojiet!
Ko darīt, ja bērns baidās no trokšņiem, spējām kustībām, ēnām, tumsas un citām it kā parastām parādībām? Kas tas vispār ir? Un kā to izskaidrot?
Ienākot šajā pasaulē, bērnam ir ļoti daudz kas jāiemācās. Jāapgūst savs ķermenis, valoda, apkārtējā vide un daudz kas cits. Katrs bērns ir personība. Un katram ir savas individuālās īpašības un īpatnības. Tas, ko mēs saucam par bērna bailēm, bieži vien ir individuāla jūtība pret kaut ko. Piemēram, pret trokšņiem.
Bieži vecāki jautā, ko darīt, ja bērns sāk raudāt (agrīnā vecumā), dzirdot zāles pļāvēju vai motociklu, nemaz nerunājot par salūtu un kaimiņu ar urbi aiz dzīvokļa sienas.
Homeopātijā to sauc par simptomu – jūtība pret trokšņiem – un to uzskata par konkrētā cilvēka īpatnību. Un, protams, ir arī preparāti, kas domāti šādiem gadījumiem.
Tāpat ir bērni (arī pieaugušie), kam nepatīk spoža gaisma. Arī tas ir homeopātisks simptoms un konkrētā cilvēka īpatnība.
Nedaudz grūtāk ir ar bērnu bailēm no vienatnes. Ir bērni, kurus nevar ne uz mirkli atstāt vienus, viņi pat neguļ naktī savā gultā, negrib arī savā istabā palikt vieni paši, nāk pie vecākiem gulēt blakus. Uz nometni palaist tādu bērnu nevar, visur mammai jābūt blakus. Var būt arī tētis, bet vislabāk, ja tā ir mamma. Šo arī var attiecināt uz simptomiem – bailes tikt pamestam. Vienīgi jautājums – no kurienes šīs bailes ir radušās, īpaši, ja bērns aug labā ģimenē, par viņu rūpējas, lolo, lutina reizēm, nekādu starpgadījumu nav bijis, atstāts arī nekur nav, kas varētu likt domāt, ka bērns ir pazaudējis vecākus un pārbijies? Grūtniecība bijusi harmoniska, nekādu baiļu un nedrošības nav bijis. Šajā gadījumā nevilšus nāk prātā doma, ka šīs dzīves pieredze nav mums vienīgā. Acīmredzot ir vēl kaut kas, ko nezinām vai ko neatceramies.
Vissvarīgākais ir saprast (vai vismaz mēģināt saprast) savu bērnu un viņa bailes. Sniedziet bērnam maksimālu atbalstu un ļoti daudz runājiet, skaidrojiet, mīļojiet – sevišķi epizodēs, kad bailes uznāk. Atcerieties savu bērnību – bija taču kaut kādas bailes vai bailītes. Ko visvairāk tādos brīžos gribējās? Mammu, mammas rokas, siltumu un drošību, ko tās dod. Sniedziet šo pašu savam bērnam!
