Kad par nāves cēloni nosaka Covid-19? Zinātnieki pārliecināti, ka pandēmijas nāves gadījumu skaits būs daudz lielāks

Kad par nāves cēloni uzskata Covid-19? Atbilde uz šo jautājumu nav vienkārša, jo daudzās valstīs ir atšķirīgas metodes kādās nosaka ar Covid-19 slima pacienta nāves cēloni. Dažas valstis, kā piemēram Spānija, veic pēcnāves Covid-19 testus, kamēr Vācijā, Lielbritānijā vai Turcijā tā nav ierasta prakse.

Piemēram, Beļģija savā ikdienas statistikā uzskaita visus koronavīrusa nāves gadījumus ārpus slimnīcām: tas nozīmē, ka valstī ir personas, par kurām ir aizdomas, ka tās ir mirušas no koronavīrusa bez apstiprināta pozitīva testa. Tikmēr Itālijā nāves gadījumus uzskaita tikai slimnīcās. Spānija tikai nesen sāka uzskaitīt nehospitalizētus ar koronavīrusu saistītus nāves gadījumus dažos reģionos.

Kāpēc ir svarīgs visu nāves iemeslu apkopojums? Pēc daudzu zinātnisko ekspertu domām, tā ir vienīgā objektīvā informācija, kurai varētu uzticēties, lai novērtētu pandēmijas reālo ietekmi un varētu izstrādāt politiku tās ietekmes mazināšanai līdz minimumam.

No Covid-19 mirušo skaits pasaulē ir milzīgs, bet tas joprojām nav galvenais nāves cēlonis daudzās pasaules valstīs. Cilvēki arvien biežāk nelabprāt dodas uz slimnīcām, jo baidās no inficēšanās, vai vienkārši nevēlas pārāk apgrūtināt jau tā noslogoto veselības sistēmu.

Tomēr scenārijā, kur galvenie nāves cēloņi, piemēram, sirds slimības vai vēzis pieaug pat par pieciem procentiem, varētu skart simtiem tūkstošu cilvēku. "dw.com" izpētījis, ka no Covid-19 tieši vai netieši izraisītām veselības problēmām mirst vairāk cilvēku nekā to uzrāda oficiālie dati.

Ja kopējais nāves gadījumu skaits noteiktā laika periodā un vietā ir palielinājies, bet Covid-19 nāves gadījumu skaits nav pieaudzis, kāpēc mirst vairāk cilvēku? "Lielās mirstības iemesls daļēji var būt saistīts ar Covid-19 nāves gadījumiem, kas nav konstatēti," apgalvo Spānijas Epidemioloģijas un sabiedriskās veselības centra vadošais pētnieks Apmaro Larauri.

Agra mirstība ietekmē cilvēkus ar īsu atlikušā mūža ilgumu un lielu pamatslimību skaitu. Ja kāds šajā kategorijās inficējas ar Covid-19, nāve iestāsies ātrāk. Covid-19 nāves iestāšanos pasteidzina. Kā norāda eksperti, ar "agrīno mirstību" vien nepietiek, lai izskaidrotu lielo nāves gadījumu skaitu.

Anglijā un Velsā no šā gada 20.marta līdz 24.aprīlim mira par aptuveni 38550 vairāk cilvēku nekā vidēji pēdējos 10 gados. Gandrīz 11 tūkstoši no tiem fiksēti kā Covid-19 nāves gadījumi. Kā norāda eksperti, cilvēku nevēlēšanas apmeklēt slimnīcas ir daudz satraucošāka par nereģistrētajiem Covid-19 nāves gadījumiem:

"To sauc par "drošības kaitējumu", kas rodas sabiedrībā un veselības aprūpes sistēmām. Tas nozīmē, ka cilvēki neizmanto veselības aprūpes pakalpojumus tādā veidā, kas citādi novērstu viņu nāvi."

Kā ar ekonomisko krīzi, kuru izraisīja pandēmija? Daudzas valstis visā pasaulē šobrīd cīnās ar pandēmijas izraisītajām ekonomiskajām sekām, kā arī pieaugošo bezdarbu. Tāpēc paredzams, ka pandēmijas izraisītais stress, iespējams, palielinās alkohola un narkotisko vielu patēriņu, palielināsies pašnāvību skaits.

"dw.com" tāpat izpētījis, ka lielais vēža slogs ir mazāks valstīs, kurās ir vispārējās veselības nodrošinājums. Tādējādi valstīs, kur cilvēki nevarēja vai negāja uz slimnīcām, jo nebija universālas pieejas veselības sistēmai, ātrāk nomira no ārstējamām slimībām.

Lielu problēmu daudzās valstīs rada arī vispārējās veselības apdrošināšanas trūkums. Ticama informācija par to, cik daudz nāves gadījumu ir bijuši saistīti ar Covid-19 var nebūt pieejama vēl mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Tomēr jau tagad redzams, ka pandēmijas galējais nāves gadījumu skaits visā pasaulē būs daudz lielāks nekā tas ir pašlaik.