Šķaudīšana un iesnas liecina ne tikai par vīrusu klātbūtni. Kā sadzīvot ar pavasara alerģijām?

Vārds alerģija nozīmē, ka organismā ir mainījies veids, kā tas reaģē pret apkārtējā vidē esošām dabīgām vielām, kuras patiesībā ir pavisam nekaitīgas. Vienkārši reakcija uz tām ir slimīgi pastiprināta. Šīs vielas tiek dēvētas par alergēniem, kuru vidū ir agri pavasarī un arī vēlāk gaisā esošie ziedputekšņi no zāles un kokiem. Ja cilvēks ir jutīgs pret ziedputekšņiem, viņam var sākties alerģisks deguna gļotādas iekaisums – pēkšņas iesnas, plakstiņu un sejas ādas nieze, bieža šķaudīšana. Visbiežāk cilvēki slimo tieši ar alerģiskajām iesnām – atsevišķās valstīs pat līdz 30% iedzīvotāju.

Fakts, ka esam kļuvuši daudz alerģiskāki. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, to var izskaidrot ar dzīvesveida izmaiņām – pārsvarā dzīvojam pilsētās, kur ir augsts gaisa piesārņojums, telpās cauru dienu darbojas kondicionieri, un tas viss mūs padara jutīgākus, neaizsargātākus.

Otrkārt, vairāk alerģiju ir arī klimata pārmaiņu dēļ. Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos mainās gan ģeogrāfiskie apstākļi, gan augu ziedēšanas sezona un, piemēram, ziemeļu zemēs nonāk arī tādu dienvidu augu ziedputekšņi, kādu tur agrāk nebija, teiksim, ambrozijas ziedputekšņi.   

Svarīgi, kurā vietā cilvēks dzīvo un kādi ziedputekšņi tur atrodas gaisā. Var gadīties, ka, aizbraucot uz citu valsti, visi alerģijas simptomi pazūd. Piemēram, šeit bija jāmokās bērzu ziedputekšņu dēļ (visbiežākie ziedputekšņu alerģijas jeb polinozes izraisītāji ir bērza, graudzāļu un ambrozijas putekšņi), bet dienvidu valstīs, kur gaisā to nav, cilvēks jūtas pilnībā vesels.

Vai otrādi – šķiet, ka pie mums vēl nekas nezied, tomēr ziedputekšņi jau ir gaisā, jo pūš dienvidu vējš no Lietuvas un Polijas, kur koki zied agrāk. Tāpēc ļoti svarīga ir ziedputekšņu prognoze, kad cilvēks saprot – aha, mana alerģiju sezona jau ir sākusies. Un tāpēc arī zāles var nākties lietot agrāk un ilgāk, nekā ir konkrētā auga aktīvais ziedēšanas periods cilvēka dzīvesvietā.

Tomēr atšķirībā no pagājušā gadsimta, kad bija milzīgs alerģiju pieaugums, tagad alerģijām ir tendence kļūt smagākām, piemēram, daudz biežāk rodas anafilakse – visa organisma smaga alerģiska reakcija. Arī alerģiskās iesnas, alerģiskie acu iekaisumi, kā arī alerģiskā astma ir smagākas.  

Vējš sapūta vai tomēr alerģija?

Kā atšķirt ziedputekšņu alerģiju no pavasara vēja sapūstām vai pat vīrusa izraisītām iesnām? Raksturīgi, ka alerģiskie pacienti dakterei visbiežāk sūdzas, ka viņi parasti mēdz saaukstēties laikā, kad neviens cits neslimo. “Vienkārši viņi nesaista to ar alerģiju, domā, ka ir saaukstējušies, jo deguns tek, acis niez un naktī miegs slikts – nevar paelpot caur degunu (tad ir apgrūtināta organisma un smadzeņu apgāde ar skābekli),” stāsta daktere. “Pirmā, vieglāk saprotamā atšķirība – alerģiskās iesnas sākas ļoti pēkšņi un kādā konkrētā vietā un laikā. Tās var arī tikpat pēkšņi pazust, kā sākušās (īpaši pirmoreiz slimojot). Otrā – visbiežāk cilvēkam pašam vai viņa ģimenes locekļiem jau ir kādas citas alerģijas. Trešā – tās neiet kopā ar temperatūru, kakla sāpēm – tipiskajiem saaukstēšanās simptomiem.”

Alerģiskas iesnas var izpausties vienkārši ar aizliktu degunu, grūtībām elpot caur degunu, jo deguna gļotāda ir pietūkusi. Dakterei tad sanāk iebilst pacientiem, kuri uzskata – ja deguns netek, tās nav alerģiskas iesnas. Raksturīgi, ka cilvēki arī klepu nesaista ar deguna problēmām, viņi negrib ticēt, ka klepus var būt tekoša deguna dēļ.  

Kā vēl var sevi pārbaudīt? “Piemēram, ja ir vīrusu izraisītas iesnas un cilvēks iedzer kādu antihistamīna tableti, parasti nekāda diža stāvokļa uzlabošanās nenotiek. Bet alerģiskām iesnām, īpaši pašā sākumā, antihistamīni ļoti labi palīdz (hroniskām alerģiskām iesnām rezultāts nebūs tik labs), tāpēc pēc pacientam stāstītā, ka viņam uzreiz pēc pretalerģijas tabletes iedzeršanas kļuva labāk, jau var spriest, ka iemesls ir alerģija.”

Kad ārstēt, nevis pārbaudīt?

Mūsdienīgajām pretalerģijas zālēm jeb antihistamīniem (tie darbojas pret histamīnu – bioloģiski aktīvu vielu, kas alerģijas brīdī strauji atbrīvojas organismā) efekts saglabājas līdz 24 stundām, bet pēc tam alerģijai raksturīgie simptomi (iesnas, acu asarošana, šķavas) atsākas no jauna. Šie preparāti diezgan labi palīdz noņemt alerģiskās izpausmes, piemēram, deguna tecēšanu, saslimšanas sākumā, bet diemžēl, ja iekaisums jau ir skāris bronhus un sūdzības ir kā bronhiālās astmas gadījumā, tie tikpat kā nemaz nepalīdz. “Ja cilvēkam ir astmas lēkme, ir diezgan naivi cerēt, ka pēc antihistamīna tabletes lietošanas lēkme pāries. Jo astmas gadījumā ir cits rašanās mehānisms, tur pie vainas nav tikai histamīns, kurš alerģijas brīdī izdalās organismā, kad tam ir iznācis saskarties, piemēram, ar putekšņiem koku ziedēšanas laikā, bet arī citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras izraisa tūsku un gludās muskulatūras spazmas. Tāpēc pirmā palīdzība ir bronhus paplašinošu inhalatoru lietošana.”

Jo pavasarī, intensīvajā ziedēšanas posmā, svarīgāka būs ugunskura apdzēšana – akūtā alerģiskā iekaisuma ārstēšana. Turklāt lietotie antihistamīnu preparāti pie viena nobloķē arī ādas reakcijas, līdz ar to ādas testus (vienkāršākie un pieejamākie testi) ārstam būs grūtāk interpretēt (uz asins testiem tas neattiecas).

Jāzina, ka organismā saglabājas antivielas pret alerģijas izraisītāju, tāpēc pārbaudi droši var veikt miera periodā. Tad arī pēc ārsta ieteikuma pacients zinās, kādas zāles un kad viņam jāsāk lietot, lai ziedputekšņu alerģija viņa dzīvi nepārvērstu nebeidzamās ciešanās.  

Kā darīt, un kā – nedarīt?

Ikdienā rūpīgi ir jāseko līdzi, lai deguna gļotāda nav sausa, izžuvusi un līdz ar to vieglāk ievainojama. Lai to mitrinātu, ieteicams dzert ūdeni, lietot kādu no gļotādu mitrinošiem līdzekļiem. Droši var lietot deguna eļļiņas – tās nostiprina gļotādas, neļauj gļotādās pielipt alergēniem. Mehāniskai alergēnu aizskalošanai var izmantot degunā pūšamo jūras ūdeni, protams, tas nav ilglaicīgs risinājums.

Parasti, ja pēkšņi sākušās iesnas, cilvēki, daudz nedomājot, aptiekā nopērk kādus deguna pilienus ar ksilometazolīnu, kas degunu atrauj vaļā, tāpēc viņiem patīk tos lietot. “Diemžēl šie pilieni neārstē. Ja iesnas regulāri atkārtojas un tikpat regulāri tiek lietoti deguna asinsvadus sašaurinošie pilieni, vienā brīdī tie var pārstāt reaģēt, un deguns sāk tecēt nepārtraukti. Un tad jau nāksies meklēt ārsta palīdzību, lai atradinātos, jo cilvēks bez deguna līdzekļiem vairs nevar dzīvot. Deguns nereaģē, tek tāpat, arī asiņošana var būt. Tad, lai ārstētos, būs jālieto pretiekaisuma un arī deguna gļotādu stiprinoši līdzekļi,” brīdina daktere.

Kā ārstē alerģiskās iesnas?

Pareizi ir zāles, kas samazina acu niezēšanu, deguna tecēšanu, šķaudīšanu, puņķošanos, lietot jau divas nedēļas pirms augu ziedēšanas pie mums un turpināt divas nedēļas pēc ziedēšanas, jo putekšņi vēl ceļo no citām zemēm. Jālieto tiešām regulāri, katru dienu, jo citādi – kamēr aktīvās vielas uzsūcas, kamēr tās iedarbojas – simptomi jau ir sākušies. Zāles parasti darbojas no 12 līdz 24 stundām (vecākās – 12 stundas, bet mūsdienīgākās – 24 stundas).

Aptiekās ir pieejamas arī bezrecepšu pretalerģijas zāles, parasti – vecākās paaudzes antihistamīni, piemēram, tavegils, suprastīns, kas rada izteiktu miegainību. Miegainam cilvēkam samazinās reakcijas ātrums, un tas jau ir bīstami, sēžoties pie auto stūres vai darbojoties ar kādām ierīcēm. Šiem pirmās paaudzes preparātiem ne tikai ir blakusparādības, bet arī to efektivitāte ir mazāka, tāpēc labāki ir jaunākās paaudzes antihistamīni (to aktīvā viela ir loratadīns, cetirizīns) – kaut arī dārgāki, to iedarbība ir daudz labāka.

Bezrecepšu antihistamīni pieejami gan tablešu, gan degunā pūšamu līdzekļu, gan acīs pilināmu pilienu formā. Lielie iepakojumi, ko var nopirkt ar recepti, vienmēr ir izdevīgāki, tāpēc ieteicams tomēr iet pie ārsta. “Ja ir zināms, ka cilvēkam visu sezonu vajadzēs lietot zāles, ārsts izrakstīs lielo tablešu iepakojumu, kas būs izdevīgāks pirkums.”

Iekšķīgi lietojamie antihistamīnu preparāti var būt kombinācijā ar deguna asinsvadu sašaurinātājiem. Ja deguns ir pavisam ciet un ļoti grūti elpot, ieteicami preparāti, kuru sastāvā ir pseidoefedrīns (uzmanīgi – tos nedrīkst lietot sirds slimnieki, mazi bērni), tāpēc ir jānāk pie ārsta un viss jāizrunā. 

Visefektīvāk ar alerģiskām iesnām tiek galā hormonus (glikokortikoīdus) saturoši deguna aerosoli. Pie ārsta jāiet ne tikai, lai saņemtu recepti to iegādei (tikai viens hormonu preparāts nopērkams bez ārsta receptes), bet arī lai konsultētos par to pareizu lietošanu. “Lietošanas nianses ir ļoti būtiskas, jo devā ir tikai ārstnieciskās vielas mikrogrami un, neiepūšot zāles pareizi, tās aiztek uz rīkli, un tad efekts ir nulle. Jāuzmanās arī, lai pirmais smidzināšanas efekts nav uz deguna starpsienām un nebojātu asinsvadus.”

Ko vari darīt alerģiju profilaksei? 

• Ja skaidri zini, ka tavas alerģijas iemesls ir ziedputekšņi, augu ziedēšanas laikā veļu labāk žāvē telpā, nevis ārā pagalmā. Parasti lauku cilvēkiem patīk veļu iznest žāvēties laukā, tomēr putekšņu laikā no tā vajadzētu atturēties.
• Vajadzētu uzmanīties ar zāles grābšanu un pļaušanu. Kā liecina ārstu novērojumi, tās ir raksturīgas situācijas – cilvēkiem kļūst slikti pēc zāles pļaušanas vai grābšanas, kaut arī viņi ir zinājuši par savu alerģiju pret putekšņiem (izpaužas pļaušanas laikā), savukārt rudenī, kad ir grābtas lapas, organisma alerģisko reakciju izraisa sapelējušās lapas. Ja ir pastiprināts jutīgums pret pelējumu, diezgan bieži seko arī astmas lēkmes.
• Putekļus mājās labāk kopt ar mitru lupatiņu, bet vēl labāk – kopšanas darbus uzticēt citiem mājiniekiem, kuri neslimo ar alerģiju. 
• Ziedputekšņu laikā vēlams valkāt brilles (nevis lēcas) vai saulesbrilles, lai kaut nedaudz aizsargātu acu gļotādu.
• Ja ikdienā izmanto automašīnu, netaisi vaļā logus, lai putekšņi strauji nesalidotu iekšā. Arī telpas centies vēdināt ātri. 
• Īpaši jauniem cilvēkiem, kuri zina par savu alerģiju pret ziedputekšņiem, atpūsties labāk braukt uz jūrmalu, nevis pie ezera, kur ir daudz vairāk alergēnu. Arī kalnos alergēnu ir krietni vien mazāk.  
• Jāizvairās no intensīvām fiziskajām aktivitātēm brīvā dabā, lai nepastiprinātu ziedputekšņu nonākšanu elpceļos. Pastaigām labāk izvēlēties lietainas dienas.