Pētnieki pierāda, ka gaļas ēšana izraisa vēzi. Ko saka Latvijas ārsti?

Šādi secinājumi izdarīti pēc 800 pētījumu analīzes, kuru veikusi Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC). Pārstrādātas gaļas kategorijā ietilpst sālīta, žāvēta un kūpināta gaļa, hotdogi, desas, sālīta liellopu gaļa, gaļas konservi un gaļas mērces. Pētnieki gan nemudina pilnībā atteikties no šādiem produktiem, taču rekomendē ierobežot gaļas patēriņu, īpaši pārstrādātā formā. „Ņemot vērā lielo skaitu cilvēku, kas patērē pārstrādātu gaļu, vēža biežuma globālā ietekme ir nozīmīga sabiedrības veselībai,” norādīja IARC pārstāvis Kurts Štraifs. Gaļēdājiem, iespēja saslimt ar vēzi joprojām ir statistiski salīdzinoši neliela, bet tā palielinās ar patērētās gaļas daudzumu.

Izrādās, pierādījumi par vēzi izraisošo ietekmi ir pietiekami spēcīgi, lai arī nepārstrādāto, sarkano gaļu (liellopu, teļa, cūkas, jēra, aitas, zirga un kazas gaļu) pielīdzinātu tādiem vēža izraisītajiem kā tabakas dūmi, azbests un pārstrādāta gaļa, uzsver pētījuma autori. Pārstrādātās gaļas un sarkanās gaļas ēšana var izraisīt galvenokārt zarnu vēzi, bet konstatēti  arī riski saslimt ar aizkuņģa dziedzera un prostatas vēzi, norādīts ziņojumā.

Pētniekus apvaino datu sagrozīšanā

Tikmēr gaļas pārstrādātāji ziņojuma rezultātus jau paspējuši nosodīt un pat apgalvojuši, ka IARC ir sagrozījuši datus, savukārt, neatkarīgie eksperti aicina ļoti piesardzīgi interpretēt tajā esošos skaitļus. „Vidusjūras uztura sekotāji ēd divreiz lielāku pārstrādātās gaļas daudzumu nekā rekomendēts. Valstīs, kurās īpaši populārs ir Vidusjūras uzturs, piemēram, Spānijā, Itālijā un Francijā, ļaudīm ir viens no garākajiem mūžiem pasaulē un izcila veselība,” reaģējot uz pētījumu, sacīja Ziemeļamerikas gaļas institūta (NAMI) viceprezidente zinātnes jautājumos Betsija Būrena. Britu uztura eksperti, savukārt, uzsver, ka ļoti nedaudzi cilvēki Eiropā ēd tik daudz gaļas, lai nokļūtu augsta gaļas patēriņa kategorijā. Britu uztura pētnieks Īens Džonsons norādīja, ka ir maz vai pat nekādi pierādījumi tam, ka veģetāriešiem Lielbritānijā ir mazāks risks saslimt ar zarnu vēzi.

Arī Latvijas speciālisti iesaka pret minēto pētījumu izturēties ar piesardzību. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes galvenā speciāliste onkoloģijā, profesore Dace Baltiņa skaidro, ka  latvieši nebūt nav tie lielākie gaļēdāji un lūdz izplatīto informāciju uztvert nepārspīlēti: „Domāju, ka šo datu publiskošanai vajadzētu motivēt cilvēkus vēlreiz pārskatīt savus ēšanas paradumus un padomāt, vai būtu iespējams tik pierastās desas, kūpinājumus, šašlikus un žāvējumus palaikam nomainīt uz alternatīviem produktiem.”

Onkoloģe piekodina, ka pilnībā izslēgt gaļu no uztura arī nevajadzētu, jo ar to tiek uzņemts organismam tik ļoti nepieciešamā dzelzs, cinks un B12 vitamīns. „Nav jau tā, ka tikai gaļēdāji slimo ar vēzi. Dažkārt pacients ir pārsteigts – viņš, lūk, piekopjot veselīgu dzīvesveidu – nesmēķē, alkoholu nelieto, gaļu arī tikpat kā nemaz, daudz kustas, bet, re, kā - vēzis!” stāsta ārste.

Saslimšanai ar vēzi daudz citu faktoru

„Gribētos nomierināt, ka diez vai zarnu vēža pieaugums Latvijā patiešām būtu saistīts ar pārmērīgu gaļas un tās izstrādājumu lietošanu. Riska faktori šai slimībai ir daudz un tie var savstarpēji mijiedarboties. Piemēram, pie zināmiem riska faktoriem zarnu vēzim min vēl arī mazkustīgu dzīvesveidu, hiperkalorisku, treknu un šķiedrvielām, svaigiem augļiem un dārzeņiem nabadzīgu uzturu, iekaisīgas zarnu slimības un iedzimtību,” turpina speciāliste, „Atceros savu bērnību – mūsu uzturs bija daudz vienkāršāks, bet bijām paēduši. Tādēļ šī pētījuma sakarā vēlētos nomierināt mūsu iedzīvotājus un mudināt nevis atteikties no gaļas un tās pārstrādes produktu lietošanas vispār, bet gan ierobežot apjomu un lietošanas biežumu.