Pētījumi par COVID-19: kas jau zināms?
Jauna slimība, trūkst datu un pētījumu – šī ir bieži dzirdēta atbilde uz jautājumiem, kas saistīti Covid-19. Kopš 11.martā, kad Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņo, ka saslimšana ar Covid-19 var tikt raksturota kā pandēmiska, saslimušo un mirušo skaits aizvien pieaug. PVO uzsver – ir lietas, ko mēs katrs varam darīt, lai ierobežotu izplatīšanos, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Mazgāt rokas ar ziepēm. Ja nav pieejamas ziepes – dezinficēt rokas ar alkoholu saturošu dezinfekcijas līdzekli. Klepojot un šaudot priekša likt elkoni, nevis plaukstas. Ieturēt divu metru distanci ar citiem cilvēkiem.
Pasaules veselības organizācijas epidemioloģe Maria Van Kerkove atgādina, ka vīruss izplatās pilienu ceļā. “Tas ir šķidrums, kas nāk no cilvēku deguna un mutes, kad klepo vai šķauda, vai runā. Un ko mēs zinām par pilienu pārnesi - kad tie nāk ārā no cilvēka, tie virzās noteiktu distanci un tad nosēžas. Tas ir iesmels, kāpēc mums ir viena - divu metru distance starp personām,” skaidro PVO pārstāve.
Viņa stāsta – ir pētījumi, kas atklāj, ka īpašos apstākļos, piemēram, medicīnas iestādēs aerosolus veidojošās procedūrās, piemēram, bronhoskopijā, mākslīgajā plaušu ventilācijā vai tamlīdzīgās, daļiņas gaisā var noturēties arī ilgāk. Tāpēc medicīnas iestādēs mediķiem jāievēro papildus piesardzības pasākumi. “Mēs izmantojam šos pētījumus, lai būtu pārliecināti, ka mūsu vadlīnija ir atbilstošas un līdz šim, no pētījumiem, kas šobrīd ir, mēs esam pārliecināti, ka vadlīnijas ir atbilstošas, stāsta Maria Van Kerkove.
Biežākie slimības simptomi ir drudzis un sauss klepus. Taču retāk, bet var būt arī nogurums, elpas trūkums, muskuļu un galvas sāpes, sāpošs kakls un iesnas. 80% saslimušo izslimo viegli bez speciālas terapijas. 20% saslimšana var būt smaga, no kuriem 5% - kritiski smaga un nepieciešama intensīva terapija.
Kāda īsti ir mirstība no šīs slimības, drošas atbildes nav. Ķīnā – tie ir 4% no apstiprinātajiem gadījumiem, Itālijā – 8%, Spānijā - 4%, Vācijā – 0,3%, bet Dienvidkorejā – 1%. Salīdzinoši labos Vācijas rezultātus PVO skaidro ar ļoti plašo testēšanu, kurā noskaidro un reģistrē ari vieglus saslimšanas gadījumus, kurus citur nepamana. Itālijā savukārt, slimība izplatījās ļoti strauji, slimnīcās nebija vietu, tāpēc lielāks ir nāvju skaits, no kurām varēja izbēgt, ja būtu pietiekami veselības aprūpes resursi.
Pasaules veselības organizācijas izpilddirektors Maikls Raiens, spriež, ka vēl viens faktors ir vecuma profils katrā valstī. “Piemēram, Itālija ir daudz vecāka gada gājumu proporcija. Itālija vienmēr ir izcēlusies ar veseliem cilvēkiem gados, un mēs vienmēr esam uzdevušie sev jautājumu, kāpēc itāļi un pie Vidusjūras dzīvojošie ir veselīgāki un dzīvo garākas dzīves. Bet šoreiz, diemžēl vecāku cilvēku īpatsvars nozīmē arī, ka mirstības rādītāji ir augstāku vecuma proporciju dēļ valstī,” viņš secina.
Vienlaikus Pasaules veselības organizācijas eksperti uzsver, ka risks nav tikai vecākiem cilvēkiem. Piemēram, Dienvidkorejā pēc PVO ziņām, 20% no mirušajiem bija cilvēki, kas ir jaunāki par 60 gadiem. Iespējams, tas tādēļ, ka tur slimība strauji izplatījās slēgtās grupās, piemēram, reliģiskās kopienās, kur dalībnieki bija gados jauni.
Savukārt Ķīnā viens no mirušajiem ir bērns un daļai bērnu konstatēta arī smaga saslimšana, lai gan līdz šim teikts, ka bērnus slimība neskar vai skar vieglā formā. “Jebkura nāve ir nozīmīga, lai kur tā arī notiktu. Un mums jāapzinās, ka jebkuri ierobežojumi, ko pieņemam, novērš izplatību. Katrs solis, ko mēs speram ierobežojumu virzienā, novērsis nāves,” uzsver Maria Van Kerkove.
Kāpēc ierobežojumi ir būtiski? Slimība izplatās strauji. Cilvēks var pat nejust, ka ir slims. Zināms, ka slimības inkubācijas periods ir no 1 līdz 14 dienām, bet visbiežāk – 5 dienas. Savukārt aplipināt citu var jau vairākas stundas pirms pašam parādās simptomi. Pulcējoties kopā ar citiem – veikalā, sabiedriskajā transportā, ballītē - šis cilvēks inficē divus līdz trīs citus cilvēkus. Daļa no viņiem slimos viegli un tādā pat veidā slimību izplatīs tālāk. Bet kāds no inficētajiem būs vecāks vai vājāks, un nonāks slimnīcā. Ja tas notiks strauji, slimnīca visiem palīdzēt nevarēs.
PVO dati par Eiropas reģionu liecina - lai arī visvairāk mirst gados vecākie, vecumā virs 60 gadiem, vislielākais saslimušo skaits ir no 15 līdz 60 gadu vecumam. Tātad katram, arī jaunajiem ir jāpiedomā, lai neaplipinātu tos, kuriem saslimšana nozīmē nāves risku.
Valstu prakse, ierobežojumu ieviešanas temps, principi, pēc kuriem veic testus atšķiras. Aizvadītajās nedēļās īpašu uzmanību sev pievērsa, piemēram, Lielbritānija, kurā sabiedrisko dzīvi īpaši neiegrožoja, testus neveica, ja vien simptomi nebija ilgāk par septiņām dienām un smagi. Tā vietā tur izolēt ieteica tikai riska grupas. Tagad arī Apvienotajā karalistē taktiku tomēr maina par labu stingrākiem pasākumiem. Taču jau pieļautās atšķirības ir arī liels izaicinājums pētniecībai. Tāpēc PVO aicina sekot tās aicinājumiem, tostarp par pēc iespējas plašu testēšanu.
