Ārste brīdina par jauno recepšu kārtību
Ģimenes ārste Sarmīte Kalēja publiski brīdinājusi, ka jaunā rozā recepšu jeb valsts apmaksāto medikamentu izrakstīšanas kārtība var radīt problēmas. Valsts zāļu aģentūra kritiku nodēvējusi par “nopietnu pretdarbību”.
No 1. aprīļa ārsti pacientiem izrakstīs nevis konkrētu zāļu nosaukumu, bet gan aktīvo vielu jeb medikamentu ķīmisko nosaukumu. To nosaka Ministru kabineta pieņemtie grozījumi.
Paši piemaksāt starpību nevarēs
Ideja sākotnēji šķiet ļoti laba – neviens pacientam neuzspiedīs dārgas zāles, viņam paliks izvēles iespējas. Patiesībā ir citādi – būs jāņem tas, ko valsts piekrīt apmaksāt.
Jaunā kārtība ļoti daudzos gadījumos nozīmēs esošo zāļu nomaiņu pret citām, lētākajām, vairs neparedzot iespēju pašam pacientam piemaksāt starpību starp valsts apmaksāto lētāko un jau lietoto medikamentu, norāda Kalēja.
“Ik dienu savā praksē ar medmāsas atbalstu apkalpojam aptuveni 80 pacientu. Mainoties kompensējamo medikamentu aprites kārtībai, apzināmies, ka tieši mums – ģimenes ārstiem – būs jāuzņemas galvenā skaidrotāja funkcija par to, kā šīs izmaiņas ietekmē pacientus,” stāsta ārste.
Būs daudz jāskaidro
Izrakstot aktīvo vielu, tas, kādu medikamentu saņems pacients, atkarīgs no farmaceita un tajā brīdī lētākajām pieejamajām zālēm ar tieši šo zāļu ķīmisko nosaukumu.
“Jau varu iztēloties pacientus, kuri zvanīs, nāks uz akūto stundu, lai informētu par to, ka, pēc pacienta domām, farmaceits ko sajaucis un iedevis citas zāles. Vai varbūt vainos ārstu – izrakstītas neīstās zāles! Jāatzīst, šis būs ļoti reāls scenārijs, kas nav pelnījis nevienu pārmetumu ne pacientu, ne ārstu virzienā, jo patlaban jautājumu ir vairāk nekā atbilžu un konkrēta pacienta gadījums ne vienmēr grib pakļauties jaunas un neskaidras sistēmas kārtībai,” turpina Kalēja.
Viņa uzskata, ka šīs izmaiņas uzliek papildu slogu ārstiem un aizņems laiku, kuru varētu veltīt, piemēram, pieņemot vairāk pacientu akūtajā stundā.
Skaitīt līdzi procentus?
Ģimenes ārstiem arī neesot sniegta pilnīga informācija, kā jaunie grozījumi mainīs viņu un pacientu ikdienu. Ārsti nespēšot kontrolēt, kādus medikamentus pacienti lietos, jo, izrakstot aktīvo vielu, ārstam nav zināms, kādas zāles aptiekā izsniegs pacientam.
Ja līdz šim sirdzējs lietojis medikamentu, piemēram, tablešu formā, aptiekā viņam var pārdot pat sīrupa veidā. Kalējai rodas bažas par cilvēkiem, kam medikamenti jālieto ilgstoši – viņi pieraduši pie konkrētām zālēm, un to nomaiņa var izraisīt neizpratni.
Tāpat jaunie noteikumi paredz, ka, balstoties uz medicīnisku pamatojumu par esošās terapijas saglabāšanu, 30% no ārsta praksē izrakstīto recepšu joprojām kompensējamo medikamentu sistēmā varēs norādīt zāļu nosaukumus.
“Kā gan lai ārsts paredz, cik recepšu ik mēnesi izrakstīs, lai varētu aprēķināt šos 30 procentus? Neskaidrību ir daudz, tādēļ joku dienu – 1. aprīli – gaidu ar lielām bažām, jo pacienta ikdienā joku vairs nebūs,” atklāta ir Kalēja.
Aptaujā atklājas satraukums
Gaidāmās izmaiņas kritizējuši arī iniciatīvas Ārstējies gudri! pārstāvji. Sadarbībā ar Norstat Latvija veiktā aptaujā secināts, ka 57% Latvijas iedzīvotāju satrauktu esošo medikamentu nomaiņa jau uzsāktas ilgstošas terapijas laikā.
Kā galvenie satraukuma iemesli minēti riski, ka netiks sasniegti ārstēšanās mērķi, ir bažas, ka terapijas maiņa nozīmētu sadzīvošanu ar jauniem medikamentiem.
Viena no iniciatīvas pārstāvēm, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane uzskata, ka jaunā kārtība var radīt problēmas gan hronisko slimību pacientiem, gan pacientiem, kuru uzsāktā terapija, pēc ārsta veiktās uzraudzības, atzīta par atbilstošu un efektīvu. Cilvēkam, kurš konkrētu medikamentu lieto ilgstoši, varot būt grūtības pārorientēties uz citu, ja lietošana ir atšķirīga.
“Domāju, ka lielai daļai pacientu būs jautājumi, kāpēc nepieciešams mainīt terapiju un medikamentus, ja tie iepriekš ir bijuši iedarbīgi, savukārt ārsta izaicinājums būs izsekot katra pacienta daudziem lietotajiem medikamentiem,” spriež Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Ingvars Rasa.
Varēšot ietaupīt līdz 25 miljoniem
Zāļu valsts aģentūra tikmēr kritikā saskata asu pretdarbību minētajām izmaiņām. Aģentūras pārstāve Dita Okmane uzsver, ka atstātā iespēja izrakstīt oriģinālo medikamentu 30% gadījumu ir gana liels skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kurās ir noteikta aktīvo vielu izrakstīšana un komerciālos nosaukumus lietojot krietni retāk.
Zāļu komerciālo nosaukumu ārsts arī pēc 1. aprīļa varēs izrakstīt, norādot receptē ārstniecisku pamatojumu, ka nepieciešamas konkrēta nosaukuma zāles. Aktīvo vielu izrakstīšanas prakse jau tiek īstenota Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā.
Okmane ir pārliecināta, ka ieguvēji būs visi, īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem: “Šī prasība ļaus Latvijas iedzīvotājiem gada laikā ietaupīt līdz pat 25 miljoniem eiro, samazinot viņu līdzmaksājumus.”
Pēc viņas vārdiem, neesot pētījumu, kas liecinātu, ka, nomainot viena ražotāja zāles pret cita ražotāja tādas pašas iedarbības zālēm, samazinātos efektivitāte.
“Vairāki pētījumi apliecina, ka tā saucamās ģenēriskās zāles, kas ir medikamenti ar tādu pašu aktīvo vielu sastāvu kā oriģinālajās zālēs, darbojas tāpat kā šo medikamentu dārgākās alternatīvas,” pauž Okmane, piebilstot, ka nesenā pētījumā 12 gadus veikta ģenērisko un oriģinālo zāļu salīdzināšana un konstatēts, ka pastāv tikai minimālas atšķirības absorbcijā jeb uzsūkšanā organismā.
“Līdzīgi pētījumi sirds un asinsvadu slimību gadījumā liecina, ka nav pierādījumu tam, ka šo slimību gadījumā oriģinālās zāles darbojas labāk nekā ģenēriskās,” apgalvo Okmane.
Zāļu uzcenojumos samaksāti 114,3 miljoni eiro
Pērn pacienti Latvijā lieltirgotavu un aptieku uzcenojumos ir samaksājuši 114,3 miljonus eiro jeb 49,24% pret pārdoto zāļu pašizmaksu, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolēvics.
Apkopojot Nacionālā veselības dienesta un Valsts zāļu aģentūras pieejamo informāciju par recepšu zāļu patēriņu Latvijā, SIFFA aprēķinājusi, ka pērn recepšu medikamentu apgrozījums aptiekās un ārstniecības iestādēs Latvijā sasniedza 346,43 miljonus eiro bez PVN.
Kopējais realizēto recepšu zāļu iepakojumu skaits sasniedzis 27,47 miljonus, aprēķinot vidējo viena iepakojuma cenu aptiekās un ārstniecības iestādēs, tā bijusi 12,61 eiro bez PVN. To veidojusi ražotāju vidējā cena 8,45 eiro apmērā un aptieku un lieltirgotavu piecenojums, kas vidēji sasniedzis 4,16 eiro. Asociācijā tādējādi secināts, ka no gala cenas aptuveni vienu trešdaļu veido uzcenojums.
