Ožas zudums – tas ir nopietni

Ožas traucējumi vienmēr ir saistīti ar kādu organisma patoloģiju, un ir svarīgi pareizi noteikt tās cēloni. Ja oža pavājinās kādas vīrusu infekcijas, īpaši gripas dēļ, pēc atveseļošanās šī svarīgā maņa atkal atjaunojas.

Ir arī tādas slimības, kad ožas zudums ir viens no galvenajiem simptomiem, tomēr pacients tikai pēc kāda laika aptver, ka deguns vairs nereaģē uz benzīna vai acetona smārdu, nemaz jau nerunājot par kafijas vai ziedu aromātu. Cilvēki, kuri zaudējuši ožu, izjūt nopietnu veselības un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Diemžēl tieši šo cēloņu un seku sakarību bieži vien neievēro pat ārsti.

Ožas zudums jeb anosmija rodas, ja dažādu slimību – deguna dobuma iekaisuma, polipu, audzēju – dēļ radīti mehāniski nosprostojumi neļauj ieelpotajam gaisam ieplūst deguna dobuma ožas daļā.

Anosmija var rasties arī dažu slimību gadījumā, kad bojāta kāda ožas analizatora daļa. Austrumanglijas Universitātes zinātnieki izlēma vērsties tieši pie pacientiem, kuri cieš no smaržu uztveres traucējumiem, un pajautāt, ar kādām ikdienas dzīves grūtībām viņiem nācies saskarties. Aptaujā piedalījās aptuveni 70 respondentu vecumā no 31 līdz 80 gadiem. Izrādījās, ka līdztekus prognozējamām problēmām, kas saistītas ar personas drošību un fizisko labsajūtu, šie cilvēki izjūt arī milzīgu emocionālo stresu.

Daļai pētījuma dalībnieku konstatēti trauksmes un depresijas simptomi, kas saistīti ar grūtībām veidot sociālas un intīmas saites. Viena paciente atzinās, ka viņai ir grūti nodibināt kontaktu ar pašas bērniņu, jo viņa nespēj sajust mazuļa smaržu.

Aptaujas laikā noskaidrojās vēl kāda būtiska nianse – pat mediķiem nav vispusīgas izpratnes par šo traucējumu specifiku. Pētījuma autori cer, ka šīs aptaujas rezultāti palīdzēs motivēt ārstus nopietnāk izturēties pret anosmijas pacientu psiholoģisko stāvokli, sniedzot viņiem iejūtīgāku emocionālo atbalstu.