"Kāds idiots pasūdzējās par brokastīm" - no Uhaņas izvests brits atklāj, kā ikdiena aizrit karantīnā

Skolotājs, kurš izvēlējies palikt anonīms, dienasgrāmatā pierakstījis piecu dienu laikā piedzīvoto, atrodoties karantīnā.

Pirmdiena

Šorīt mums visiem tika izdalītas lapiņas, kurās bija teikts, ka kāds otrajā evakuēto lidmašīnā saslimis un taisnā ceļā nogādāts slimnīcā. Vairāki cilvēki pārjautājuši, vai evakuētajiem viss ir kārtībā, tomēr šī ziņa nekādu paniku nav izraisījusi. Tas, kas izraisa satraukumu, ir kas cits - lai gan Nacionālais veselības dienests mūs nodrošina ar pārtiku un palīdz arī vietējie iedzīvotāji, daži karantīnā esošie joprojām izvēlas pasūtīt ēdienus ar piegādi (par nodokļu maksātāju naudu). Šodien viņi paziņoja, ka tas ir jāpārstāj.

Mums pasniedz sviestmaizes un gatavu silto ēdienu. Tas nav nekas lielisks, tomēr bez maksas. No rītvakara ēdienu mums pasniegs ēdināšanas uzņēmums, tāpēc cilvēki vairs nevarēs pasūtīt ēdienu citur. Tas radīja uztraukumu mūsu "WeChat" grupā, caur kuru visi šeit komunicējam - cilvēki nebija sajūsmā.

Šodien es pārskatīju TV klasiku, drauga laptopā skatījos "Peep Show", lasīju Džeimsu Greiemu Balardu, klausījos podkāstus. Tas arī viss.

Esmu pazaudējis vienu savu Uhaņas draugu FIFA atkarībai. Man šķiet, ka cilvēki, kuri vada šo vietu, gaidīja, ka šeit ieradīsies daudz ģimeņu ar bērniem, tāpēc viņi sapirka spēļu konsoles. Tomēr šeit ir vien trīs vai četri bērni. Kādā brīdī visiem tika piedāvātas spēļu konsoles, un mans draugs vienu paķēra. Kopš tā brīža neesmu viņu vairs redzējis.

Nez kas notiks ar konsolēm, kad šis viss beigsies? Nedomāju, ka kāds piefiksēja, kurš tās ņēma, un nedomāju, ka kāds skatīsies, vai tās tiek atdotas atpakaļ. Es ceru, ka tās tiks ziedotas trūcīgiem bērniem. Būtu lieliski, ja man iedotu pašam savu laptopu. Laiks paskrietu daudz ātrāk.

Otrdiena

Es pamodos un gāju uz vannu. Ķīnā man vannas nebija, tāpēc tas bija ļoti jauki.

Vairāki vietējie mums saziedojuši grāmatas. Man patīk lasīt, bet šīs ir sliktas. Tas izklausās nepateicīgi, bet tiešām, tās ir briesmīgas. Te pat nav Dena Brauna. Varat teikt, ko gribat par Denu Braunu - viņš ir pārdevis daudz grāmatu - bet šīs ir sarakstījuši cilvēki, par kuriem neviens nav dzirdējis.

Man šķiet, ka šo vietu vada kāda privāta kompānija, ko nolīdzis Nacionālais veselības dienests. Tu vari viņiem nosūtīt e-pastu ar kādu lūgumu, un jau pēc pāris stundām viņi ieradīsies ar to, kas tev nepieciešams. Šeit ir kāds puisis, kurš ir pasūtījis vīna pudeles un alus kastes, viņš tās tur savā istabā. Šodien viņš man piedāvāja vīnu. Es sajutos, kā ieejot bārā. Viņš man iedeva plastmasas glāzi, kas pilna ar vīnu. Es nodomāju: "Tu laikam joko. Tas ir smieklīgi!" Viņš to visu ir pasūtījis caur šo kompāniju, pilnīgi par velti, bez jebkādiem jautājumiem. Tas ir apbrīnojami.

Šodien noskatījos pāris sērijas no kādas BBC ziepju operas. Tās bija neticami muļķīgas. Jēziņ, un tas bija mans dienas notikums - tas ir drūmi!

Šeit ir arī pulcēšanās vieta, bet cilvēki to neizmanto. Es lielākoties uzturos viens pats. Pasēdēju kopā ar kādu kolēģi no Uhaņas, kamēr viņš skatījās seriālu. Katru dienu darām šeit vienu un to pašu.

Šī dienasgrāmata nebūs īpaši interesanta, ja vien kādam šeit neparādīsies simptomi, par ko neviens nevar zināt. Pašreiz mēs esam tieši tajā laikā, kad simptomi var sākt parādīties, pieņemot, ka infekcija varētu tikt saķerta lidmašīnā. Man šķiet, ja kāds šeit saslims, tad, visticamāk, tas būs noticis tieši kopīgās lidmašīnas dēļ.

Cilvēki šeit vienkārši "nosit laiku", kā nu kurš spēj.

Trešdiena

Šodien lielāko dienas daļu nogulēju. Es ļoti daudz guļu kopš atgriešanās Anglijā. Tagad ir plkst. 19.35 un jau ap plkst. 22 es plānoju iet gulēt. Visas manas dzīves laikā ir bijis ļoti neierasti doties gulēt ātrāk par pusnakti. Mēs šeit atrodamies jau nedēļu.

Esmu izlasījis lielāko daļu Džeimsa Balarda īso stāstu, dienā izlasu kādus septiņus. Un es skatos ļoti daudz "YouTube" video.

Lai pasportotu, esmu sācis staigāt pa kāpnēm. Mēs varam iet arī ārā. Šeit ir dārzs, bet tas ir akmens dārzs, tajā nav zaļumu. Tāpēc es ar kājām kāpju uz savu guļamistabu septītajā stāvā. Tas, manuprāt, ir vienīgais veids, kā izkustēties. Parasti es nemaz nesportoju, esmu ļoti slinks. Tomēr Uhaņā centos ar kājām doties stundu ilgā ceļā uz mājām, ja bija labs laiks.

Puisis, kurš sūtīja alkoholu, tagad ir sakrājis vēl vairāk. Viņam piegādā vairāk alkohola nekā jebkurš spētu izdzert, un viņš to nemaz nedzer. Man šķiet, ka viņš to krāj, lai pēc tam, kad tiks ārā, mājās sarīkotu ballīti. Tas ir dīvaini.

Mans draugs pastāstīja, ka ir kārtīgi uztrenējies FIFA. Visiem pārējiem šeit ir labi, šķiet, neviens nav saslimis, kas ir galvenais.

Ceturtdiena

Kaut kāds idiots pasūdzējies par brokastīm. Līdz pat šim rītam tās bijušas ļoti labas - bekons un cīsiņš ar sviestmaizi. Tas ir tieši tas, kā iesākt rītu, sevišķi tāpēc, ka Ķīnā laba bekona nemaz nav. Tomēr kāds ir pasūdzējies par to, ka katru rītu tiek piedāvāts viens un tas pats. Kad nogāju lejā, ieraudzīju drūmas dāņu smalkmaizītes un bēdīga paskata Holandes sieru un salami. Es nodomāju: "Kas tas ir?" Kad atrodies karantīnā, tev nav nekā daudz, ko sagaidīt. Ēdieniem ir liela nozīme. Un tad tu ieraugi, ka tas, ko gaidi visvairāk, tiek aizstāts ar apšaubāmas kvalitātes kontinentālām brokastīm. Es nezinu, vai tagad brokastu dēļ maz ir vērts doties lejā.

Mums paziņoja izlaišanas datumu. Ja nevienam neparādīsies simptomi, varēsim doties prom nākamceturtdien. Es jūtos labi, jo domāju, ka tiksim laukā tikai pēc sestdienas. Pēc svētdienas būs ļoti maza iespējamība, ka kādam varētu parādīties simptomi, tāpēc tieši tad mēs uzzināsim, vai ceturtdien tiksim ārā.

Šeit valda ļoti liels dzimumu disbalanss. Vīriešu ir daudz vairāk nekā sieviešu, un es nedomāju, ka šeit ir daudz vientuļo sieviešu, tā kā nekādas romantiskas jūtas šeit neplaukst. Bet cilvēki šeit organizē vēlās vakariņas. Lai gan no restorāniem pasūtīt ēdienu vairs nav iespējams, to var pasūtīt no lielveikala. Cilvēki ir sākuši gatavot savās istabiņās un aicināt citus pievienoties. Es līdz šim nevienam neesmu pievienojies, jo citus nepazīstu un gribu saglabāt labu veselību. Es neuztraucos, ka varētu saslimt, tomēr šādā veidā iespējamība varētu pieaugt. Es aptuveni pusotru stundu dienā pasēžu kopā ar cilvēkiem, kurus pazīstu, lai vienkārši nesajuktu prātā. Tomēr uzskatu, ka vislabāk ir komunicēt ar nelielu skaitu cilvēku.

Piektdiena

Laimīgā kārtā brokastis šorīt atkal bija normālas. Viņi nonākuši pie veiksmīga kompromisa - joprojām pieejamas sliktās brokastis, bet viņi atgriezuši atpakaļ arī labo ēdienu. 

Esmu par 12 stundām pietuvojies brīdim, kad tikšu ārā. Man potenciāli karantīnā jāpavada vēl mazāk nekā nedēļu, tomēr viss var aiziet arī greizi. Ja kādam līdz ceturtdienai parādīsies simptomi, kas to lai zina, kas notiks tālāk. Mēs visi varētu atgriezties pirmajā stadijā, un karantīnā būs jāpavada vēl 14 dienas. Neviens to vēl nav pateicis, bet es zinu, ka, ja kādam parādīsies simptomi, neviens ārā netiks. Es ceru, ka laiks paies ātri, un viņi mums pēc šī visa palīdzēs izdomāt, kā nokļūt tur, kur mūs gaida, jo man līdzi ir tikai Ķīnas nauda.

Kad tikšu ārā, došos pie drauga, kurš nedzīvo tālu no šejienes. Pēc tam es braukšu pie ģimenes uz dienvidiem. Pēdējo reizi viņus redzēju pirms gada Honkongā.

Atgriešanās Uhaņā vēl netiek apspriesta. Par manu dzīvokli ir samaksāts pāris mēnešus uz priekšu, tā kā par to uztraukuma nav. Tomēr tur ir palikuši visi mani sertifikāti un citi dokumenti, tāpēc Uhaņā man kaut kad nāksies atgriezties. Domāju, ka dzīve Uhaņā vēl kādu laiku neatgriezīsies normālā stāvoklī.