Zobu raušana un labošana, rentgens, zobu higiēna: ko drīkst darīt pie zobārsta grūtniecības laikā?

Par mutes dobuma veselību speciālisti iesaka parūpēties vēl pirms grūtniecības iestāšanās vai, ja tas nav izdarīts, grūtniecības laikā. Jebkurš iekaisums, kas ir organismā, tai skaitā stomatoloģisks, ir infekciju perēklis un nevajadzīga slodze organismam. Tālajos padomju laikos un pat pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē valsts apmaksāja zobu labošanu grūtniecēm, taču šobrīd vairs ne. Tomēr pirms nopietnām operācijām, tai skaitā dzemdībām, ārsti liek novērst jebkuru iekaisuma risku un pārbaudīt mutes veselību.  

Asiņojošas, jutīgas smaganas grūtniecības laikā ir ļoti daudzām topošajām māmiņām. Līdz pat 75% grūtnieču attīstās grūtnieču gingivīts – smaganu iekaisums. Īpaši izteikti tas ir grūtniecības otrajā un trešajā mēnesī. Vēlāk tas pierimst, bet ap astoto mēnesi atkal var uzliesmot. Tie ir periodi, kad hormonālās svārstības ir īpaši izteiktas, jo organisms gatavojas dzemdībām.

Gingivīts izpaužas kā smaganu asiņošana, pietūkušas, apsārtušas smaganas, tās var būt arī jutīgas un sāpīgas. Slikta mutes higiēna un mutes dobuma veselība veicina zobu aplikuma un zobakmens veidošanos. Ja mutes dobuma higiēna jau pirms grūtniecības nebija pietiekama, tad gaidību laikā stāvoklim ir tendence pasliktināties.

Kāpēc mainās smaganu veselības stāvoklis? 

No bērna ieņemšanas brīža līdz aptuveni grūtniecības septītajam mēnesim strauji pieaug hormonu estrogēna un progesterona koncentrācija asinīs. Pēc tam līdz pat dzemdību brīdim šo dzimumhormonu koncentrācija saglabājas nemainīgi augsta. Turklāt mūsdienās daudzas grūtnieces papildus lieto estrogēnu un progesteronu grūtniecības saglabāšanai, un šādā situācijā minētie hormoni asinīs vairojas pat vēl straujāk, nekā tas notiek dabīgā ceļā.

Hormonu estrogēna un progesterona līmenis palielinās arī siekalās, smaganu rievas šķidrumā, kā arī asinīs, kas nonāk līdz mutes dobumam.

Šie un vairāki citi faktori sagatavo augsni grūtnieču gingivītam. Ja papildus sievietei ir izteikta nosliece uz zobakmens veidošanos un izteiktu zobu aplikumu, tas vēl vairāk pastiprina iekaisuma procesa norisi.

Palielinātais dzimumhormonu apjoms grūtniecei ietekmē arī nieru darbību. Gaidību laikā šķidruma daudzums organismā pieaug apmēram par 40%. Tas ietekmē visu audu stāvokli. Vizuāli var redzēt, ka tūska ir arī smaganu zonā – tās iegūst „pufīgu” izskatu.

Vēl pētījumi ir pierādījuši, ka grūtnieces mutes dobumā palielinās anaerobo mikroorganismu daudzums. Šie mikroorganismi parasti ir ar lielāku iekaisuma radīšanas potenciālu un agresīvāki.

Vēl centīgāk jāseko mutes dobuma higiēnai

Lai arī ārsti uzsver, ka grūtniecības laikā mutes dobuma un smaganu veselībai ir jāpievērš īpaša uzmanība, diemžēl realitātē daudz kas ir tieši otrādi. Kāpēc? Pirmkārt, topošās  māmiņas mokās ar toksikozi un vemšanu. Vemšanas laikā kuņģa skābe ietekmē zobu veselību. Otrkārt, daudzām sievietēm grūtniecības pirmajā trimestrī ir izteikta miegainība un nogurums, kā dēļ dažreiz nav spēka parūpēties par zobu higiēnu. Treškārt, pat ievērojot higiēnas prasības, mutes dobumā paliek ļoti daudz ogļhidrātu, kas palīdz mazināt nelabo dūšu, bet ietekmē zobu veselību. Jo vairāk ogļhidrātu ēdam, jo labvēlīgāka vide zobu aplikumam  un kariesu raisošo baktēriju augšanai.

Grūtniecība nav apstāklis, kas liek straujāk veidoties zobakmenim. Zobakmens ir mineralizējies zobu aplikums. Ja šo aplikumu nenotīra, veidojas zobakmens. Šis process ir vienāds gan grūtniecības laikā, gan tad, kad sieviete bērniņu negaida. Tomēr gaidību laikā organisms uz zobakmens veidošanos reaģē daudz izteiktāk. Proti, smaganu iekaisums veidojas straujāk un  norit nepatīkamāk.

Tāpēc, jau plānojot bērnu, mutes dobuma veselībai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Pie zobārsta jāaiziet vēl pirms grūtniecības iestāšanās, lai ārsts veiktu profesionālu mutes dobuma apskati, laikus konstatētu problēmu un to novērstu.

Vai kariess ir bīstams grūtniecei?

Kariess grūtniecību neietekmē. Dzīvā zobā esošs caurums gan būtu jāsalabo, jo gaidību laikā tas var sākt bojāties daudz straujāk. Mazulim augot mammas vēderā, tas patērē viņas resursu, tai skaitā arī kalciju no kauliem un zobu sistēmas. Tas nozīmē, ka nesalaboti zobi var bojāties vēl ātrāk. Kariesa radīts caurums zobā var strauji plesties plašumā vai iet dziļumā, nokļūt līdz nervam. Var sākties pulpīts – zoba nerva iekaisums, kam var sekot zoba sastrutojums, kas jau ir akūts infekcijas perēklis.

Tas nozīmē: ja zobi pirms tam ir bijuši sliktā stāvoklī, grūtniecības un barošanas laikā situācija var pasliktināties. Ja zobi pirms tam ir veseli, tas nenozīmē, ka tie grūtniecības laikā sabojāsies.

Ārsts ir jāinformē, ja sieviete ir stāvoklī un vai viņai ir hroniskas slimības. Tas ir svarīgi, lai izvēlētos piemērotu anestēziju. Grūtniecēm drīkst lietot anestēziju un pretsāpju medikamentus. Anestēzijai nav kaitīga ietekme uz grūtniecību, vienīgi ir jāizvēlas pareizie līdzekļi, varbūt nedaudz vājāki medikamenti. Sāpju izjūta un stress, kas saistīts ar to, dažkārt var būt kaitīgāki nekā pretsāpju preparāti.

Vai grūtniecei drīkst veikt rentgenu?

Jaunākās paaudzes rentgena aparāti pieļauj to izmantošanu arī grūtniecēm, tomēr subjektīvi cenšos rentgenu netaisīt. Ja zobs sāp, ir dažādas metodes (lietojot speciālus medikamentus), kas var atlikt zoba ārstēšanu līdz brīdim, kad bērns ir piedzimis. Ja zobs ir jau sastrutojis un tas jārauj ārā, rentgens parasti nav jāveic.

Ja zobs ir jārauj, to var darīt. Ir svarīgi, lai māmiņa ir mierīga un neuztraucas. Raujot zobu, drīkst taisīt arī anestēziju. Savukārt, ja ir nepieciešamība izrakstīt antibiotikas, tas būtu jāsaskaņo ar ginekologu, kas uzrauga grūtniecību. Tāpat arī jebkuru citu medikamentu izrakstīšana jāsaskaņo ar uzraugošo ginekologu vai vecmāti. Stomatologs var nekonsultēties ar ginekologu par anestēzijas līdzekļa izvēli.

Kad pie zobārsta iet nevajadzētu?

Zobus drīkst labot pat nedēļu pirms dzemdībām, tomēr ieteiktu to neatlikt uz pēdējo brīdi. Tāpat nevajadzētu doties pie zobārsta pirmajās 12 grūtniecība nedēļās, lai izvairītos no liela stresa. Vislabāk zobu sakārtošanai pievērsties grūtniecības otrajā trimestrī. 

Mammamuntetiem.lv / Foto: shutterstock