Nevajadzētu baidīties lietot B12 vitamīnu
foto: Pexels
Esi vesels

Nevajadzētu baidīties lietot B12 vitamīnu

Jauns.lv

Vegāni, kas “netic uztura bagātinātājiem”, tagad, iespējams, līksmo. Ir parādījušies pētījumi par to, ka augsts B12 vitamīna līmenis asinīs (kuru vegāniem iesaka lietot papildus) varētu būt saistīts ar palielinātu vēža risku.

Nesen izskanējušās ziņas apšauba daudzus gadus pastāvējušo viedokli, kura pamatā bija zinātniski pierādījumi par to, ka augsts B12 vitamīna un folātu līmenis var palīdzēt samazināt vēža risku. Ierakstiet interneta meklētājā "vitamin 12 and cancer" un jūs ieraudzīsiet pietiekami daudz autoritatīvu vietņu, kas teiks tieši to pašu.

Un runa nav tikai par vēzi. B12 vitamīns varētu samazināt arī sirds slimību un Alcheimera slimības risku. Tomēr zinātne reti kad ir melnbalta. Parociet mazliet dziļāk, un atradīsiet pētījumus, kas norāda uz pretējo, it īpaši, ja ir runa par folātiem (vai vismaz to sintētisko, oksidēto formu folskābi).

Tomēr pēdējo mēnešu laikā B12 reputācija ir pasliktinājusies, un tieši tas pats attiecas uz folātiem. Šīs ziņas pat ir sasniegušas dažus Eiropas regulatorus, kas tagad dara visu iespējamo, lai no veikalu plauktiem pazustu B12 vitamīns lielās devās (500 mcg un vairāk).

Tā kā B12 vitamīna līmenis vegāniem parasti ir pazemināts, tiem, kuri nelieto uztura bagātinātājus, lai to paaugstinātu, šīs ziņas varētu likt domāt, ka viņu viedoklis ir pareizs. Taču vai ilgtermiņā vegāniem, kas nelieto B12 vitamīnu, klāsies labāk nekā tiem, kas lieto B12 vitamīnu lielās devās (kā sūkājamās tabletes vai pat intravenozi)? Vai mēs patiešām varam paaugstināt vēža risku, ja papildus lietojam uztura bagātinātājus, kas satur B12 vitamīnu? Īsā atbilde ir pavisam noteikts “nē!”.

Apjukumu radīja divi pētījumi – viens labs, otrs aizdomīgs. Abi kopā veido kaut ko līdzīgu “divi plus divi ir pieci” un rada nopietnus pārpratumus sabiedrībā, kā arī ārstu un dažu regulatoru vidū.

Pirmo pētījumu, kvalitatīvo, veikuši zinātnieki no Klīniskās epidemioloģijas nodaļas Orhūsas klīniskajā slimnīcā, un tā pamatā ir Dānijas medicīnisko reģistru dati, kas aptver laikposmu no 1998. līdz 2014. gadam. 

Pētnieki analizēja aptuveni 25 000 cilvēku datus par B12 vitamīna (kobalamīna) līmeni, kāds šiem cilvēkiem bija vienu gadu, pirms viņiem tika konstatēts vēzis. Šos datus salīdzināja ar 60 000 vēža slimnieku rezultātiem, kam netika noteikts B12 līmenis.

Tas, ko konstatēja, uzdzītu šermuļus tiem, kas ne par ko nevēlas atsacīties no sūkājamām B12 vitamīna tabletēm vai ir atkarīgi no B12 vitamīna injekcijām, – cilvēki, kam bija augsts B12 līmenis, mira visātrāk. Bet, kā jau tas ir ar visiem medicīnas pētījumiem, ir jārok dziļāk. Un tad jūs atklāsiet, ka pētījuma autori uzsvēra, ka šis augstais B12 vitamīna līmenis nekādi nav saistīts ar uztura bagātinātāju lietošanu vai B12 vitamīna uzņemšanu no pārtikas produktiem. Pētnieki secināja, ka tas, ko viņi bija atklājuši, ir anomālija, kas novērojama tad, kad cilvēks saslimst ar vēzi. Pētniekiem šķiet, ka B12 vitamīna rezerves krājas aknās, un, attīstoties vēzim, tās tiek mobilizētas un nonāk asinsritē.

Kāpēc? Tāpēc, ka B12 vitamīns, tāpat kā folāti, ir uzturviela, kas ir iesaistīta viena oglekļa avota vielmaiņā (one carbon metabolism). Tas nozīmē, ka organismam ir jāveido jaunas šūnas. Tādēļ brīdī, kad organisms pāriet “vēža režīmā”, kas jau pēc būtības ir komplekss disbalanss, kas saistīts ar vairākām sistēmām, tas pārveido vielmaiņu, lai iegūtu sev nepieciešamās barības vielas.

Būsiet noteikti dzirdējuši, ka cukurs ir viena no šādām barības vielām, un tagad šim sarakstam var pievienot arī B12 vitamīnu un folātus. Bet atcerieties – B12 pats par sevi vēzi neizraisa! Patiesībā tas var darboties kā viena oglekļa avota vielmaiņas uzturviela, lai palīdzētu daudzām citām sistēmām organismā, ieskaitot imūnsistēmu un mitohondrijus, kas izmanto šo vitamīnu īpaši lielos daudzumos, ja strādā uz pilnu klapi.

Otrs pētījums, tas aizdomīgais, ir Lielbritānijas vitamīnu un dzīvesveida (VITAL) kohortas analīze. 2 Pētnieki novēroja saistību starp plaušu vēzi un vitamīnu lietošanu, ja B12 vitamīna deva pārsniedz 55 µg/dienā, bet B6 vitamīna deva pārsniedz 20 mg/dienā. B6 arī ir viena oglekļa vielmaiņas uzturviela. Balstoties uz šo novērojumu, pētnieki secināja, ka multivitamīni nepasargā no vēža un var būt pat kaitīgi, jo veicina vēža attīstību.

Taču lieta tāda, ka datu ieguves avots (aptauja, kuru aizpildījuši 23 % aptaujāto) ietvēra tik daudz nepārbaudāmu variāciju un stereotipu, turklāt bez jebkādiem asins analīžu rezultātiem, kas pamatotu pētījuma secinājumus, ka nav iespējams izsekot, kā pētnieki nonāca pie šādiem pētījuma rezultātiem.

Par laimi, pēc gada šajā pašā žurnālā tika publicēta detalizēta pētījuma recenzija, kur publikācijā minētie apgalvojumi tikai nosaukti īstajā vārdā – par teorētiskiem spriedelējumiem. 

Secinājumi ir jāizdara, pamatojoties uz visiem, nevis atsevišķiem pierādījumiem.

Tagad, iespējams, sapratīsiet, kā 2017. gadā veiktā VITAL kohortas analīze apvienojumā ar dāņu 2016. gada pētījumu varēja tik ļoti sajaukt cilvēkiem prātu, ka viņi vairs nesaprata, cik ir divi plus divi.

Nebaidieties no B12 vitamīna, drīzāk – no tā trūkuma organismā! Un, ja esat nolēmuši ierobežot gaļas daudzumu uzturā, ir ļoti svarīgi uzņemt B12 vitamīnu papildus, turklāt tādā daudzumā, kas par pāris tūkstošiem procentu pārsniedz valdības ieteikto dienas devu.