Nogurums, ķermeņa nieze, nelabums - simptomi, kad pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta pārbaudīt aknas
Gandrīz puse jeb 48% Latvijas iedzīvotāju neizrāda īpašas rūpes par aknu veselību, liecina "Benu aptiekas" Veselības monitoringa rezultāti.
Aptaujā secināts, ka 24% aptaujāto ir veikuši aknu pārbaudes, veicot analīzes, 10% dzer īpašas zāļu tējas, 8% vērsušies pēc padoma pie ārsta, savukārt 6% lieto uztura bagātinātājus.
Pētījums liecinot, ka, palielinoties vecumam, cilvēki biežāk saskaras ar aknu veselības problēmām. Piemēram, 15% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 24 gadiem ik pa laikam piedzīvo aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu, savukārt iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 75 gadiem vidū šis rādītājs ir 46%.
Ar aknu darbības izraisītu sliktu pašsajūtu biežāk saskaras krievvalodīgie, liecina pētījums. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 22% respondentu ik pa laikam pieredz sliktu pašsajūtu aknu problēmu dēļ, savukārt krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 35%.
Monitoringa dati parāda, ka iedzīvotāju vērtējumā trīs aknu veselībai kaitīgākie faktori ir alkohols, uz ko norādījuši 86% aptaujāto, taukaini, asi un sāļi ēdieni, kurus minējuši 62% respondentu, kā arī nepamatota medikamentu lietošana, uz kuru norādījuši 60% aptaujāto.
Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsvērusi, ka aknu veselību negatīvi ietekmē arī smēķēšana, liekais svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, nepietiekama šķidruma uzņemšana, kā arī ilgstošu medikamentu lietošana vai to uzņemšana lielās devās. Ģimenes ārste skaidroja, ka biežākās aknu problēmas ir hepatīti, taukainā hepatoze, aknu ciroze, aknu fibroze, aknu vēzis, kā arī aknu parazīti.
Savukārt par iespējamām aknu veselības problēmām liecina ādas, gļotādu un acu baltumu dzelte, pārmērīgs nogurums, sāpes labajā paribē, urīna izvades traucējumi, šķidruma uzkrāšanās, kā arī visa ķermeņa nieze, miega traucējumi un slikta apetīte un nelabums. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, Zitmane mudina pēc iespējas ātrāk vērsties pie ģimenes ārsta.
Ģimenes ārste skaidro, ka aknām ir vitāli svarīga loma cilvēka organismā. Tās veido un izdala žulti, filtrē asinis, piedalās uzturvielu un vitamīnu uzsūkšanā, aptur toksīnu un steroīdu darbību, nodrošina organisma imunitāti, glabā vitamīnu A, D, B12 un dzelzs rezerves, kā arī veic olbaltumvielu vielmaiņu, šķeļ ogļhidrātus, veic to uzkrāšanu organismā un regulē glikozes koncentrāciju asinīs.
Ja ārstam ir aizdomas par vīrusu izraisītu hepatītu, var veikt specifiskas analīzes, lai noteiktu hepatītu antivielu klātbūtni. Aizdomu gadījumā ārsts var nosūtīt arī uz ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju, scintigrāfiju, magnētisko rezonansi vai aknu biopsiju.
