Brīnums, pateicoties ārstiem: atdzīvināta sieviete, kurai 6 stundas bija apstājusies sirds
Ārstiem Spānijā izdevies atdzīvināt sievieti, kuras sirds nepukstēja sešas stundas. Medicīnas vēsturē tas ir unikāls gadījums un ilgākā Spānijā reģistrētā sirds apstāšanās.
Lielbritānijas pilsone, angļu valodas skolotāja Odrija Meša (34), kura pastāvīgi dzīvo Barselonā, novembrī kopā ar vīru Roanu Šūmanu devās pārgājienā pa Pireneju kalniem. Viņus nesagatavotus pārsteidza sniega vētra, un Odrijai parādījās stipras ķermeņa atdzišanas pazīmes – kļuva grūti runāt, pēc tam arī kustēties. Zaudējusi samaņu, sieviete nokrita.
Glābējus gaidīja divas stundas
Vīrs izsauca palīdzību, bet Odrijas stāvoklis kļuva tikai sliktāks. “Es neveiksmīgi centos sataustīt viņas pulsu… Nejutu viņas elpu, nedzirdēju sirdspukstus,” stāsta Roans. Glābēji ieradās pēc divām stundām, Odrijas ķermeņa temperatūra bija noslīdējusi līdz 18 grādiem. Kad sievieti nogādāja slimnīcā Barselonā, viņa neizrādīja nekādas dzīvības pazīmes. Tomēr, kā skaidro ārsts Eduards Argudo, tieši augstkalnu sals, kas Odriju gandrīz nogalināja, vienlaikus viņu glāba. “Viņa izskatījās kā mirusi. Taču mēs zinājām, ka uz hipotermijas fona Odrijai ir izredzes uz glābiņu,” saka ārsts.
Asinis bagātināja ar skābekli
Tieši hipotermija pasargāja ķermeni un smadzenes no bojāejas, kamēr viņa bija bez samaņas, uz robežas starp dzīvību un nāvi. “Ja viņas sirds būtu apstājusies uz tik ilgu laiku parastā ķermeņa temperatūrā, viņa nomirtu,” norāda Argudo. Mediķi nekavējoties pieslēdza ECMO aparātu – ekstrakorporālās membrānas oksigenāciju, kas izsūknē pacienta asinis, bagātina tās ar skābekli un atgriež asinsrites sistēmā. Odrija pakāpeniski sasila, un, kad ķermeņa temperatūra pacēlās līdz 30 grādiem, mediķi izmantoja elektrošoku, lai atjaunotu sirds ritmu.
Brīnums, pateicoties ārstiem
No mirkļa, kad Roans izsauca glābējus, līdz jaunam sirdspukstam pagāja sešas stundas. Odrija par šo laiku neatceras neko – nekādu gaismas tuneļu, nekādas iziešanas ārpus ķermeņa, tikai pilnīga nemaņa. Pēc 12 dienām viņu izrakstīja no slimnīcas, pārsalšana ietekmējusi roku kustību un jutību, bet citādas pārciestās klīniskās nāves ietekmes nav.
“Pirmās divas dienas pēc tam, kad es atguvos reanimācijas nodaļā, es ne pārāk sapratu, kas notiek. Pēc tam centos vairāk uzzināt par hipotermiju. Vienkārši pārsteidzoši, kā man izdevās izdzīvot,” atzīst Odrija. Viņa pauž lielu pateicību: “To var nosaukt par brīnumu. Bet šis brīnums notika, pateicoties ārstiem.”
Šoziem viņa diez vai atgriezīsies kalnos, taču cer jau pavasarī atkal doties ar vīru pārgājienā: “Negribu atteikties no sava vaļasprieka.”
Kad sākas nosalšana
Līdzīgi gadījumi ir pieredzēti arī agrāk. Cietušos "atsaldē" slimnīcā, izmantojot speciālu aparatūru – lēnām un pakāpeniski paaugstina temperatūru. Lielākais risks ir smadzeņu audu bojājumi. Normālā cilvēka ķermeņa temperatūra ir 36,6 grādi, un, tai nokrītot līdz 35 grādiem, jau var sākties drebuļi, dezorientācija un nespēks. 32 grādos zūd samaņa un sirds apstājas.
Odrijas gadījumā sirds ritms, elpa un asinsspiediens samazinājās līdz minimumam, pasargājot smadzenes no bojājumiem. Precīzi gan nav zināms, cik ilgi viņas sirds nesitās, iespējams, asinsrite nebija pilnībā apstājusies.
Tomēr gadījums ir ļoti neparasts, jo neatgriezeniskas izmaiņas smadzenēs notiek stundu pēc sirds apstāšanās arī tad, ja cilvēks atrodas aukstumā.
