Brīdina par globālu epidēmiju
foto: Shutterstock
Esi vesels

Brīdina par globālu epidēmiju

"100 Labi Padomi"

36 stundas būtu pietiekami, lai visā pasaulē izplatītos gripa vai tai līdzīga slimība, nogalinot desmitiem miljonu cilvēku, brīdina epidemiologi no Džona Hopkinsa universitātes (ASV) medicīniskās drošības centra un organizācijas "Nuclear Threat Initiative", raksta "The Daily Mail".

Strauja infekcijas izplatīšanās saistīta ar mūsdienās ļoti aktīvu un ātru cilvēku pārvietošanos pa visu pasauli.

Zinātnieki vērš uzmanību, ka tikai 13 valstīm ir pietiekami resursi, lai stātos pretim šādai epidēmijai. Eksperti pie šāda slēdziena nonākuši, izanalizējot dažādus faktorus – ieskaitot veselības aprūpes sistēmu, politiskos, sociālekonomiskos un ekoloģiskos riska faktorus, kas var ierobežot reaģēšanas iespējas uz infekcijas draudiem, robežu drošību, cilvēku ienākumu līmeni un katrai pasaules valstij aprēķinot indeksu.

Vidējais gatavības līmenis diemžēl nepārsniedz 40 no 100. Par vislabāk sagatavotajām valstīm eksperti atzinuši ASV (83,5), Lielbritāniju (77,9), Nīderlandi (75,6), Austrāliju (75,6), Kanādu (75,3), Taizemi (73,2), Zviedriju (72,1), Dāniju (70,4), Dienvidkoreju (70,2) un Somiju (68,4). Savukārt saraksta apakšgalā ir Ekvatoriālā Gvineja (16,2), Somālija (16,6) Ziemeļkoreja (17,5), arī Jemena, Sīrija, Kiribati un daudzas Āfrikas valstis. Problēmas daļēji rada arī iedzīvotāju zemais imunizācijas līmenis.

Eksperti uzsver – pandēmijas ātras izplatīšanās draudi ir reāli. Tā var nogalināt desmitiem miljonu cilvēku, nelabvēlīgi ietekmēt ekonomiku un destabilizēt nacionālo drošību. Pasaules līderi lielā mēra ignorējuši iepriekšējos epidemiologu brīdinājumus par globālu pandēmiju. Speciālisti uzsver – nepietiek tikai ar finanšu līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpes sistēmām, bet ir vajadzīgas arī plašas mācības, kurās praktiski izspēlētu rīcību šādu pandēmiju gadījumos.

Eksperti bīstamās infekcijas sadalījusi tajās, kas var rasties no jauna, un tajās, kas var atjaunoties. Starp pirmajām ir dažādi gripas paveidi, arī Ebolas, Zikas un Nipah vīrusu raisītās saslimšanas. Pie otrajām – buboņu mēris, bakas, dzeltenais drudzis, Denges drudzis, masalas, bakteriālas infekcijas, kuru izraisītāji ir kļuvuši rezistenti pret antibiotikām.

Epidemiologi atgādina 1918. gada Spāņu gripas pandēmiju – tā aiznesa 50 miljonu cilvēku dzīvības. Šāda infekcija mūsdienās pasauli aptvertu daudz ātrāk, jo cilvēki pārvar lielus attālumus daudz aktīvāk.