Par ko liecina ilgstošs nespēks? Ģimenes ārste brīdina arī par ļoti nopietnām slimībām
Ilgstošu nespēku pastāvīgi izjūt 18% Latvijas iedzīvotāju, tomēr lielākā daļa no viņiem saskaras ar spēku izsīkumu tieši pavasarī, secināts pēc "Benu Aptiekas" pasūtījuma sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.
Kā liecina aptaujas dati, ilgstošu spēku izsīkumu biežāk izjūt sievietes, proti, 21% sieviešu. Tikmēr tikai 13% vīriešu atzinuši, ka pastāvīgi izjūt ilgstošu spēku izsīkumu.
Analizējot iegūtos rezultātus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, atklājas, ka krievvalodīgie biežāk nekā latvieši saskaras ar ilgstošu spēku izsīkumu - 20% pret 16%. Savukārt 27% latviešu norādīja, ka nogurumu izjūt pavasara periodā, kamēr starp krievvalodīgajiem 20% atbildēja tāpat.
Turpretim, skatoties pēc aptaujāto ienākumu līmeņa, dati liecina, ka iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni krietni retāk izjūt ilgstošu spēku izsīkumu nekā aptaujātie ar zemiem ienākumiem. Proti, vien 12% aptaujāto ar augstiem ienākumiem norādīja uz spēka izsīkumu, kamēr 27% cilvēku ar zemiem ienākumiem ziņoja par nespēku.
Savukārt, reģionālā griezumā ilgstošu spēku izsīkumu visbiežāk izjūt rīdzinieki, proti, 21% respondentu. Starp Latgales iedzīvotājiem, kopā 20% aptaujāto saskaras ar ilgstošu nespēku. Turpretim 17% kurzemnieku, 15% Vidzemes un 13% Zemgales aptaujāto ziņoja par spēku izsīkumu.
Tomēr 40% "Benu Aptiekas" Veselības monitoringa dalībnieku sacījuši, ka, lai mazinātu ilgstošu spēku izsīkuma, ir lietojuši uztura bagātinātājus, 31% darbā ir ņēmuši atvaļinājumu, 19% vērsušies pie ārsta, savukārt 12% lietojuši medikamentus. Savukārt 23% nespēka mazināšanai esot darījuši kaut ko citu, bet 27% šīs problēmas risināšanai nav darījuši neko.
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka biežākie ilgstoša nespēka cēloņi ir pārstrādāšanās un darbs emocionāli grūtos apstākļos, piemēram, sociālo darbinieku, mediķu vai skolotāju profesijās. Tāpat pastāvīgu nogurumu var izraisīt saspringtas attiecības ar līdzcilvēkiem, pārmērīgs stresa līmenis, nepietiekams uzturs, kā arī perfekcionisms un pārspīlēta pienākuma vai vainas apziņa.
Ārste norāda, ka ilgstošs spēku izsīkums var liecināt par daudz nopietnākām slimībām, kā, piemēram mazasinību, cukura diabētu, depresiju, nieru mazspēju, D vitamīna trūkumu, kā arī onkoloģiskām slimībāmvai miega traucējumiem.
Zitmane uzsver, ka spēka izsīkuma gadījumā sākotnēji jāmēģina meklēt tā cēloņus un censties tos novērst. Ja tas neizdodas divu nedēļu līdz mēneša laikā, viņa mudina vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu asins analīzes un citus nepieciešamos izmeklējumus.
"Benu Aptiekas" Veselības monitoringu veic "Benu Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019.gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
