Spēle pret Krieviju? Izskan versija, kāpēc patiesībā Tramps vēlas pārņemt Grenlandi
Ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atkal atgriežas pie savas senās idejas par Grenlandes iekļaušanu ASV ietekmes sfērā, atsaucoties uz prezidentam tuviem avotiem, ziņo "Reuters".
Grenlande nav tikai ambīcija, bet gan atslēgas punkts Trampa stratēģijā. Pirmajā prezidentūras laikā viņš jau deva mājienu par vēlmi iegādāties šo salu. Tagad, gatavojoties otrajam termiņam, Tramps padara Grenlandi par vienu no galvenajām ārpolitikas prioritātēm. Prezidents uzskata Grenlandi par stratēģisku aktīvu, kas ļaus stiprināt amerikāņu klātbūtni Arktikā un noturēt Krievijas un Ķīnas ietekmi reģionā.
Sava mērķa sasniegšanai Tramps plāno izmantot diplomātisko un ekonomisko spiedienu uz Grenlandes suverēno īpašnieku Dāniju. Viens no Trampa elkiem ir 25. ASV prezidents Viljams Makinlijs, kurā ASV ieguva kontroli pār Puertoriko un Havaju salām. Avoti vēsta, ka Tramps sapņo par "Super-ASV" izveidi, kas ietver ne tikai Grenlandi, bet arī Kanādu.
Grenlande varētu pasludināt neatkarību no Dānijas un noslēgt ar ASV brīvās asociācijas paktu. Šāds pakts jau pastāv ASV ar vairākām mikrovalstīm Okeānijā, piemēram, Mikronēziju un Palau. De jure šīs valstis ir neatkarīgas, bet to aizsardzība un ekonomika atrodas ASV kontrolē.
Līdzīgs scenārijs ļauj izvairīties no tiešas anektēšanas, saglabājot elastību vadībā. 1946. gadā prezidents Harijs Trumens slepeni piedāvāja Dānijai 100 miljonus dolāru par Grenlandi, taču darījums nenotika. Pēdējo reizi ASV jaunus štatus pievienoja 1959. gadā - tās bija Aļaska.
Pēc avotu teiktā, Tramps ASV teritorijas paplašināšanā saskata iespēju radīt īstu mantojumu. "Pēdējo 70 gadu laikā mēs neesam pievienojuši nevienu "nekustamo aktīvu" mūsu portfolio. Īstais mantojums ir ASV paplašināšanās," paziņoja viens no avotiem.
