Kas patiesībā notiek ar mūsu smadzenēm, kad guļam?
Pēc intensīvas darba slodzes, kad esam pārguruši no nemitīga stresa, mūsu smadzenes ir tā pārstrādājušās, ka neironi un citas smadzeņu šūnas uzbriest. Starpšūnu telpa, kurā cirkulē smadzeņu šķidrums un nonāk toksīni, sašaurinās, un toksīni nevar aizplūst prom. Jo ilgāk mēs esam koncentrējušies, jo vairāk toksisko vielu uzkrājas.Tādās situācijās vislabākais dakteris ir pilnvērtīgs miegs.
Optimālai smadzeņu darbībai nepieciešams netraucēts miegs 6–8 stundu garumā – tad no rīta būs skaidra galva un darba spars atjaunosies. Kāpēc tā notiek?
Izrādās, miega laikā neironu izmēri samazinās un starp tiem veidojas starpšūnu telpas, ko piepilda smadzeņu šķidrums. Tas izskalo no smadzenēm toksīnus, kas varētu izraisīt dažādas smadzeņu saslimšanas.
Jaunajā Bostonas Universitātes zinātnieku pētījumā noskaidrots, ka miegs nevis vienkārši attīra smadzenes, bet dara to īpašā viļņveida režīmā. Izmantojot datortomogrāfiju, zinātniekiem ir izdevies vizualizēt starpšūnu šķidruma ritmiskās, pulsējošās svārstības lēnā miega periodā (to mēdz dēvēt arī par dziļo miegu vai miegu bez sapņiem) 13 eksperimenta dalībniekiem.
Pārsteidzošākais, ka šīs svārstības it kā īpaši pielāgojas bioelektriskās smadzeņu aktivitātes lēnajiem viļņiem. Iepriekšējos pētījumos bija noskaidrots, ka lēnie viļņi ir saistīti ar atjaunošanās procesiem un atmiņas konsolidāciju, tomēr tikai tagad kļuvis skaidrs, kāda loma šajos procesos ir limfātiskajai jeb attīrošajai smadzeņu sistēmai. Tā sagatavo auglīgu augsni jaunu neironu saišu veidošanai, atbrīvojoties no metabolisma procesa toksīniem un citām kaitīgajām vielām smadzenēs.
