Farmaceite stāsta, kas obligāti jāievēro, izvēloties vegānu dzīvesveidu
Atzīmējot vitamīna D mēnesi, “Euroaptieka” oktobrī aicina ikvienu pārliecināties, vai organismā ir pietiekams daudzums šī vērtīgā vitamīna, kas palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, normālu muskuļu un imūnsistēmas darbību un palīdz uzsūkties kalcijam un fosforam.
Lai gan D vitamīna trūkst vairumam Latvijas iedzīvotāju, sevišķi rūpīgi tā līmenis jāuzrauga vegāniem – lietojot vegānu uzturu, D vitamīnu faktiski nav iespējams uzņemt ar pārtiku. Lai uzturētu normālu D vitamīna līmeni, ir svarīgi to regulāri pārbaudīt. Par D vitamīnu, izvēloties vegānu dzīvesveidu, stāsta farmaceite Līva Feldmane.
Kur meklēt D vitamīnu un kāpēc?
Vitamīns D pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai. Tas sastopams kā vitamīns D2, kas ir augu valsts izcelsmes, un aktīvākais un stabilākais dzīvnieku valsts izcelsmes vitamīns D3.
“Dabiski D vitamīns veidojas cilvēka ādā ultravioleto staru ietekmē. Tāpēc vislabākais D vitamīna uzņemšanas līdzeklis ir saule! Vasarā pilnīgi pietiks, ja sauļosieties pāris reižu nedēļā pa 10–15 minūtēm ar atsegtām rokām un kājām. Latvijas platuma grādos gada lielāko daļu saules nav pietiekami daudz un tā nav pietiekami spēcīga, tāpēc rudenī un ziemā jālieto uztura bagātinātāji,” stāsta farmaceite Līva Feldmane.
Viņa atgādina – D vitamīns mūsu organismā veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos, normālu imūnsistēmas un muskuļu darbību, kaulu un zobu veselību, kā arī piedalās šūnu dalīšanās procesā un palīdz bērnu kauliem augt un attīstīties.
Kāpēc vegāni ir īpaša riska gupa?
Samērīga un regulāra D vitamīna lietošana veicina imunitāti, tāpēc rudenī un ziemā, vīrusu laikā, ir sevišķi svarīgi rūpēties par pietiekamu D vitamīna daudzumu organismā.
“Latvijā, kur gada lielāko daļu trūkst saules, ar D vitamīna nepietiekamību saskaras teju visi iedzīvotāji, sevišķi gada tumšajos mēnešos. Tomēr, ja vairums no mums saules trūkumu kaut nedaudz var kompensēt ar atsevišķiem pārtikas produktiem, vegāniem šī iespēja ir tuva nullei, jo gandrīz viss, kas dabiski satur D vitamīnu, ir dzīvnieku valsts produkti, kurus vegāni uzturā nelieto,” stāsta Līva Feldmane.
Kļūt par vegāniem pēdējos gados izvēlas aizvien vairāk cilvēku, pilnībā atsakoties no visa, kas saistīts ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, turklāt ne tikai uzturā – tas ir uz visām dzīves jomām attiecināms princips. Arī uzturs, kas sastāv tikai no augu valsts produktiem, var būt vērtīgs, taču prasa labas zināšanas par dažādu produktu uzturvērtību, vitamīnu un mikroelementu lietošanu, lai nekaitētu savai pašsajūtai un veselībai. Mazliet vieglāk ir veģetāriešiem, kuri atteikušies no gaļas, taču lieto uzturā citus dzīvnieku valsts produktus. Ja kāds no mājiniekiem ir veģetārietis vai vegāns, būtu ieteicams sekot līdzi, vai viņa ēdienkarte ir gana daudzveidīga un bagātīga, izvēlēties atbilstošus produktus un receptes un vērot, vai ģimenes loceklis jūtas labi, kā arī atgādināt par regulāru vitamīnu un mikroelementu līmeņa pārbaudi.
Sēnes – vērtīgs augu valsts D vitamīna avots
Dabiskā veidā D vitamīns ir atrodams treknajās zivīs – lašos, tunčos, sardīnēs, skumbrijās, kā arī mencu aknās, zivju ikros, olas dzeltenumā, vistu un liellopu aknās, arī pienā. Nekas no minētajiem produktiem nav savienojams ar vegānu uzturu, un grūtības var rasties arī veģetāriešiem, kuri neēd ne gaļu, ne zivis. Ar pienu un olām vien nepieciešamo D vitamīna līmeni nav iespējams nodrošināt.
Vērtīgs un garšīgs augu valsts produkts, kas satur vitamīnu D, ir sēnes. Tās spēj to sintezēt saules gaismā – gluži kā cilvēki. Tāpēc arī tas, kur sēne augusi, nosaka D vitamīna daudzumu tajā. Saulainā meža noriņā gozējusies baravika būs daudz vērtīgāka par rūpnieciski audzētu sēni, kura sauli, iespējams, nekad nav redzējusi. Dažas savvaļas sēnes satur ievērojamu daudzumu D vitamīna, piemēram, šitaki sēnes, austersēnes, arī šampinjoni jeb atmatenes. Tomēr apēst tik daudz sēņu, lai uzņemtu vajadzīgo devu, katru dienu nebūs iespējams.
Lai vegānu ēdienkarti bagātinātu ar vitamīnu D, tas nereti tiek pievienots pārtikas produktiem, piemēram, piena aizstājējiem – mandeļu vai sojas pienam, kā arī apelsīnu sulai vai brokastu pārslām. Parasti vienā glāzē bagātināta augu piena ir ap 30% ieteicamās D vitamīna dienas devas.
Kā zināt, ka D vitamīna organismā ir par maz?
Farmaceite Līva Feldmane skaidro – vismaz reizi gadā būtu ieteicams veikt asins analīzes, jo tas ir vienīgais veids, kā precīzi noteikt D vitamīna līmeni asinīs. Ne vienmēr par D vitamīna trūkumu signalizē izmaiņas pašsajūtā – to var arī nepamanīt. Vienlaikus vegāniem jāpievērš vairāk uzmanības arī citu vitamīnu un mikroelementu daudzumam organismā, ņemot vērā, ka daudzas vērtīgas vielas ir uzņemamas ar dzīvnieku valsts produktiem un, cilvēkam no tiem atsakoties, var pietrūkt organismā.
“Vispareizāk pirms uztura bagātinātāju lietošanas būtu pārbaudīt D vitamīna līmeni, veicot asins analīzes, lai izvēlētos efektīvāko līdzekli un saprastu, cik liela deva ir vajadzīga tieši jums. Izdarīt pareizo izvēli un noteikt precīzu devu palīdzēs ārsts vai farmaceits,” saka Līva Feldmane, vienlaikus atgādinot – jebkuram D vitamīna uzņemšanas veidam ir svarīga regularitāte un mērenība.
