Uzlabo smadzeņu darbību un mazina vēlmi lietot alkoholu - kāpēc vērtīgi nodarboties ar meditāciju

1. Meditācija uzlabo smadzeņu veselību

Joga un meditācija var uzlabot gan kopējo fizisko pašsajūtu, gan arī stimulēt svarīgākā regulatora izstrādi, kas nepieciešams labai smadzeņu darbībai un jaunu zināšanu apguvei.

Pētnieki no Dienvidkalifornijas Universitātes novēroja dalībnieku grupu, kas piedalījās trīs mēnešus ilgā jogas rehabilitācijas programmā, kurā bija iekļauta ikdienas meditācija, joga un veģetāra diēta. Pētījuma sākumā un beigās dalībniekiem paņēma asins un siekalu paraugus un lūdza aizpildīt anketu par viņu psiholoģisko veselību.

Pētnieki secināja, ka trīs mēnešu laikā ar jogas un meditācijas palīdzību izdevies samazināt depresiju un trauksmi, kā arī atklājās, ka pastiprinājusies smadzeņu neirotrofiskā faktora izstrāde (BDNF; brain-derived neurotrophic factor), kas būtiski ietekmē mūsu spēju mācīties un atcerēties informāciju.

Tāpat joga un meditācija uzlaboja “kortizola aktivizēšanās reakciju” jeb marķieri, kas liecina par hipofīzes un virsnieru dziedzera veselību un kas palīdz justies modrākiem. Pētnieki konstatēja arī izmaiņas tradicionālajos iekaisuma marķieros, ko skaidroja ar paaugstinātu fizisko aktivitāti rehabilitācijas kursa laikā, un vispārējas izmaiņas imūnsistēmas darbībā, kas iepriekš bija nomākta.

Kopumā gan joga, gan meditācija labvēlīgi iedarbojās uz pašsajūtu. Taču, tā kā pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī citi pētnieki, secināts, ka uzlabojumi panākti, pateicoties meditācijai, nevis jogas vingrojumiem un veģetārai diētai.

2. Tā var samazināt vēlmi lietot alkoholu

Ja alkohola lietošana kļuvusi par problēmu, īsi ikdienas meditācijas un apzinātības vingrinājumi var palīdzēt samazināt vēlmi iedzert.

Pat alkoholiķi, kas sāka nodarboties ar meditāciju, samazināja alkohola patēriņu vidēji par deviņām vienībām nedēļā, un tad viņu alkohola patēriņš iekļāvās tā sauktajos drošajos limitos.

Labākais ir tas, ka apzinātības vingrinājumu apguvei nepieciešamas tikai 11 minūtes, apgalvo pētnieki no Londonas Universitātes koledžas. Pētnieki salīdzināja apzinātības vingrinājumus ar relaksācijas programmu grupā, kurā tika iekļauti 68 dalībnieki, kas lietojuši alkoholu lielā daudzumā, bet nebija to darījuši kādu “problēmu” dēļ un nebija arī alkoholiķi. Pusei dalībnieku tika iemācīti relaksācijas paņēmieni, savukārt pārējie apguva 11 minūšu apzinātības vingrinājumu programmu, kuras laikā jākoncentrē uzmanība uz pašreizējo mirkli un jūtām, domām un sajūtām.

Pētījuma dalībniekiem nedēļas laikā katru dienu vajadzēja veikt īsu meditāciju. Nedēļas beigās meditācijas grupā tika konstatēts, ka ir izdzerts par 9,3 alkohola vienībām mazāk nekā iepriekšējā nedēļā pirms meditācijas programmas, savukārt relaksācijas grupā netika novērotas nekādas pārmaiņas. 

Meditētāji, iespējams, labāk apzinājās savas tieksmes un tāpēc automātiski nesniedzās pēc vēl vienas glāzītes, domā pētījuma autors Sundževs Kambodžs.

3. Tā ļauj vecumā saglabāt asu prātu

Meditācija palīdz koncentrēties. Tas ir īpaši aktuāli senioriem, kuri meditējot var būtiski uzlabot savas kognitīvās spējas.

Zinātnieki no Kalifornijas Universitātes Deivisā secinājuši, ka vecākiem cilvēkiem, kuri meditē līdz stundai dienā, ir labākas izziņas spējas nekā citiem līdzīga vecuma cilvēkiem, kuri meditē maz vai nedara to nemaz.

2007. gadā norisinājās Dalailamas atbalstītais Shamatha izpētes projekts, kurā tika veikts arī kāds īpašs pētījums. Pētnieki analizēja 60 cilvēku – divu intensīvu meditācijas retrītu dalībnieku – kognitīvās spējas.

Zinātnieki konstatēja, ka uzreiz pēc intensīvo nodarbību beigām visiem dalībniekiem bija uzlabojušās koncentrēšanās spējas, kā arī psiholoģiskā labsajūta un spēja tikt galā ar stresu. Šī labvēlīgā ietekme saglabājās vēl septiņus gadus pēc retrīta noslēguma, un īpaši tas bija raksturīgi cilvēkiem, kuri turpināja meditēt arī ikdienā.

Gados vecākiem cilvēkiem, kuri meditē līdz stundai dienā, ir labākas izziņas spējas nekā citiem līdzīga vecuma cilvēkiem.